Ļembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Visā jezgā visnožēlojamāk izskatās Krišjānis Kariņš, kas tā vietā, lai kā vecis atzītu, ka tā bija viņa vajadzība un izpratne par premjera vietu un lomu, no pirmās dienas tēloja kaut kādu garāmgājēju, kas “Rail Baltica” neuzceltajā stacijā sajaucis peronus. Viņš neko nezinot, viņš neko nesaprotot, viņš viss bijis darbos – labi, ka atlika sprīdis aiziet līdz mazmājiņai.
Starp citu, tas ir premjers Kariņš, kas pēc nokļūšanas valdības galvenajā amatā liek sava kabineta tualetē nomainīt podu, ko viņa priekšgājējs Kučinskis laikam bija nolietojis – kā jau zemnieks…
Jā, tas ir Kariņš, kas reprezentācijas parastās ledenes uz sava darba galda nomaina pret stilīgajām un dārgajām sukādēm un nepārtraukti vaimanā, ka vajadzētu premjera vajadzībām uzbūvēt speciālu rezidenci – lai nebūtu kauns pieņemt viesus.
Viņš uzstājīgi darba vietā arī maina sev apkārt esošo mēbelējumu, cenšas nonākt akustiskā izolācijā no trokšņiem, bet kovidlaikā, kad darba duna ir attālināta, – izbrāķē visas datoru iebūvētās kameras, tādējādi nokomplektējot sev un ministru ikdienas vajadzībām teju vai nevainojamas izšķirtspējas audio vizuālos komplektus.
Kariņš nekautrējas kā premjers virzīt arī domu, ka Latvijas politiķu algas ir jāpielīdzina Eiropas Savienības parlamenta deputātu algām, nepamanot, ka par šo nosarkst pat partijas biedre Vaidere…
Kariņam vajag savu fotogrāfu, divreiz lielāku biroju pēc štata vietām nekā priekšgājējam un sev apkārt atbildīgus cilvēkus, ko sarežģītos jautājumos vienkārši uzmest.
Ministre Ilze Viņķele ir skaļākais no šādas attiecību kultūras – atlika viņai pateikt, ka “es visu ņemu uz sevi, bet ierēdņus neaiztieciet”, kā Kariņš pie pirmās izdevības viņai liek uz sevi paņemt krimināllietu par amatpersonas bezdarbību Covid-19 iepirkumos. Šajā tiesvedībā, kur Viņķeli tomēr nenotiesā, tā laika premjers Kariņš noslīpē visus “es neatceros”, “es sagaidīju”, “es nesaredzēju”, kas tik labi pēc tam arī tiek izsaiņoti bēdīgi slavenajā lidojumu skandālā.
Tiesa, kaut kā līdz šim toleranti tiek klusēts, ka Latvijas likumos un normās, premjers ir ne tikai politiska veikala produkts – viņš jebkurā brīdī var vienpersoniski paņemt un pārņemt jebkura valsts ierēdņa pienākumus un uzdevumus. Tai skaitā – Valsts kancelejas vadītāja darbus. Un te mēs nonākam pie tā sauktā žmoga – Jāņa Citskovska.
Lai kā tas “Jaunajai vienotībai” nepatiktu, bet tā nekādi nevarēs norobežoties no partejiskuma, ko tā ir nodiktējusi ierēdniecībai. Tāpat kā tai neizdosies norobežoties no atbildības par nesaimnieciskumu, plānojot sev iezīmētās izmaksas, kas parasti nenotiek kopā ar ierēdņiem. Tas ir tā sauktais koalīcijas galda jautājums.
Un ko tur slēpt – premjera birojs, kas Kariņa laikā ir 12 cilvēku apjomā, bet Siliņa vēl pēc tam piemeta klāt pārīti, nav nekas vairāk kā tīra politiskā sile, kur barojas vai piezemējas savējie, lai gan formāli tas atrodas pēc papīriem pie Valsts kancelejas.
