Kā koncentrēties darbam, ja strādāt negribas – 5 neierasti triki

Kad saulīte ripo pa zemes virsu un prāts tā vien perina brīvdienu plānus, darbam koncentrēties ir pavisam grūti. Ja nelīdz sen zināmie paņēmieni, zinātnieki iesaka piecus neierastus veidus, kā atkal kļūt par apzinīgu darbinieku.

1. „Atslēdziet” smadzenes

Uz galda jums priekšā svarīgs darbs, bet domas lidinās pavisam citur? Iespējams, tas izklausīsies absurdi, bet — tad necentieties sevi piespiest strādāt. Arvien vairāk pētnieku nonāk pie secinājuma, ka mēs pavadām ievērojamu dienas daļu, vienkārši sapņojot un fantazējot. Tomēr tas nav slinkums, kā varētu domāt, bet pavisam nepieciešama lieta, kas smadzenēm palīdz normāli funkcionēt.

Lai koncentrētos, vienā unisonā ir jāstrādā dažādām galvas smadzeņu daļām, ieskaitot pieres daivu, kura tostarp atbildīga par pretošanos faktoriem, kas novērš uzmanību, un kas kontrolē mūsu dabisko tieksmi nodarboties ar kaut ko interesantu. Lai šī sistēma strādātu nekašķējoties savā starpā, ir nepieciešama enerģija. Tāpēc noteiktā brīdī mēs neizbēgami palēnināsim tempu, un mūsu domas sāks klejot apkārt.

Cilvēki, kuri prot „atslēgt” smadzenes, ar sarežģītiem uzdevumiem tiek galā veiksmīgāk nekā tie, kuri ļauj savām smadzenēm komandēt, kad ir jāstrādā un kad drīkst atpūsties. Esiet šī procesa noteicējs. Lemiet pats, kad jums nepieciešams maksimāli koncentrēties, bet kad var nedaudz atslābt. Un nevajag tāpēc justies vainīgam — tieši pretēji, tāda pārslēgšanās strādāšanu padarīs efektīvāku.

2. Noskatieties amizantu video

Kaķīši, kucēni, cilvēku kļūmes – video, ar kuriem cilvēki bez mitas dalās sociālajos tīklos, tiek uzskatīts par faktoru, kas novirza no koncentrēšanās darbam. Taču ir psihologi, kuri uzskata, ka tamlīdzīgi video, tieši pretēji, ļauj mums veiksmīgāk padarīt darbu.

Kādā eksperimentā cilvēki, noskatījušies smieklīgu video, risinājumu sarežģītam uzdevumam meklēja rūpīgāk un nopietnāk nekā tie pētījuma dalībnieki, kuriem tika demonstrēts izklaidējošs, taču ne smieklīgs video. Zinātnieki secināja: lai cilvēki efektīvi strādātu, birojos ir jārada brīvs un jautrs mikroklimats. Protams, tas nenozīmē, ka visiem caurām dienām ir jāskatās smieklīgi video. Tomēr laiku pa laikam pasmieties par labu joku ir ieteicams, it sevišķi tad, kad sākat pagurt.

ka-koncentreties-darbam-2

3. Noslogojiet sevi vēl vairāk

Jau 1955.gadā Londonas universitātes koledžas psiholoģe Nille Levi (Nilli Lavie) nāca klajā ar „Slodzes teoriju” (Load Theory).  Saskaņā ar to, pastāv robeža, cik daudz apkārtējās pasaules informācijas var apstrādāt cilvēka smadzenes konkrētā laika sprīdī. Kad prāts ir pārslogots, smadzeņu sistēma pati sāk izvēlēties, uz ko koncentrēties.

Levi eksperimenti apliecināja, ka efektīvāk mēs strādājam nevis sēžot pie tukša galda pilnīgā klusumā, bet gan nekārtībā un haosā. „Iespējams, tas tā notiek tāpēc, ka piepildoties uztveres šūnām, visa smadzeņu enerģija tiek novirzīta uz pašu svarīgāko uzdevumu, — skaidro zinātniece. — Viss pārējais vienkārši tiek atsijāts”. Šī ieteikuma īstenošanu sarežģī tas, ka ir svarīgi nepārcensties ar uzmanības novēršanas faktoriem – nepārforsēt ar noslogošanu.

ka-koncentreties-darbam-3

4. Atvelciet elpu

Kad zeme deg zem kājām un boss pieprasa atskaiti, apsēsties un atvilkt elpu reti kuram neienāks prātā. Tomēr neliela pīppauze ir nepieciešama. Mēs produktīvam darbam spējam koncentrēties ilgākais 90 minūtes, bet pēc tam nepieciešams 15 minūšu pārtraukums.

Var līdzēt pat ļoti īsa pauze, dažreiz pat pāris sekundes,  — ar noteikumu, ka jūs nedomāsiet par veicamo uzdevumu. Var paskatīties laukā pa logu, veikt kādas vienkāršas matemātiskas darbības. Vai vēl labāk — nedaudz pastaigāt, veikt pāris vingrojumu vai pameditēt.

5. Pārāk neiespringstiet

„Ieturiet biežākas pauzes!” — iesaka Bostonas Uzmanības izpētes un mācību laboratorijas zinātnieki Džo DeGutis un Maiks Estermans (Joe DeGutis and Mike Esterman). Eksperimentu rezultātā viņi konstatēja, ka labākais veids, kā nezaudēt koncentrēšanās spēju — mazliet pastrādāt, bet pēc tam ieturēt nelielu pauzi. Tie, kuri mēģināja strādāt nepārtraukti, rezultātā bija vairāk noguruši un pieļāva vairāk kļūdu.

Šim secinājumam piekrīt arī Amsterdamas universitātes zinātniece Kristiāna Oliversa: „Strādājot bez pārtraukuma, jūs visu laiku jutīsiet stresu un koncentrēšanās spējas kļūs aizvien vājākas. Mazāk sevi noslogojiet. Un neaizmirstiet ik pa brīdim atpūsties — tā jūs pagūsiet izdarīt daudz vairāk un nepieļausiet kļūdas”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: bbc.com

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar