Ministru prezidenta Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) un iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) domstarpības par imigrācijas politiku pāraugušas atklātā konfliktā, liecina premjera izvēlētais runas stils.
Kulbergs koalīcijā iesniegto Iekšlietu ministrijas plānu imigrācijas ierobežošanai nosaucis par nesaskaņotu politisku izrādi, bet Nacionālās apvienības rīcību pielīdzinājis “niķīga bērnudārznieka histērijai”, pašu Dombravu nodēvējot par meli.
Vēl pirms nepilniem trim mēnešiem Kulbergs publiski atbalstīja Dombravas ieceri stingrāk vērsties pret nelegālo imigrāciju. Augustā abas amatpersonas kopā pieteica operāciju “Vilkatis”, kurā robežsargi, policija, armija un drošības dienesti apvienoja spēkus cīņai pret nelikumīgu Latvijas robežas šķērsošanu un migrantu pārvadātāju tīkliem.
Tagad politisko sabiedroto attiecības nonākušas līdz personiskiem apvainojumiem.
Premjers Dombravam pārmet politisku teātri
Konfliktu izraisīja Dombravas virzītais imigrācijas ierobežošanas pasākumu plāns, kuru bija paredzēts nodot izskatīšanai valdībā. Pēc koalīcijas partneru iebildumiem dokuments Ministru kabineta 1. septembra sēdes darba kārtībā tomēr netika iekļauts.
Kulbergs sociālajā tīklā “X” Dombravas rīcību nodēvēja par “imitētu migrantu cīņu” un apgalvoja, ka iekšlietu ministram neesot svarīgs reāls rezultāts, bet gan skaļa priekšvēlēšanu retorika.
Premjera galvenais pārmetums ir saistīts ar dokumenta sagatavošanas kārtību. Kulbergs apgalvo, ka plāns nav saskaņots ar 14 iesaistītajām institūcijām, tostarp ministrijām un uzņēmēju organizācijām. Iesniegt valdībā šādu dokumentu un pēc tam koalīcijas iebildumus pasniegt kā nevēlēšanos ierobežot imigrāciju, pēc premjera domām, esot populistiska vēlētāju piesaistīšana.
Kulbergs arī norādījis uz vairākiem saturiski strīdīgiem punktiem, tostarp ieceri tiesāties ar diviem Eiropas Komisijas komisāriem un rosināt ES direktīvas grozījumus. Premjers uzstāj, ka imigrācijas ierobežošanai nepieciešami juridiski sagatavoti un ar citām nozarēm saskaņoti lēmumi, nevis tikai politiski paziņojumi.
Koalīcijas partijas vienojušās 4. septembrī sasaukt īpašu politisko sanāksmi, kurā mēģinās panākt vienošanos par plāna saturu.
Ko piedāvā Dombrava?
Iekšlietu ministrija plānu izstrādājusi, izmantojot Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumus. Komisiju savulaik vadīja pats Dombrava, un tās gala ziņojumā tika iekļautas aptuveni 100 rekomendācijas imigrācijas politikas un kontroles pilnveidošanai.
Pašreizējā plāna projektā ir vairāk nekā 70 pasākumu. Tie paredz:
- noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu ieceļošanai;
- ierobežot iespēju ārvalstniekiem izmantot pašnodarbinātā statusu;
- stingrāk kontrolēt starpniekfirmas, kas piesaista darbaspēku;
- pārbaudīt ārvalstnieku tiesības strādāt tādās platformās kā “Bolt” un “Wolt”;
- pastiprināt prasības ārvalstu studentiem un augstskolām;
- ierobežot studentu piesaistes aģentūru izmantošanu;
- regulāri pārbaudīt patvēruma meklētāju atrašanās vietu;
- noteikt valstis, no kurām darbaspēka piesaiste nebūtu pieļaujama vai būtu iespējama tikai ierobežotā apjomā;
- apsvērt valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē.
Dombrava uzskata, ka Latvijas imigrācijas politikai vispirms jābalstās nacionālās drošības interesēs. Savukārt darbaspēka trūkums būtu risināms, sagatavojot speciālistus Latvijā vai piesaistot darbiniekus no citām ES dalībvalstīm un drošām trešajām valstīm.
Konflikts briest jau kopš valdības izveidošanas
Kulberga bažas par Dombravas darba stilu nav radušās tikai tagad. Jau pēc valdības apstiprināšanas premjers atzina, ka iekšlietu ministram būtu jāatsakās no opozīcijas politiķim raksturīgās skaļās retorikas un jāuzņemas atbildība par visu nozari, ne tikai Nacionālās apvienības politiskajām prioritātēm.
Pirmā publiski redzamā abu politiķu sadursme notika augustā, kad Dombrava bez iepriekšējas saskaņošanas ar Ārlietu ministriju nosūtīja Spānijai vēstuli par migrantu krīzi Seutā. Spānijas puse ministra toni uztvērusi kā augstprātīgu, bet Kulbergs aizrādīja, ka šāda ārpolitiskā saziņa turpmāk jāsaskaņo valdībā.
Vienlaikus abu politiķu nostāja par nepieciešamību apkarot nelegālo migrāciju līdz šim būtiski neatšķīrās. Jūnijā Kulbergs atbalstīja Dombravas prasību pēc stingrākas rīcības, bet 11. augustā abi kopā pieteica operāciju “Vilkatis”. Tās laikā tika pastiprināta Latvijas austrumu robežas uzraudzība, iesaistot arī Nacionālos bruņotos spēkus un plašāk izmantojot dronus un citus tehniskos līdzekļus.
Tādējādi pašreizējā sadursme, visticamāk, nav par to, vai imigrācija jāierobežo, bet gan par to, kā tas darāms un kurš kontrolēs politisko dienaskārtību. Dombrava cenšas ātri īstenot Nacionālās apvienības ilgstoši virzītos priekšlikumus, kamēr Kulbergs pieprasa ievērot valdības saskaņošanas procedūras un rēķināties arī ar ekonomikas un izglītības nozaru interesēm.
Tomēr premjera izvēlētā publiskā leksika liecina, ka profesionālās domstarpības jau pāraugušas personiskā konfliktā. Tas savukārt rada jautājumu, vai Kulbergs un Dombrava vēl spēs sadarboties vienā valdībā, ja politisko kompromisu vietā koalīcijas partneri turpinās apmētāt viens otru ar apvainojumiem sociālajos tīklos.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!