Visu ES 27 dalībvalstu vēstnieki slēgtās sanāksmēs apsprieduši rīcību gadījumā, ja sabotāža vai cits hibrīduzbrukums prasītu cilvēku dzīvības, ziņo Politico.
Eiropas Savienības dalībvalstis apspriež, kā reaģēt uz plašu hibrīduzbrukumu, kurā iet bojā cilvēki. Šāda scenārija iespējamība pieaug, izdevumam “Politico” atzinuši pieci ES diplomāti un amatpersonas, kuri runājuši anonīmi. Visu 27 dalībvalstu vēstnieki tiekas bez telefoniem un palīgiem.
Sarunas kļuvušas intensīvākas pēc tam, kad augustā Leipcigas lidostā tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons. Tiek vērtēta ārkārtas reaģēšanas grupu nosūtīšana, ES finansējuma mobilizēšana un kopīga krīzes komunikācija.
“Ir acīmredzami, ka, kad Krievija izmantos arvien nāvējošākus līdzekļus, lai pārbaudītu mūsu gatavību un gatavību veikt pretpasākumus, kādā brīdī būs upuri,” sacīja Teija Tiilikainena, Eiropas Izcilības centra hibrīddraudu apkarošanai direktore.
Hibrīduzbrukums var apvienot sabotāžu, kiberuzbrukumus un informācijas manipulāciju, cenšoties destabilizēt valsti un izvairīties no atklāta kara, vēsta izdevums. ES Padome norāda, ka par pretošanos šiem draudiem vispirms atbild pašas dalībvalstis.
Tiek apspriesta ārkārtas reaģēšanas komandu nosūtīšana, ES finansējuma piešķiršana cietušajai valstij un iestāžu vadītāju saziņa ar sabiedrību.
“Mums jābūt gataviem kaut kam nopietnam,” sacīja augsta ranga ES diplomāts. “Diemžēl Leipciga mums parādīja, ka ļoti nopietns incidents, kas izraisa daudzus upurus, nav izslēgts.”
Otrs ES amatpersona piebilda: “Ņemot vērā Krievijas darbības apjomu un mērogu, upuri noteikti būs ātrāk nekā vēlāk. Tīra veiksme, ka vēl nav bijis neviena.”
Tomēr daļa valstu bažījas par NATO funkciju dublēšanu un lēmumu pieņemšanas kavēšanos. Diplomāti norāda arī uz sensitīvas informācijas noplūdes risku, tostarp iespēju, ka tā nonāk Maskavā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena piedāvājusi ārkārtas drošības protokolu. Taču vairāki diplomāti iebilst, ka jaunu struktūru veidošana prasītu mēnešus, un aicina izmantot esošos instrumentus.
ES jau darbojas integrētais politiskās reaģēšanas uz krīzēm mehānisms jeb IPCR. Tas ļauj ES Padomes prezidentūrai apvienot dalībvalstis, ES institūcijas un ekspertus, koordinējot informācijas apmaiņu un politiskos lēmumus lielās krīzēs.
Bijušā NATO preses pārstāve, RUSI eksperte Oana Lungesku iesaka skaidru pienākumu sadali: NATO uzņemtos izlūkošanas informācijas apmaiņu un militāro atturēšanu, ES – civilo reaģēšanu.
Dalībvalstīm ir domstarpības par ES un NATO pienākumu sadalījumu un iespējamu funkciju dublēšanos. Eiropas Komisijas iecerētais ārkārtas drošības protokols varētu tikt iekļauts novembrī gaidāmajā Eiropas drošības stratēģijā.
Avots: Politico
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!