Pēc šā gada septembrī paredzētajām Krievijas Valsts domes vēlēšanām nevar izslēgt jaunas mobilizācijas izsludināšanas iespējamības pieaugumu, vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Drošības dienesta ieskatā Kremlis līdz vēlēšanām, visticamāk, centīsies izvairīties no nepopulāriem lēmumiem, taču pēc balsojuma politiskie ierobežojumi var kļūt mazāk nozīmīgi.
Krievija joprojām turpina karu Ukrainā un tai nepieciešams uzturēt cilvēkresursu papildināšanu armijā, norāda SAB. Lai gan līdz šim Maskava centusies paļauties uz līgumkaravīru vervēšanu un naudas stimuliem, pastāv risks, ka ar to ilgtermiņā var nepietikt, tādēļ pēc vēlēšanām varētu pieaugt iespējamība lemt par plašāku mobilizāciju.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Tiešs militārs apdraudējums Latvijai no šāda lēmuma automātiski neizriet, tomēr mobilizācija var radīt vairākas netiešas sekas.
Pirmkārt, iespējama pastiprināta migrācijas plūsma no Krievijas, jo daļa iesaukšanai pakļauto iedzīvotāju var mēģināt pamest valsti. Līdzīga situācija bija vērojama 2022. gadā pēc Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas, kad Latvija kopā ar citām reģiona valstīm pastiprināja robežkontroli un pierobežā ieviesa ārkārtējo situāciju.
Otrkārt, Latvijai jārēķinās ar iespējamu Krievijas hibrīdaktivitāšu pieaugumu – informatīvajām operācijām, provokācijām un citiem mēģinājumiem radīt spriedzi reģionā. SAB jau iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka Krievija saglabā konfrontējošu politiku pret Rietumiem un Latvijai ilgstoši jārēķinās ar paaugstinātu hibrīdapdraudējumu. Vienlaikus dienests vērtējis, ka pašlaik plaša mēroga konvencionāla uzbrukuma iespējamība Baltijas valstīm ir ļoti zema.
Eksperti norāda, ka Krievijas Valsts domes vēlēšanas tradicionāli tiek izmantotas režīma politiskās stabilitātes demonstrēšanai, tādēļ Kremlis līdz balsojumam cenšas izvairīties no sabiedrībā nepopulāriem lēmumiem. Arī Krievijas neatkarīgie mediji iepriekš vēstījuši, ka varas kontrolētā informatīvā telpa pirms vēlēšanām tiek veidota tā, lai uzsvērtu sociālās iniciatīvas un mazinātu sabiedrības neapmierinātību.
SAB uzskata, ka Latvijai arī turpmāk būs jāturpina pastiprināti uzraudzīt drošības situāciju pie austrumu robežas, vienlaikus saglabājot gatavību reaģēt gan uz iespējamu migrācijas spiedienu, gan uz Krievijas hibrīddraudiem, ja pēc septembra vēlēšanām Maskava pieņems lēmumu par jaunu mobilizācijas vilni.
Avoti: SAB, lsm.lv, diena.lv, leta.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
KF, mēnesī, līgumu noslēdz 24000 algotņu. Vienreizējā izmaksa, noslēdzot līgumu 25 – 42 tūkstoši Eur. Abrīvo no kredītsaistībām. Mēnesī 4 k. Ukrainā pagājušā gadā līgumu noslēdza 500 algotņu.
Pļūtins to visu laiku gribēja, bet mēģināja iztikt ar algotņiem un to labilo stāvokli gribi vai negribi nācās pieminēt. Latvijai un Ukrainai tas nozīmē neapmācītu pulvergaļu.
Ja mēs atskatīsimies uz pēdējo gadu vēsturi, tad visu laiku pusdebili eksperti sola drīzu mobilizāciju Krievijā. Piemēram Slaidiņš pirms pēdējām Krievijas prezidenta vēlēšanām solīja ka pēc vēlēšanām būšot mobilizācija. Gandrīz katru gadu sola ka pēc 9. maija parādes izsludinās mobilizāciju Krievijā. Kāds var izskaidrot kāda būtu nepieciešamība pēc mobilizācijas Krievijā ja krievi karo skaitliskā vairākumā, un ukraiņiem ir tādi zaudējumi ka visur frontes līnijā trūkst cilvēkresursu? Un pat ar vardarbību veikta mobilizācija nespēj zaudējumus kompensēt. Vēl man interesē no infoops viedokļa, kādu reakciju sabiedrībā vēlas panākt ar šādiem murgu rakstiem?
Vecīt, tev ar arimētiku ir tik slikti, ka deri tikai pļūtina ruporam.
Kas tieši ir slikti? Manuprāt tev tik ļoti nepatīk patiesība un reālais stāvoklis Ukrainas frontē, ka visus kuri atļaujās pateikt no propagandas atšķirīgo patiesību uzreiz sāc aprunāt. Es savā komentārā nosaucu ekspertus par pusdebiliem, bet tālāk pamatoju kāpēc. Bet tavā komentārā nav neviena fakta, tikai vāja manis aprunāšana. Gribi teikt ka man nav taisnības? Ik pēc laika nav solījuši mobilizāciju Krievijā? Gribi teikt ka Ukrainā ar cilvēkresursiem viss kārtībā? Jau no kara pirmās vasaras, kad sāka ar varu mobilizēt rudens pretuzbrukumam, Ukrainā notiek vardarbīga mobilizācija. Ja gadiem ilgi, katru dienu mobilizāciju veic ar spēku, bet frontē trūkst cilvēkresursu, tad kur… lasīt vēl »
Labak tāds “pļūtins” ar pautiem, nekā briļļains pidars tādā pašā amatā…
Varētu gaidīt kādu biš padziļinātu, vēsturiski- filosofisku analīzi.. kaut ko par nākotni, stratēģiju..Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Eiropas.. Tā vietā unikālas atklāsmes. .no sērijas “rudenī ir lielāks nokrišņu daudzums, un ziemā kļūst vēsāk.”.. :) Nezinu, kāds viņiem budžets, bet nu normāla opcija ietaupīt Valsts naudu, katrā ziņā :)
Pēdējo gadu vēsture parāda ka visas filozofijas un nākotnes prognozes ir kaķim zem astes.