Vai Jānis Citskovskis bija JV cilvēks? Nē, taču bez lojalitātes valdošajam grupējumam viņš nekādi nevarēja atrasties šajā postenī. Premjera birojs organizē, plāno un nosaka valdības vadītāja dienas kārtību, bet kanceleja nodarbojas ar rēķinu apmaksu un, atgriežoties tā rupji vēl pie podiem, – lai Ministru kabineta tualetēs nekad netrūktu papīra…
Kā tajos lidojumos: premjera birojs sazinājās ar tūrisma firmu, kas apkalpo Ministru kabinetu, un veic atbilstošos pasūtījumus… Kanceleja organizē komandējumu procedūru delegācijai, ar dienas naudām un tamlīdzīgi, bet gala rēķinu par pašu lidojumu, Citskovskim uz galda noliek premjera birojs – pēc tam, kad lidojums ir noticis. Ja tiek izvēlēts līgumreiss, tad tūrisma firma veic pakalpojuma sniedzējam 100% priekšapmaksu, ko jau atkal – pēc notikušā lidojuma/pakalpojuma – Valsts kanceleja apmaksā.
Citskovskis vai kāds viņam līdzīgais var premjera birojam pateikt, lai viņi skatās uz izmaksām, bet tas neko nemainīs kārtībā, kam pakļaujas kancelejas vadītājs. Tā tas ir noticis visu laiku – vēl pirms Citskovska atnākšanas.
Te nu varētu piesaukt Valsts kontroli, kas nezin kāpēc tikai 2023. gada beigās – kad šis konkrētais skandāls gāja pāri malām – sadūšojās šo praksi novērtēt pēc būtības. Kāpēc tas nenotika citus gadus, kad tas pats Citskovskis saņēma no Valsts kontroles ikgadējo ziņojumu, ka “ar lidojumiem viss ir kārtībā”. Ko tas pasaka par Valsts kontroles institūcijas angažētību un kvalitātēm?
Kad 2022. gada rudenī tiek plānots kārtējais budžets, Valsts kancelejas vadītājs ļoti nepārprotami un skaidri aizstāv pozīcijas, kas attiecas uz plānotajām premjera un viņa svītas lidojumu izmaksām. Nekādas izšķērdības! Taču dažas dienas vēlāk, kad aiz slēgtām durvīm (neviens ierēdnis tur netiek pat tuvumā) notiek koalīcijas vienošanās par tā sauktajām prioritātēm, no Finanšu ministrijas uzlabotajām ekseļu tabulām jau izriet, ka plānotajiem premjera lidojumiem ir papildus jāparedz 300 000 eiro.
Kurā brīdī Citskovskis varēja kliegt un protestēt? Jebkurā! Bet viņš to nedara, jo ir lojāls sistēmai, kas ir politizēta.
Tāpat kā to tajā rudenī nedara “Apvienotais saraksts”, kas tobrīd gatavojas sēdēt pie ministru galdiem. Kad gadu vēlāk JV šos uzmet, tad arī AS atceras, ka lidot pa dārgo nav smuki. Tā ir Smiltēna banda, kas šo skandālu noliek uz esošajām sliedēm. Un viņi jau neiet pret Citskovski – viņi sit pa politiskajiem konkurentiem.
Kancelejas vadītājam, kas amatā ir septiņus (!) gadus, pat prātā nevar ienākt, ka valdošā šaurā politiskā elite “Jaunās vienotības” personā viņu šajā gadījumā upurēs. Jo kopā taču ir paveikts tik daudz… Pat atbildes prokuratūrai vai Valsts kancelejai Citskovskim liek rakstīt, pievienojot vēstulei rezolūciju – pirms tam saskaņot ar premjeru… Viņam nav ne mazāko bažu, jo valdošā partija ar premjera biroju priekšgalā garantē – sak, neuztraucies, viss būs kārtībā.
Būtu jau arī, ja vien nebūtu Valsts kontroles ziņojuma, kurā parādās vārdi – “nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti”… Iespējams, “Jaunā vienotība” cerēja, ka memļaks, kas sauca sevi par Krišjāni Kariņu, tomēr būs ar mazliet lielāku vidējo paškritiku un elementāro atbildību. Taču Kariņš tāds nebija, bet partija uztraucās par savām vieglajām dienām – ne tikai reitingu, bet arī vēlēšanu un valdības stabilitātes kontekstā.
