ASV likumi nespēj pilnībā liegt prezidentam Donaldam Trampam samazināt amerikāņu karavīru klātbūtni Eiropā, taču tie ievieš virkni procedūru, kas šādu soli padara ievērojami sarežģītāku.
Euronews skaidro, ka 2026. gada Nacionālās aizsardzības autorizācijas akts nosaka konkrētus ierobežojumus: Pentagons nedrīkst izmantot budžeta līdzekļus, lai ilgstoši samazinātu karavīru skaitu Eiropā zem 76 000, ja vien administrācija nav sniegusi Kongresam detalizētu pamatojumu un nav konsultējusies ar NATO sabiedrotajiem. Tas nozīmē, ka Tramps var virzīt karaspēka izvešanu, taču viņam jāievēro noteikts ziņošanas un gaidīšanas periods, kas būtiski palēnina procesu.
Rakstā uzsvērts, ka šie ierobežojumi nav radīti, lai bloķētu prezidenta rīcību, bet gan lai nodrošinātu, ka stratēģiski nozīmīgas izmaiņas netiek veiktas pēkšņi vai bez sabiedroto iesaistes. Turklāt karaspēka izvešana pati par sevi ir sarežģīts un dārgs process: ASV spēki Eiropā ir integrēti komandstruktūrās, kas aptver visu pasauli, un to pārvietošana nozīmētu gan loģistikas pārbūvi, gan militārās gatavības riskus. Tāpēc pat tad, ja politiski tiek pieņemts lēmums par plašāku izvešanu, praktiskā īstenošana būtu lēna un komplicēta.
Eiropas reakcija uz paziņojumu par aptuveni 5 000 karavīru izvešanu no Vācijas ir bijusi piesardzīgi mierīga. Vācijas amatpersonas norāda, ka šāds solis nav negaidīts un nav uzskatāms par dramatisku pavērsienu, taču tas vēlreiz apliecina nepieciešamību Eiropai kļūt militāri pašpietiekamākai. Daži eksperti gan brīdina, ka vēl lielāku ietekmi nekā karavīru skaita samazināšana varētu radīt iespējamā atteikšanās izvietot Tomahawk raķetes Vācijā – tas radītu militāru plaisu, ko Eiropa pati nespētu aizpildīt.
Kopumā Euronews secina, ka ASV likumi Trampu neapturēs, taču tie nodrošina, ka jebkura karaspēka izvešana notiks pakāpeniski, caurspīdīgi un Kongresa uzraudzībā. Praktiskie šķēršļi – izmaksas, infrastruktūra un militārā loģistika – šo procesu padara vēl sarežģītāku, nekā varētu šķist politiskās retorikas līmenī.
Avots: Euronews.com
Mums ir naratīvs, ja kaut kur atrodas Krievijas karavīri, tad tā teritorija vai valsts esot okupēta vai pakļauta un neesot brīva. Piedāvāju tādā pašā kontekstā paskatīties uz teritorijām Eiropā kurās ir ASV karavīri. Kad 1994. gadā izbrauca krievu karavīri, tad skaitījās ka atgūst brīvību, vai tagad ir brīvība ja Latvijā atrodas citas valsts karaspēks? Pie tam Latvijā paralēli dzīvo 2 sabiedrības kuras viena otru nesaprot, viena otru uzskata par nodevējiem. Piemēram mums viena sabiedrība propagandē ka nodevēji esot bijuši tie kas 2. pasaules kara laikā sagaidīja ar ziediem krievu tankus. Bet paši tieši tāpat ar ziediem ielaida amerikāņu armiju savā… lasīt vēl »
pēc starptautiskajiem likumiem un konvencijām, tiem, kas skuma, kad krievu karaspēks aizgāja no manas zemes, vajadzēja doties tiem līdzi nevis palikt te un turpināt jaukt gaisu.
Norādi uz likuma pantu vai konvenciju, lūdzu!
neesi vienīgais zemes īpašnieks. Arī citiem sabiedrības locekļiem ir tādas pašas tiesības kā tev uz savu viedokli un zemi un tieši tāpat kā tu loki muguru vienā virzienā tā viņiem tiesības locīt citā savu muguru citā. Tāpat kā vieniem tiesības bučot amerikāņu zābaku tā otriem tiesības sagaidīt krievu tankus ar ziediem.
ASV vēlētāju izvēle – kāda mums darīšana?
Bet tās ir ASV iekšējas lietas , nemocaties !