Krievija pie Ukrainas un Baltkrievijas robežām ir izveidojusi un paplašinājusi vismaz desmit bāzes tālas darbības uzbrukuma dronu palaišanai.
Britu laikraksta “The Telegraph” izmeklēšana liecina, ka jaunais tīkls ļauj Maskavai vienlaikus pacelt gaisā vairāk bezpilota lidaparātu, saīsināt to ceļu līdz mērķiem Ukrainā un ar jaunākajiem modeļiem sasniegt arī NATO teritoriju, tostarp Varšavu.
Izmeklēšana balstīta satelītattēlu, nopludinātu dokumentu un bezpilota sistēmu drošības uzņēmuma “DroneSec” datu analīzē. Vienlaikus laikraksts uzsver: nav pierādījumu, ka Krievija būtu pieņēmusi lēmumu uzbrukt Polijai vai citai NATO dalībvalstij. Konstatēta ir jauna militārā spēja un tai nepieciešamā infrastruktūra, nevis pierādīts konkrēts uzbrukuma plāns.
Desmit bāzes un vismaz 59 palaišanas sliedes
Žurnālisti un militārie analītiķi pie Ukrainas un Baltkrievijas robežām identificējuši vismaz 59 mehāniskās palaišanas sliedes. Tās ļauj smagus fiksēto spārnu dronus palaist ar katapultu, neizmantojot tradicionālu skrejceļu. Tādējādi uzbrukumus iespējams sagatavot un īstenot no daudz lielāka skaita vietu.
Vismaz divdesmit sliedes ir pagarinātas. Eksperti tās saista ar Krievijas jaunajiem reaktīvajiem tālas darbības droniem. Daļa palaišanas centru izveidota agrākās militārajās bāzēs vai civilajos lidlaukos, bet citi izbūvēti no jauna lauku apvidos. Vairākos objektos būvdarbi vēl turpinās.
Infrastruktūras apjoms liecina par gatavošanos ilgstošai un intensīvam gaisa uzbrukumam. Vienā no bāzēm konstatētas noliktavas, kurās vienlaikus varētu glabāt vairāk nekā 1000 uzbrukuma dronu. Tie uz palaišanas vietām tiek piegādāti no Krievijas militārajām rūpnīcām, tostarp ražošanas kompleksa “Alabuga” speciālajā ekonomiskajā zonā Tatarstānā.
Septiņas no desmit identificētajām bāzēm, pēc “The Telegraph” apkopotās informācijas, jau izmantotas nesenos uzbrukumos Kijivai. Tātad runa nav tikai par nākotnes projektu – ievērojama daļa jaunās sistēmas jau darbojas (“Ukrainska Pravda” pārskats par izmeklēšanas secinājumiem).
Jaunie “Geran” kļūst ātrāki un grūtāk pārtverami
Līdztekus palaišanas infrastruktūras paplašināšanai Krievija pilnveido arī pašus ieročus. Nopludinātajos dokumentos minētie “Geran-4” un “Geran-5” ir aprīkoti ar reaktīvajiem dzinējiem.
Ukrainas izlūkošanas un militāro analītiķu publiskotās aplēses liecina, ka “Geran-5” darbības rādiuss var sasniegt aptuveni 1000 kilometru, ātrums – līdz 600 kilometriem stundā, bet kaujas galviņas svars – ap 90 kilogramiem.
Salīdzinājumā ar lēnākiem propellera “Shahed” tipa droniem reaktīvie modeļi būtiski samazina laiku, kurā mērķi iespējams atklāt un pārtvert. Tas apgrūtina Ukrainas mobilo pretgaisa aizsardzības grupu darbu un var piespiest aizstāvjus izmantot dārgākas pretgaisa raķetes pret salīdzinoši lētākiem uzbrukuma līdzekļiem.
Ukrainas izlūkdienesti iepriekš arī ziņojuši par “Geran” pielāgošanu gaiss-gaiss raķešu pārvadāšanai, lai apdraudētu lidmašīnas un helikopterus, kas iesaistīti dronu pārtveršanā. Tas vēl vairāk sarežģītu aizsardzību pret masveida uzbrukumiem.
