Pabriks: Bažas rada Baltkrievijas militāro vienību izvietošana pie robežas ar Latviju

Artis Pabriks

Šobrīd lielākās bažas rada Baltkrievijas militāro vienību izvietošana pie robežas ar Latviju, jo komunikācijas trūkums ar Baltkrievijas robežsargiem var radīt dažādus pārpratumus, ceturtdien, 26. augustā,  Aizsardzības ministrijas organizētajā tiešsaistes diskusijā “Migrācija kā hibrīdkara ierocis pret Latviju: kas tālāk?” minēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pabriks uzsvēra, ka pašlaik situācija uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir nopietna, jo Baltkrievija arvien vairāk Latvijas virzienā turpina virzīt dažāda veida militārās vienības.

“Mēs redzam telšu izvietošanu, un mēs nevaram izslēgt, ka tur atrodas arī Krievijas vienības. Tāpat ir novērota smagāku ieroču klātbūtne, kuri līdz šim uz robežas nav bijuši,”

skaidroja ministrs.

Tāpat bažas rada komunikācijas iztrūkums starp Latvijas un Baltkrievijas robežsargiem. Pabriks uzsvēra, ka iepriekš komunikācijas starp abu valstu robežsargiem ir bijusi laba, bet pašlaik tās iztrūkums var radīt dažādus pārpratumus un citas problēmas, it īpaši kad Baltkrievijas pusē robežu apsargā obligātā dienesta karavīri, kuri ir ar sliktu sagatavotību.

“Tomēr mēs cenšamies un centīsimies arī turpmāk sadarboties un meklēt dialogu starp ar Baltkrievijas robežsardzi,” piebilda Pabriks.

Aizsardzības ministrs izteica viedokli, ka arī rietumu sabiedrotajiem būtu jāieklausās Latvijas teiktajā un jāizdara spiediens uz Baltkrieviju, gan ekonomiski, gan politiski, jo līdz šim izmantotās spiediena formas nav izsmeltas.

Pabriks uzskata, ka sarunas ir lietderīgi uzsākt arī ar Krieviju, jo viņš netic, ka Baltkrievija organizē šo bēgļu plūsmu bez Krievijas palīdzības.

“Es domāju, ka Baltkrievijai un Krievijai nebūtu izdevīgi situāciju paasināt, jo Latvija nepiekāpsies un valsts ārējā robeža tiks sargāta,” uzsvēra ministrs.

Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks pauda cerību, ka tālāka situācijas eskalēšana nenotiks. “Protams nav labi, ka cilvēki ir nokļuvuši starp abām valstīm ķīlnieku lomā, bet eskalācijas draudi ir diezgan nopietni, un ir svarīgi, ka mēs šo situāciju uzraugam no nacionālās drošības perspektīvas, jo faktiski mēs esam situācijā, kādā pirms diviem gadiem vēl nebūtu iedomājama,” sacīja Rostoks, uzsverot, ka notikumi Baltkrievijā šī gada sākumā, Latvijai bija nepatīkams pārsteigums.

Baltkrievija ir uzķērusi kaut ko ļoti būtisku, proti, ka Eiropas Savienība (ES) ir ļoti jutīga migrantu jautājumos un ir bijuši precedenti, kad ES piekāpjas. Rostoks uzskata, ka Baltkrievija pašlaik mēģina izdarīt spiedienu, lai iepriekš ES ieviestās sankcijas pret Baltkrieviju tiktu atceltas.

Arī Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Māris Kūlis uzskata, ka Latvijai ir jābeidz jaukties ar jēdzieniem un saprast, ka cilvēki uz Latvijas austrumu robežas ir mērķtiecīgi organizēta migrācijas plūsma un tie nav upuri kurus vajā.

“Šajā gadījumā ētikas jautājumi iegūst pavisam citu noskaņu un norāda uz to, ka uz šo situāciju ir jāraugās pavisam ar citām acīm”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: apollo.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Ministrs
Ministrs

Laikam nevajadzēja vaukšķēt , ar sankcijājām jaukties Baltkrievijas iekšējās lietās , plēst Valsrs karogu , jo te ir rezultāts !

PILSONIS
PILSONIS

KO MULDI. UZ ROBEŽĀM!