„Bezkompromisa tiesiskuma” ministres Šuplinskas virzītie likuma grozījumi ļaus slēpt no sabiedrības amatpersonu ienākumus un īpašumus

Ilga Šuplinska

Pirms pusotra gada  12. Saeima steidzamības kārtībā vienā no pēdējām sēdēm  no pienākuma sniegt deklarācijas jau pilnībā atbrīvoja daļu amatpersonu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.

Jau ilgstoši Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs un personāla atlases kompānijas sūdzas, ka valsts uzņēmumu vadītāju amatu konkursos nevar pierunāt startēt augsta līmeņa profesionāļus no privātā biznesa, jo tie nevēlas atklāt savu mantisko stāvokli. Tāpēc valdība ir izstrādājusi likuma grozījumus, kas atļaus šādu izņēmumu.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks norāda, ka ar jauno interešu konflikta regulējumu, šīs amatpersonas paliek par valsts amatpersonām, kurām jāiesniedz deklarācijas, vienīgi mainās šīs deklarācijas publiskojamā daļa.

Šobrīd Latvijas dzelzceļā, TET, pastā, Latvenergo un citos valsts uzņēmumos kopumā ir 65 padomes locekļi, taču to skaits pieaugs. Par likuma izmaiņu politisko krustmāti nejauši ir kļuvusi izglītības ministre Ilga Šuplinska. Viņa virza ideju, ka arī Augstskolām ir vajadzīgas padomes, un arī tur būtu nepieciešami šādi atvieglojumi. Izmantojot izdevību, viņas grozījumiem piekabināti arī valsts uzņēmumu padomes locekļi.

KNAB brīdina – amatpersonu ieņēmumu deklarācijas zaudēs savu jēgu

Iebildumi pret grozījumiem ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Interešu konfliktu uzraugiem atvieglojumi šķiet pārāk lieli. Augstskolu un kapitālsabiedrību padomju pilnvaras ir plašas īpaši attiecībā uz naudu. Ja būs zināms tikai šo cilvēku publiskais amats un alga, tad deklarācijas zaudē savu jēgu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina norāda: “Kas mūs dara bažīgus ir tas, ka šie grozījumi attieksies arī uz stratēģiskajiem objektiem, jeb tām kapitālsabiedrībām, kam ir stratēģiska loma. Kā minēts, Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, Air Baltic un tā tālāk. Šeit jau ir runa par vienām no augstākajām amatpersonām.”

Informācijas loks, kas turpmāk sabiedrībai nebūs pieejams ir ļoti plašs. Nebūs pieejami ne veiktie darījumi, kas ir virs divdesmit minimālajām mēnešalgām, ne aktīvi, ne nekustamie īpašumi, kas pieder personai, ne gūtie ieņēmumi privātajā sektorā, jo tieši privātajā sektorā atklājas tas, ka ir kaut kādi interešu konflikti, nebūs redzami nedz radinieki, nedz izsniegtie aizdevumi, ne saņemtie aizdevumi, visas parādsaistības.

KNAB arī noraida Pārresoru koordinācijas centra un Izglītības ministrijas bažas, ka amatpersonu pienākums publiskot savu finanšu situāciju, ir tikai dekoratīvs. Pamatojoties uz sabiedrības ziņojumiem, kritušas arī atpazīstamas amatpersonas. Desmit minimālo mēnešalgu kriminālsodu saņēma bijusī Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova. Viņa nebija deklarējusi darījumus vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Tas atklājās, kad viņa pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatu. Par nepatiesām ziņām deklarācijā notiesāts arī bijušais Saeimas deputāts Dainis Liepiņš.

KNAB satrauc tendence, ka Saeimā arvien biežāk parādās iniciatīvas mīkstināt deklarāciju režīmu.

Krasas izmaiņas ar amatpersonu statusu un deklarāciju iesniegšanu sākās 2017.gadā, kad Valsts ieņēmumu dienests pēc “Nekā personīga” intereses sāka aktīvi pārbaudīt, vai visas institūcijas ir iesniegušas to amatpersonu sarakstus, kam jādeklarē ienākumi. Izrādījās, ka vairums sabiedrisko organizāciju, kam deleģētas valsts funkcijas, likumu ilgstoši ignorējušas.

Par amatpersonām kļuva Latvijas sporta federāciju padomes valde, Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas un Šaušanas instruktoru sertificēšanas komisijas locekļi. Pēc šī pavērsiena, atsakoties deklarēt īpašumus, federācijas valdi pameta četri locekļi. Arī Pēteris Apinis un uzņēmējs Atis Sausnītis.

VID uzsāka asas diskusijas arī ar Zvērinātu advokātu padomi, Zvērinātu revidentu biedrību, Arhitektu savienību un Latvijas Ārstu biedrību, uzstājot, ka arī šo organizāciju vadoņiem jāiesniedz deklarācijas, jo tie pilda valsts deleģētas funkcijas savu pārstāvēto profesiju sertificēšanā un kontrolē. Pretestība bija liela, diskusijas vilkās garumā.

2018. gada rudenī Latvijai steigšus vajadzēja izveidot antidopinga komisiju. Bet bija problēma – eksperti esot atteikušies tajā darboties, jo tad jādeklarē mantība. 12. Saeima vienā no pēdējām sēdēm nāca ekspertiem pretim un steidzamības kārtībā piekrita labot, atbrīvojot topošās komisijas locekļus no šī pienākuma. Grozījumus attiecināja arī uz advokātiem, ārstiem, arhitektiem un revidentiem.

Taču grozījumi pašiem deputātiem par pārsteigumu nu ir izrādījušies plašāki, kā sākotnēji domāts. No deklarācijas iesniegšanas atbrīvotas arī valsts finansēto sporta federāciju valdes un komisijas.

Grozījumus apstrādāja un balsojumam Saeimā virzīja Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija. Tās vadītājs Sergejs Dolgopolovs vairs neatminas, kā galu galā sagrozīja likumu un kas ar to bija domāts.

Rezultātā katrs, uz ko šie grozījumi attiecas, tos tulko atšķirīgi. Advokāti, revidenti, ārsti un arhitekti ir priecīgi, ka viņiem vairs neprasa atklātību. Izglītības ministrija ir pārliecināta, ka prasība deklarēt ienākumus tagad vairs neattiecas uz sporta naudas dalītājiem. Valsts ieņēmumu dienests Elektroniskās deklarēšanās sistēmā nevalstisko sporta organizāciju amatpersonām deklarāciju prasa aizpildīt, bet tās nepublicē.

To vai Sporta federāciju padomes valdei ir jāiesniedz deklarācija izvērtē Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts ieņēmumu dienests. Ministrijā saka, ka 2018.gada grozījumi nešaubīgi atbrīvo padomes pārvaldi no šī pienākuma. Valsts ieņēmumu dienestam par šo situāciju pēc būtības nebija sakāms nekas.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Taļļa
Taļļa

Nu bet, Minčuk, kā gan savādāk? Dažnedažādi priekšnieki un vadoņi… vai tad no tik trekniem drīkst prasīt deklarēt ienākumus un mantu? Par ko tad cīnījās? Un te JKP, kā komunistiska savā saprašanā, vienmēr ir par Orvela fermas īpašiem politdarboņām ārpus likuma, viņiem īpaši jāpiemēro likumi.
Citās zemēs gan parasti ir otrādi- ja nav šādu deklarāciju, tad uz atbilstošiem amatiem pat pretendēt nedrīkst. Bet tas jau tajās riebigajās kapitālistu zemēs.
Pie mums – visu varu padomēm!