Mērķis – pārslogot pretgaisa aizsardzību
“DroneSec” dibinātājs Maiks Monniks, kurš analizēja satelītattēlus, secinājis, ka jaunais bāzu tīkls vienlaikus palielina gan iespējamo uzbrukuma dronu skaitu, gan izmantoto modeļu sarežģītību. Praktiski tas ļauj Krievijai veidot lielākus un blīvākus uzbrukuma viļņus, mēģinot izsmelt Ukrainas pārtvērējus un atrast vājās vietas pretgaisa aizsardzībā.
Palaišanas vietu pārvietošana tuvāk robežām samazina arī brīdinājuma laiku. Jo īsāks ir drona maršruts līdz mērķim, jo mazāk laika paliek tā trajektorijas noteikšanai, trauksmes izsludināšanai un pārtveršanas līdzekļu sagatavošanai.
Tādēļ bāzu tīkls jāvērtē nevis kā atsevišķu objektu kopums, bet gan kā daļa no Krievijas centieniem pārvērst dronu uzbrukumus par rūpnieciski organizētu, ilgstošu karadarbības instrumentu.
Darbības rādiusā arī NATO valstis
Dažu bāzu atrašanās vieta un jaunāko dronu darbības rādiuss nozīmē, ka sasniedzami var būt mērķi Polijā – arī Varšava. Tas rada potenciālu apdraudējumu NATO, lai gan pats tehniskais darbības rādiuss vēl nav pierādījums Krievijas nodomam uzbrukt aliansei.
Tomēr militārajā plānošanā nozīme ir ne tikai pretinieka publiski deklarētajiem nodomiem, bet arī tā faktiskajām spējām.
Desmit bāzes, desmitiem palaišanas sliežu un lielas dronu noliktavas ļautu šādu infrastruktūru izmantot ne vien turpmākiem triecieniem Ukrainai, bet arī spiediena izdarīšanai, provokācijām vai uzbrukuma draudu radīšanai pret NATO austrumu flangu.
NATO kopš 2025. gada septembra īsteno aktivitāti “Austrumu sardze”, pastiprinot austrumu flanga novērošanu un aizsardzību ar papildu iznīcinātājiem, novērošanas lidmašīnām un pretgaisa aizsardzības sistēmām. Alianse uzsver, ka integrētā pretgaisa un pretraķešu aizsardzība paredzēta arī dronu draudu novēršanai.
Ko tas nozīmē Latvijai
Lai gan “The Telegraph” izmeklēšanā īpaši izcelta Varšavas sasniedzamība, secinājumi ir tieši nozīmīgi visam NATO austrumu flangam, tostarp Latvijai. Dronu uzbrukumu pieredze Ukrainā rāda, ka ar iznīcinātājiem vien nepietiek – nepieciešami agrīnās brīdināšanas sensori, elektroniskās karadarbības līdzekļi, lēti pārtvērējdroni un dažādu darbības rādiusu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Latvijas gatavību militāram konfliktam tomēr jāvērtē piesardzīgi. Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle 13. augustā valsts pašreizējo gatavību dažādiem apdraudējumiem un krīzēm novērtēja tikai ar četriem punktiem no desmit. Viņa vērtējums neattiecas vienīgi uz militāro aizsardzību vai dronu draudiem, bet uz valsts kopējo gatavību krīz;em. Tieši militāru apdraudējumu Zīle nosauca par sarežģītāko scenāriju, kurā Latvijai būtu daudz pārsteigumu un daļu risinājumu nāktos veidot jau krīzes laikā. (Četri punkti no desmit un strīds par dronu lādiņiem – cik gatava militārai krīzei ir Latvija? – Puaro)
Vienlaikus četri punkti nenozīmē pilnīgu bezspēcību. Pēc Zīles teiktā, Latvijā ir izstrādāti rīcības plāni un gatavība pakāpeniski pieaug; pašreizējais līmenis ļautu valstij izdzīvot un turpināt funkcionēt. Tomēr vēl jāuzlabo institūciju sadarbība, praktiskā rīcība un arī sabiedrības gatavība elektrības, pārtikas apgādes vai medicīniskās palīdzības pārrāvumiem.