Šādās pārdomās viņi sāk paslepus skatīties uz Citskovski, kurš arī skatās pretī – ar lielām, pārsteiguma pilnām acīm. Lai kāds nu Jānis būtu kā funkciju operators, bet par mēslu viņu īsti nevar saukt. Tas gan nebūs īsti saprotams piemērs JV elektorātam, taču kancelejas vadītājs ir vairākkārt uzstājis – ja nu remontēsim ierēdņu kabinetus, tad viņš ar savējo būs rindā pēdējais.
Smieklīgi – Citskovskis tā arī nesagaidīja savu kārtu. Vēl ironiskāks ir fakts, ka pavadītajos septiņos gados Valsts kancelejas vadītāja postenī Citskovskis pēc visiem uzplečiem un dienesta atribūtiem varēja ļoti nekritiski izturēties pret biznesa klases lidojumiem – jo viņš ir tajā sarakstā, kas darba dēļ var šo ērtību kā valsts darbinieks izmantot. Taču šo viņš neizmanto ne reizi…
Muļķis, teiktu Krišjānis. Savā ziņā – jā, gan jau par šo tagad piekristu arī pats Jānis. Taču par lielāko muļķi viņu sāk taisīt tad, kad Citskovskis nolemj savos izklāstos prokuratūrai un speciāli izveidotajai komisijai Tieslietu ministrijā vairs nesaskaņot savu viedokli ar… premjeres Siliņas biroju. Un te mēs satiekam, iespējams, liktenīgo sievieti – ja runājam par tālāko notikumu gaitu.
Droši vien kādam nepatiks, ka apņēmīgas un stipras sievietes tiek salīdzinātas ar vīrieša reproduktīvā orgāna svarīgākajām mantām, taču tautā tā saka – vecene ar pautiem. Evika Siliņa šobrīd mēģina tāda būt, lai gan padzīt vai izrēķināties ar Valsts kancelejas vadītāju – tur nemaz daudz nevajag. Ja vēl partija tev ir aiz muguras un čukst – tev sanāks, tev sanāks…
Tā kā Citskovskis nav pilna spektra idiots, viņš tā īsti nemaz Siliņas priekšā neļāvās, kas, protams, publiski tika apspēlēts ar epitetiem no sērijas – mēs tev vēl parādīsim… Ja Siliņa kaut ko grib vēl bijušajam kancelejas vadītājam rādīt, tad viņai būs jārēķinās ar kriminālprocesu, kur blakus Citskovskim stāvēs Kariņš&Dēli&Meitas no “Jaunās vienotības”. Starp citu, pašai Evikai tur arī būs procesuāla loma, jo izrādās, ka arī viņai viena no bērnības mīļākajām grāmatām ir par vīrieti labākajos gados, kas lido… Bet – ne par to!
Partija šobrīd ir iedevusi Siliņai rīcības brīvību, izrullējot Citskovska goda prātu un koleģialitāti, taču izskatās, ka premjerei tas būs tikai kvalifikācijas normatīvs. Uz vispārējā ministru fona viņa nav pelēka pele. Ja savulaik bijis tā, ka nav īsti skaidrs, kurš vada Ministru kabinetu – Kariņš vai Reirs, tad tagad par šo jautājumu nav vispār. Evika arvien biežāk spēj atsēdināt pat tos, kas nav atnākuši sēdēt… Citskovska gadījumu varam pierakstīt partijas vajadzībai un kasei, taču – Siliņa, kas pati tagad ir nonākusi partijas priekšgalā, var izrādīties par “jaunu laiku” plašākā nozīmē.
Premjere nevar atļauties izdabāt līdzšinējai partijas līnijai, jo tas taču ir skaidrs, ka “Jaunā vienotība” – ja tā domā, ka nekas nav noticis, ka nav ne lidojumu, ne aploksnes – ir tuvāk skuju takai kā vēl nekad. Mānīt sevi ar Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātiem var, bet – tad vēl nebija iedragāta valsts pārvaldes un tai pietuvināto uzticība. Ne jau par baltu velti izrēķināšanos ar Citskovski atlika pēc vēlēšanām.
