Darbaholiķiem ne vienmēr piemīt humora izjūta, un jūsu, iespējams, labi domātā frāze šo cilvēku apziņā var izklausīties pavisam ne tā, kā bijāt to domājis.
Lūk, dažas frāzes, kas līdz baltkvēlei spēj nokaitināt cilvēku, kurš pārņemts ar darbu.
„Vai tev nešķiet, ka dzīvē kaut kas aiziet secen?” Piemēram, ziepju operu skatīšanās vakaros?..
„Tev vajadzētu padomāt, vai patiešām jūties laimīgs tā strādājot…” Laime ir nosacīts jēdziens, un kāds patiešām jūtas laimīgs tad, kad strādā.
„Tik daudz strādāt ir kaitīgi veselībai!”. Patiesībā mūsu veselībai lielāku kaitējumu nodara bezdarbs.
„Es neaicināju tevi uz ballīti, jo domāju, ka tu būsi aizņemts darbā”. Tas, ka mēs daudz strādājam, nenozīmē, ka nav laika nekam citam.
„Tev vajadzētu paņemt brīvdienu”. Lai vāļājoties uz dīvāna nepārtraukti domātu par darbu?..
„Vai tev nešķiet, ka vajadzētu nedaudz piebremzēt?” Nešķiet, jo dzīve ir kustība uz priekšu.
„Tev vajadzētu iemācīties noteikt prioritātes”. Es jau to esmu iemācījies, un man žēl, ja nespējat saprast, ka dzīves galvenā prioritāte var būt darbs.
“Un tu patiešām tagad strādā?” Un kā jūs domājāt?..
„Es priecājos, ka neesmu tāds kā tu!” Abpusēji…
Nav šaubu, ka es arī esmu darbaholiķis, taču – ibio rio – vai var kāds man sakarīgi apstāstīt, kas te “darbaholiķu” nostājā tik nepareizs??????!!! Kāpēc, ellē ratā, būtu jāuzskata, ka dīkdieņu un tukšpauru tusētāju priekšstats par to, kā pavadīt laiku, ir labāks???????!!!!!! Ir kādam kaut kas jēdzīgs šai sakarā, ko teikt?