Viena diena bērna kopšanas atvaļinājumā, jeb kā es guļu un dzeru vīnu – kādas māmiņas stāsts

Ja dzirdam vārdu “atvaļinājums”, iztēle uzbur ainiņu saulrietā jūras vai okeāna krastā, laisku gulšņāšanu atpūtas zvilnī vai nekā nedarīšanu saules staros. Taču sievietēm mēdz būt divu veidu atvaļinājumi, kuru nosaukums it nemaz neliecina, ka tie savā būtībā ir diametrāli pretēji.

“Es jau kādu laiciņu esmu bērna kopšanas atvaļinājumā. Un visu šo laiku domāju – kur ir tas atvaļinājums? Kāpēc dubultas slodzes apstākļi tiek saukti par atvaļinājumu? Un vai šī termina dēļ daudzi domā, ka mammām tiešām nav ko darīt? Lai jūs saprastu, cik liela haļava ir būt mammai, ieskicēšu vienu dienu no savas ikdienas,” sociālajā tīklā Facebook raksta puisēna māmiņa Liene.

“Tātad, vakar:

Pamodos. Martins ļāva gulēt līdz septiņiem (atvaļinājumā to sauc par pampšanu, tātad – pampu līdz septiņiem). Skrēju taisīt siltu pieniņu, jo Martins grib ēst. Viņam neko neizsaka tādas frāzes kā `pagaidi, es gribu pačurāt`. Viņš grib ēst. TAGAD!

Kamēr Martins ēda pienu, es taisīju brokastis pārējiem, modināju Emīlu, atgādināju viņam, ka jāiztīra zobi, atgādināju, ka jāuzvelk džemperis, nomainīju Martina kakaino pamperi, uzpildīju vīra termosu ar lati līdzņemšanai, atgādināju Emīlam, ka viņš joprojām nav iztīrījis zobus, atvadījos no vīra, atvadījos no Emīla, sāku spēlēties ar Martinu.

Martins atkal grib ēst. TAGAD! Pabaroju Martinu, noliku viņu pačučēt, izsūcu grīdu, turpināju likt Martinu pačučēt, ieliku mazgāties drēbes, noņēmu sausās drēbes no žāvētāja, liku Martinu pačučēt. Martins aizmiga, es paēdu brokastis. Nomazgāju traukus. Saģērbos, iztīrīju zobus, mazgāties nebija laika, jo Martins pamodās.

Martins grib ēst. TAGAD! Ar vienu roku taisīju putru, ar otru atāķēju Martina rokas no suņa astes. Divreiz. Pabaroju Martinu, izkarināju veļu. Nonesu ratus, atkal atāķēju Martina rociņas no suņa astes un nesu viņu uz ratiem.

Pastaigas laikā izdomāju aiziet Emīlam pretī uz skolu.Noklausījos par mūzikas skolotājas ciešanām, saņēmu mājas darbu latviešu valodā, nokaunināju Emīlu un vēlreiz sev atgādināju, ka mājās vēl ir pus pudele vīna.

Ar Martinu, Emīlu un Dāvidu gājām pastaigāties. Satiku Dāvida mammu. Paldies Dievam, vismaz kāds saprotošs cilvēks (arī viņai ir atvaļinājums – bērna kopšanas). Pa ceļam iegāju pastā nosūtīt paciņu, sastrīdējos ar pasta darbinieci, atgādināju sev, ka mājās ir vēl pus pudele vīna.

Apsēdāmies uz soliņa. Martins pakakāja. Mainīju ratos pamperi un lūdzu Dievu, lai mazais neiebrauc ar kāju kakās un nenosmērē man blūzi, jo jāiet vēl uz veikalu.

Gājām ar Martinu un Emīlu mājās. Pa ceļam konstatēju, ka man ir divas tulznas, uzlīmēju plāksterus, kuri pusceļā nokrita. Sakostiem zobiem iegāju veikalā. Ar karti norēķināties nevar. Atgādināju sev, ka mājās vēl ir pus pudele vīna un gājām mājās.

Uznesu ratus, uztaisīju Martinam paēst, jo zināju, ka viņš tūlīt gribēs ēst. Emīlam piespiedu iznest atkritumus (cilvēks bez tulznām otra ciešanas nesaprot) un mācīties. Tā kā mājas darbu viņš izpildīja labprātīgi, tad palūdzu vēl pieskatīt brāli, lai varu uztaisīt nākamajam rītam salātus un uzsildīt zupu.

Atbrauca vīrs, teica, ka salāti un zupa ir nereāli garšīgi (mana sirds priekā gavilē). Nododu stafeti viņam – lai tiek galā ar bērniem, es tikmēr meklēju receptes medus kūkām – Emīlam parīt dzimšanas diena.

Zvans pie durvīm, Emīla draudzene grib izvest ārā Emīlu un suni (man reāli veicas). Tikmēr mēs braucam pie vīramātes. Te es sāku domāt, ka vakarā varētu iztikt bez vīna, jo gandrīz 1/2 stundu man nekas nav jādara, jūtos jau gandrīz kā atvaļinājumā (īstā). Zvana telefons – Emīls terorizē Emīliju. Risinu konfliktu attālināti, atgādinu sev, ka mājās vēl ir pus pudele vīna.

Atbraucu mājās. Visi nomazgājas. Vīrs sešas reizes liek gulēt Martinu, tikmēr Emīls raud. Par ko? Par to, ka durvis par daudz aizvērtas viņa istabai. Risinu situāciju, uzzinu, ka viņš aizmirsa iztīrīt zobus. Emīls tīra zobus. Es ieleju sev vīnu.

Bērni gandrīz guļ. Mani tas vairs neuztrauc. Noskatāmies Saimnieks meklē sievu, smejoties par šovu izdzeru pus pudeli vīna.

Nu redziet, draugi, šis ir tas bērna kopšanas atvaļinājums. Ja izlaižam daļu par bērniem un kakām, tad sanāk, ka es tikai guļu un dzeru”.

Un kāds ir jūsu viedoklis – vai termins “bērna kopšanas atvaļinājums” ir atbilstošs? Kā to vajadzētu pārdēvēt?

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Titulattēls: Laine Severinsena (Line Severinsen)

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar