Nedēļas nogalē Latviju skārusī postošā vētra kļuvusi ne tikai par pārbaudījumu iedzīvotājiem un energosistēmai, bet arī visai valsts krīžu vadības sistēmai. Ja sākotnēji uzmanības centrā bija simtiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības, bloķēti ceļi un glābēju milzīgā darba slodze, tad tagad atklājas arvien jaunas problēmas – vētra būtiski skārusi arī Latvijas austrumu robežas infrastruktūru.
Un te atkal varam lauzīt galvu, cik gatava Latvijas kritiskā infrastruktūra ir situācijai, kurā elektrības, sakaru un transporta traucējumus izraisa nevis vētra, bet apzināta diversija vai militārs apdraudējums?
Vētra austrumu robežā izlēdz kameras un sabojā žogu
Vētra īpaši skārusi Latvijas austrumu robežas infrastruktūru. Valsts robežsardze konstatējusi 124 robežas žoga bojājumus, ko galvenokārt izraisījuši krītoši koki. Bojātas arī septiņas tehnoloģiskās iekārtas un septiņas ēkas.
Tomēr daudz nopietnāks par paša žoga fiziskajiem bojājumiem ir fakts, ka elektroapgādes pārtraukumi ietekmēja robežas uzraudzības spējas.
Vairākās Valsts robežsardzes struktūrvienībās daļēji vai pilnībā nebija pieejamas videonovērošanas kameras, pazuda internets un sakari. Darbojās rācijas, taču nebija izmantojami mobilie un atsevišķās vietās pat stacionārie telefoni. Kā rezerves risinājums saziņai izmantoti arī “Starlink” satelītsakari.
Īpaši nopietna situācija izveidojās Terehovas robežkontroles punktā, kura darbība uz vairākām stundām faktiski apstājās. Nebija pieejamas datubāzes, tādēļ robežsargi nevarēja veikt robežpārbaudes, savukārt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā nebija iespējams izsaukt transportlīdzekļus robežšķērsošanai. Konstatētas arī problēmas ar ugunsdrošības signalizāciju.
Tas noticis laikā, kad Latvijas–Baltkrievijas robeža jau ilgstoši ir paaugstināta drošības riska zona. Arī vētras nedēļas nogalē robežsargi novērsa 74 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas robežu.
Robežsardze gan uzsver, ka tās objektos ir ģeneratori un savas degvielas uzpildes iespējas, tāpēc dienesta darbu kopumā izdevies turpināt.
Glābējiem degvielu nācies nest kannās
Vētra atklājusi problēmas arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbā – dienestā, uz kura pleciem krita ļoti liela daļa vētras seku likvidēšanas.
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Kristaps Kolbergs atzinis, ka atsevišķās vietās radušās problēmas ar degvielas apgādi. Situācija nonākusi pat tik tālu, ka glābšanas automašīnām degvielu nācies pienest kannās, bet citviet glābējiem bija jāpārsēžas transportlīdzekļos, kuru bākās vēl bija degviela.
Vienlaikus dienesta darbu apgrūtināja sakaru traucējumi. Elektrības padevi VUGD struktūrvienībām izdevies uzturēt ar ģeneratoriem.
Problēma nebija tikai VUGD. Ar sakaru un elektroapgādes traucējumiem saskārās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. NMPD brigādēm atsevišķos gadījumos nācies strādāt bez sakariem, turklāt neizbraucamu ceļu un problēmu slimnīcās dēļ pacientus ne vienmēr bija iespējams nogādāt tuvākajā ārstniecības iestādē. Neraugoties uz to, NMPD norāda, ka visi izsaukumi tika izpildīti un dienesta darbības nepārtrauktība saglabāta.
Vētra kā neplānots valsts noturības tests
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada, kopš pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi visā valstī.
Tieši šāda mēroga dabas katastrofa darbojas arī kā neplānots valsts civilās aizsardzības un noturības tests. Un šis tests parādījis vairākus jautājumus, uz kuriem valstij būs jāmeklē atbildes.
Vai stratēģiski svarīgās robežsardzes sistēmas ir pietiekami autonomas ilgstoša elektroapgādes pārtraukuma gadījumā? Cik ilgi bez ārējas infrastruktūras spēj darboties sakaru sistēmas? Vai glābšanas dienestiem ir garantētas autonomas degvielas rezerves? Un kas notiktu, ja vienlaikus ar elektroapgādes un sakaru pārrāvumu valstij būtu jāsaskaras arī ar koordinētu kiberuzbrukumu vai fizisku sabotāžu?
Vētra ir beigusies, taču tās atklātās problēmas nepazudīs līdz ar pēdējā nolauztā koka novākšanu.
Tieši tādēļ pēc avārijas seku likvidēšanas būtu nepieciešams ne tikai saskaitīt zaudējumus, bet arī publiski izvērtēt kritiskās infrastruktūras un operatīvo dienestu faktisko gatavību ilgstošai krīzei – īpaši valstī, kuras austrumu robeža vienlaikus ir arī NATO un Eiropas Savienības ārējā robeža.
Avots: Latvijas Sabiedriskais medijs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
kameras noteikti ‘atslēdzās’ šaubu nav…un tagad zagt varēs un pierakstīt darbu darbus………….