Tieši pirms gada – 2017.gada 27.septembrī, tika aizvērta vesela lappuse lielajā leģendu grāmatā – 91 gada vecumā nomira Playboy impērijas radītājs Hjū Hefners. Sava ilgā mūža laikā viņam nācās piedzīvot daudz, tāpēc ir vērts ieklausīties viņa atziņās par dzīvi.
Dzīve ir pārāk īsa, lai īstenotu svešus sapņus.
Būt reālam — tas nozīmē dzīvot šodien, domājot par nākotni un nesaraujot saiknes ar pagātni.
Uz Meku ved daudzi ceļi.
Vecums – tie ir tikai cipari.
Ir labi būt egoistam, tomēr tas nenozīmē, ka nav jāņem vērā citu viedoklis.
Jūs — tie nav ne kolēģi, ne citi, kas jums apkārt. Nedrīkst pieļaut, lai kāds cits noteiktu, kā jums dzīvot.
Vientuļš tu vari justies jebkur.
Vecums ir klāt tad, kad tu vairs nespēj pasmaidīt ne par sevi, ne par dzīvi.
Ej līdzi savam sapnim! Vai arī dzīvo tā, kā liek kolēģi, vecāki un sabiedrība. Dzīve ir pārāk īsa, esi sapņotājs, taču sapņotājs – praktiķis.
Nekad neaizmirsti to mazo bērnu, kurš sapņoja lielus sapņus!
Mani sapņi šķita nereāli, bet īstenība izrādījās vēl neticamāka. Man liekas, ka esmu pats lielākais veiksminieks zemes virsū.
Mūsdienās mēs informāciju gūstam ne tā kā agrāk. Žēl, jo zināšanu iegūšanas veids iespaido to, kā mēs mācāmies.
Es aicinu visus un ikvienu dzīvot tā, it kā aizsaulē nebūtu nekādu paradīzes dārzu un solīto balvu. Klausiet savai sirdsbalsij, palīdziet saviem tuvākajiem, un lai pasaule, no kuras jūs aiziesiet, pēc jums paliek labāka nekā tā bija, kad uzsākāt savu ceļu šai saulē.
Es domāju, ka esmu pats veiksmīgākais cilvēks no visiem, kurus pazīstu. Es nemainītos vietām ne ar vienu visā pasaulē.
Pasaulē ir tikai daži cilvēki, kurus nav iespējams aizvietot.
Man šķiet, ka jaunā paaudze mazāk mēdz domāt par pagātni. Bet kā tad lai saprot, kas tu esi, ja nezini, kas biji vakar?
Gan dzīve, gan nāve man ir vienlīdz dabisks process. Protams, ir grūti iztēloties, ka visi jaunības sapņi un vēlēšanās vienkārši izzudīs uz visiem laikiem. Taču kas to lai zina – varbūt nomirstot mēs kļūstam daļiņa no kaut kā mūžīga?
Man liekas, ka pensija — tas ir pirmais solis kapsētas virzienā.
Mani vecāki – brīnišķīgi cilvēki. Viņi padarīja mani par ideālistu, un es par to esmu viņiem bezgala pateicīgs.
Man žurnāls Playboy vienmēr ir bijusi galvenā dzīves jēga, dzīvi dzīvoja otra daļa manis.
Tas patiešām ir interesanti – viens cilvēks, īstenojot dzīvē savas fantāzijas, izdzīvo daudzu citu cilvēku sapņus.
Man nav nekādu plānu laikam, kad būšu pensijā. Lai paliktu jauns, ir jāapvieno vienā veselumā rotaļa un darbs. Ja es atteiktos no darba, tas būtu beigu sākums.
Tas ir apbrīnojami – kļūdams arvien vecāks, es tik un tā palieku jauns.
Avots: pēc ārzemju preses materiāliem