Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pakļauta nabadzības riskam

2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5% iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Tiesībsarga birojs jau norādījis, ka dzīves dārdzība nabadzības slieksnim pārgrūž arī tos, kuri līdz pārtikas un energoresursu cenu kāpumam vēl spēja, tā teikt, savilkt galus kopā. Rādītāji par 2022. gadu, kuri gan tiks publicēti vien nākamgad, visticamāk, rādīs drūmāku ainu.

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 513 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2020. gadā – 472 eiro mēnesī).

Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2021. gadā sasniedza 1077 eiro mēnesī (2020. gadā – 991 eiro mēnesī).

Nabadzību mazināt palīdzējis ienākumu kāpums, pastāstīja CSP sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļas eksperts Viktors Veretjanovs.

Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Vidzemē (36,2%) un Latgalē (34,6%), bet vismazākais – Rīgā (15,9%) un Pierīgā (16,6%). Kurzemē nabadzības riskam bija pakļauti 27,8% iedzīvotāju un Zemgalē – 21,0% iedzīvotāju.

Kam samazinās un kam palielinās nabadzības risks?

Visstraujāk nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 29,4% (kopš 2020. gada kritums par 8 procentpunktiem).

Tāpat nabadzības risks samazinājās arī starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem.

2021. gadā šo iedzīvotāju vidū nabadzības riskam pakļauto īpatsvars bija 40,5% (kopš 2020. gada samazinājums par 4,1 procentpunktu). Turklāt vēl straujāk nabadzības risks samazinājās starp tiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem (virs 65 gadiem), kuri dzīvoja vieni – samazinājums par 5,2 procentpunktiem (no 73,6% 2020. gadā līdz 68,4% 2021. gadā).

Nabadzības risks pieauga starp 18–24 gadu vecuma iedzīvotājiem, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 19,7% (kopš 2020. gada pieaugums par 1,6 procentpunktiem).

Nabadzības risks ir pieaudzis arī starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu, to īpatsvaram 2021. gadā sasniedzot 15,1% (kopš 2020. gada pieaugums par 2,5 procentpunktiem).

Savukārt nabadzības risks nav būtiski mainījies starp ģimenēm ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem (11,7% 2020. gadā un 12,1% 2021. gadā) un starp diviem pieaugušajiem un trim un vairāk bērniem (16,5% 2020. gadā un 17,1% 2021. gadā).

Ienākumus ietekmē sociālais atbalsts

Nabadzības riska samazinājumu sekmēja valsts atbalsts neizsargātākajām iedzīvotāju grupām (palielināts minimālā ienākuma līmenis trūcīgām mājsaimniecībām, paaugstināta minimālā vecuma pensija u.c. atbalsta pasākumi), kā arī papildu atbalsts saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem (mājsaimniecībām ar bērniem par katru bērnu vienreizējs atbalsta maksājums 500 eiro apmērā, senioriem un personām ar invaliditāti vienreizējs atbalsta maksājums 200 eiro apmērā un 20  eiro ikmēneša maksājums senioriem, kuriem bija vismaz 60 gadi un kuri  bija veikuši pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju).

Nabadzības riska mazināšanā arvien lielāka loma bija sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām. 2021. gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,2 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldības atbalstu, tai skaitā neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,7% iedzīvotāju. 2020. gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 17,1 procentpunktu,  2019. gadā – par 16,8 procentpunktiem un 2018. gadā – 16,4 procentpunktiem.

Uz to, ka nabadzības riskam pakļauto skaita samazinājumu var skaidrot ar valsts sniegto atbalstu pandēmijas laikā, norādīja arī “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis: “Mēs redzam, ka tie transferti, kas tika novirzīti sabiedrības atbalstam, ir nostrādājuši. Katrā ziņā pozitīvi, ka šo cilvēku īpatsvars nav pieaudzis. Īpaši skatoties arī uz šo gadu un nākamo gadu, šiem transfertiem būs īpaši liela nozīme, jo inflācija ir ļoti augsta.”

Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un veselības aprūpes eksperta Pētera Leiškalna domam, reālā situācija Latvijā ir sarežģītāka, nekā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja tos salīdzina ar citu rādītāju – Labklājības ministrijas paspārnē izstrādāto Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžetu, tad reālie nabadzības riska sliekšņi dažādām iedzīvotāju grupām ir atšķirīgi. 

“Vienai daļai no cilvēkiem, kuri ir vienas personas mājsaimniecības, tas slieksnis ir augstāks, nekā nosacītais relatīvais izdevumu budžets būtu nepieciešams. Savukārt ģimenēm ar bērniem tas ir zemāks,” norādīja Leiškalns.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.