“Politico”: Vai Eiropa nosūtīs karavīrus uz pēckara Ukrainu?

Sarunas par miera uzturētāju misiju Ukrainā kļūst aktuālākas, taču trūkst skaidrības par to, kā tās virzīt uz priekšu, ziņo “Politico”.
Pagaidām apspriesta iespēja izveidot līdz 50 000 karavīru lielus Eiropas vadītus atturēšanas spēkus, kuros piedalītos piecu vai sešu valstu karavīri. Šo spēku uzdevums būtu patrulēt demarkācijas līnijā starp Ukrainas un Krievijas spēkiem pamiera gadījumā.
Britu premjerministrs Kīrs Stārmers nesen Kijivā paziņoja, ka Apvienotā Karaliste būs gatava piedalīties šādā misijā, savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka Eiropai ir jāizveido drošības garantijas Ukrainai. Līdzīgi arī Lietuvas ārlietu ministrs Kęstutis Budrys pieļāva iespēju sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Tomēr, kā norāda “Politico”, daudzās Eiropas valstīs joprojām pastāv bažas par šāda soļa risku.
Bijušais Austrijas militārais plānotājs Francs-Štefans Gadijs uzskata, ka pamiera ievērošanas nodrošināšana bez starptautisku spēku klātbūtnes var novest pie “asiņaināka un postošāka” konflikta nākotnē.
Sarunas par miera uzturētājiem pakāpeniski uzņem apgriezienus, jo ASV prezidents Donalds Tramps, kurš solījis ātri izbeigt karu Ukrainā, varētu virzīt Eiropu uz lielāku atbildības uzņemšanos. Tramps esot prasījis Francijas prezidentam Makronam un Ukrainas prezidentam Zelenskim piedāvāt “uzticamu risinājumu” situācijai Ukrainā.
Lai gan Makrons aktīvi iestājas par šāda plāna īstenošanu, taču Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau kategoriski noraidījis ideju par miera uzturētājiem Ukrainā. Tikmēr Ukrainai jebkāds pamiera risinājums varētu nozīmēt teritoriālas piekāpšanās, kas nākotnē radītu risku Krievijas atkārtotai agresijai.
Lai gan Francija un Apvienotā Karaliste jau uzsākušas sākotnējos plānošanas darbus, pārējās Eiropas valstis joprojām vilcinās. Kā norāda analītiķis Nikolā Tenžērs, sarunās piedalās arī Baltijas un Ziemeļvalstis, kā arī, iespējams, Čehija, taču galvenie šķēršļi ir politiskā neskaidrība un riski, ko karavīru nosūtīšana uz Ukrainu varētu radīt.
Turklāt Trampa izolacionistiskā nostāja sarežģī Eiropas centienus, jo jebkura NATO dalībvalstu karavīru izvietošana Ukrainā prasītu ASV atbalstu, norāda “Politico”. Analītiķi arī atgādina, ka Eiropā pieaug “kara nogurums”, un daļa sabiedrības sāk atbalstīt Krievijas pozīcijas.
Gadijs uzsver, ka Eiropai ir jāizvērtē, kādēļ attiecības ar Ukrainu ir stratēģiski svarīgas. Taču skaidrs ir viens – Tramps, visticamāk, liks Eiropai uzņemties atbildību par Ukrainu.
Avots: Sargs.lv/Politico
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Karš pietuvojies NATO valstu krastiem 5
-
Vācijas Gaisa spēku komandieris: Esam gatavi cīnīties jau šovakar, ja Krievija uzbruktu NATO 3
-
Lietuvas ekspolitiķe: Nākamais Krievijas pārbaudījums NATO var būt daudz bīstamāks 1
-
NATO gatava eskalācijai austrumu flangā: izstrādāti 4000 lappušu plāni rīcībai krīzes gadījumā 7
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (4)
Redzams ka tie nav īsti eksperti bet muldētāji, kuri pat neapjēdz kas īsti notiek. Pamatojums – lai būtu miers ko uzturēt nepieciešams kaut kāds pārtaukums kaujām, un tam visam jānonāk pie kaut kādām loģiskām beigām. Tagad daudzi runā par miera līgumu. Pirms eksperti muld, tomēr vajadzētu apzināties ka šobrīd neviens nevar pateikt kādi nosacījumi būs mieram un kāda būs pēckara Ukraina. Latvijas medijos regulāri lasāms ka Ukraina pagaidām nav izdevīgā pozīcijā lai sēstos pie sarunu galda. Bet jo ilgāk iet karš, jo sliktākās pozīcijās ir Ukraina. Kurskā, kura bija domāta kā trumpis pie sarunu galda, kopš augusta Ukraina ir iztesta… Lasīt vairāk
Tur vajag ANO mandātu. Miera uzturētājos nesūta konfliktā iesaistītās puses. Frontes garums ir ap 850 km un būtu nepieciešams ap 50 000 miera uzturētāju. Kurš tādu daudzumu spēj nodrošināt?
ok erce
Miers Eiropā būs tikai tad, kad Krievu Impērija būs izgājusi cauri dekolonizācijas procesam, kā to pagājušā gadsimta vidū darīja pārējās impērijas.