Arī dronu aizsardzībā publiskie paziņojumi, iespējams, ir apsteiguši praktisko gatavību. Aizsardzības ministrs Raivis Melnis intervijā laikrakstam “Diena” atzinis, ka Latvijā pilnvērtīga militāro dronu ekosistēma tikai sāk veidoties, bet karavīru apmācība darbam ar pārtvērējdroniem sākta vien tagad. Viņš kritizējis sava priekšgājēja Andra Sprūda laikā izskanējušos paziņojumus par jau izveidotu “dronu sienu”, norādot, ka tiem trūcis praktiska seguma. Uz Latvijas robežas pašlaik esot izvietoti “Origin Robotics” pārtvērējdroni, kurus bruņotie spēki vēl turpina pārbaudīt. (Melnis: Sprūda laikā izskanējušajiem paziņojumiem par “dronu sienu” trūka praktiska seguma – Puaro).
Efektīvai “dronu sienai” nepietiek ar atsevišķu iekārtu iegādi. Nepieciešami dažādu veidu izlūkošanas un kaujas droni, gaisa, sauszemes un jūras bezpilota sistēmas, apmācīti operatori, radari, elektroniskās karadarbības līdzekļi un cieša sadarbība starp bruņotajiem spēkiem un ražotājiem. Tehnikai jābūt integrētai kopējā aizsardzības sistēmā un pārbaudītai apstākļos, kas iespējami tuvi reālai karadarbībai.
Par Latvijas faktisko gatavību liecina arī publiskais strīds par pārtvērējdronu aprīkojumu. Ministru prezidents Andris Kulbergs apgalvoja, ka savulaik iegādātas pretdronu iekārtas, bet ne tām nepieciešamie lādiņi. Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds to nosauca par dezinformāciju un skaidroja, ka “Blaze” pārtvērējdronu testēšanai vajadzīgās sprāgstvielas bijušas pieejamas jau sākumā, bet speciāli pielāgoti lādiņi piegādāti 2026. gada pavasarī. (Pretdronu sistēmas iepirka, lādiņus “aizmirsa” – Puaro)
Latvija 2026. gada aizsardzības prioritātēs ir iekļāvusi slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmu, austrumu robežas stiprināšanu un bezpilota lidaparātu spēju attīstību. Savukārt Baltijas valstu aizsardzības ministri pēc dronu incidentiem reģiona gaisa telpā paziņoja, ka jāpaātrina dronu identificēšanas un pārtveršanas spēju nostiprināšana, īpašu uzmanību pievēršot pretdronu sistēmām un akustiskajiem sensoriem.
Krievijas jaunās bāzes nemaina NATO kolektīvās aizsardzības principu, taču palielina prasības pēc ātras atklāšanas, lēmumu pieņemšanas un ekonomiski samērīgas pārtveršanas. Ja lēta lidaparāta iznīcināšanai regulāri jāizmanto daudzkārt dārgāka raķete, aizsardzības resursus iespējams izsmelt pat bez izšķiroša trieciena.
Tieši tādēļ “The Telegraph” atklātā infrastruktūra ir satraucoša ne tikai kā jaunu bāzu būvniecība. Tā rāda, ka Krievija sistemātiski veido spēju ilgstoši īstenot lielus, tehnoloģiski arvien sarežģītākus dronu uzbrukumus, kamēr Latvijai pašai vēl jāpārvērš politiskie paziņojumi vienotā, apmācītā un kaujas apstākļiem pārbaudītā aizsardzības sistēmā.
Avoti: The Telegraph, The Guardien, Ukrainska Pravda, Puaro.lv arhīvs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Un kas te tāds satraucošs? Ja reiz Krievija sākusi ražot vairāk dronu, vajadzīgas arī bāzes, un nebūvēs tak Vladivostokā, bet gan tuvāk robežai. Tas pats uz karaspēka bazēm attiecas, kā arī Baltijas flote ir tur, kur tā ir un vienmēr bijusi. Nevajag panikot.