Mazliet mulsina, ka par jauno kancelejas vadītāju uzreiz pagrāba citu ierēdni, kas ir tīrs “Jaunās vienotības” izstrādāto spēles noteikumu un domāšanas veida adepts. Līdzšinējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, atrodoties savā atbildīgajā postenī, pie viena piepelnījās arī “Rīgas siltumā” – tātad nevis viņš to gribēja, bet viņam ļāva.
Tātad – Kronbergs kā nākamais Valsts kancelejas vadītājs atbilst līdzšinējai politiskās sarunāšanas konjunktūrai. Ja Evika Siliņa šo redz kā labas pārvaldības lielo trumpi, tad viņai vēl visi nav pārnākuši mājās… Ja partija Kronbergu redz kā savu rokaspuisi – tas cits stāsts. Bet ko no tā iegūs premjere?
Jā, Kronbergam būs viegli ielekt Citskovska atstātajās kurpēs, bet – vai tad nebija doma, ka kaut ko valsts pārvaldes vadībā vajag mainīt? Kāpēc uz šo svarīgo posteni nerīko konkursu? Tāpēc, ka nav laika? Neņemiet atvaļinājumus, tad laika pietiks. Bet varbūt konkursu nerīko tāpēc, ka tad “Jaunā vienotība” nevarēs zem savām interesēm pašaut kanceleju… Vai tiešām Siliņa domā, ka visi apkārt ir ar redzes un izpratnes traucējumiem?
Lai tiktu vaļā no Valsts kancelejas vadītāja, Evika Siliņa parādīja tās īpašības, kas raksturo stipru un nekaunīgu politiķi, un pilnīgi iespējams, ka viņa kaut kādā veidā mūs atbrīvos no laikmeta, ko viņas partija ir sabiedriski politiskajā vidē kārtojusi iepriekšējos divdesmit gadus. Premjere taču saprot, ka saule mēdz arī rietēt…
Vai tas būs kāds iekšējais apvērsums, kopā ar citām partijas plintniecēm/ministrēm, vai tas sāksies premjera birojā, kur jau notikušas dažas interesantas pārmaiņas, vai tā būs cīņa pret impotentajiem partijas biedriem, kas grib pa vecam… Ja Siliņa grib pa vecam, tad citēšu kolēģi Liepnieku – patriektais Citskovskis pēc visa šī uztaisīs partiju un viņus visus izdrāzīs… Siliņa to negrib.
Ko viņa grib? To parādīs budžeta stādīšana un viņas spēja kontrolēt emocijas. Lauva pēc horoskopa vēl nenozīmē, ka esi šajā mežā vai siltumnīcā zvēru karalis. Ja premjere domā, ka valstī visi ir noticējuši Jāņa Citskovska viltīgajam nelikumību plānam, kas gadiem licis un spiedis kādam lidot, neskaitot valsts naudu – kā to vadošā partija pasniedz publikai –, tad tālāk par savu partiju viņa netiks.
Viņu pašu (JV) maksātās aplokšņu algas un izveidotie vēlēšanu skandāli vairs netiek pat apšaubīti, jo tas simts punktu ir bijis… Nav pierādījumu? Ak, piedodiet, aizmirsu – šis ir tas gadījums, kad ar iesniegumu nepietiek… Kolektīvi pasmaidīsim.
Vai tad nav skaidrs, ka tas, ka KNAB par JV dedzina svecītes un aizlūdz, ir kāda laikmeta beigu sākums… Un, ja Evikai ir tas, kas jau minēts augstāk – dūšas un apņēmības ziņā, ieskaitot, godīgumu – tad būs jautri…
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pučem der izmazgāt muti.
Ar šo mucas velšanu te uz vienu, te uz otru JV kļūst arvien nesimpātiskāka un sagaidāms, ka drīz tās elektorāts – valsts pārvaldes darbinieki sapratīs, ka mīļotā maizesmāte ir gatava uzmest visus par visu ko, ja pašai būs kādi uz citiem uzveļami nesmukumi.