Sauka: Ēnu ekonomiku nav iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm

“Uzņēmēji kopumā vairāk maksā nodokļus, ja viņi tic, ka tie nonāk tur, kur tiem ir jānonāk, respektīvi – tiek izmantoti efektīvi,” prezentējot
ikgadējo pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, Latvijas Radio sacīja Rīgas ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.
Lai gan Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID (Valsts ieņēmumu dienestu) ir samērā augsta – 3,5 no 5, tomēr parunājot ar uzņēmējiem dziļāk, viņi saka, ka ir tomēr daudzas lietas, kurās viņi joprojām nav apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienestu. Piemēram, “konsultē vispirms” var nosaukt par “auditē vispirms”, jo vēstulē tiek piedāvāts konsultēt, bet reāli pieprasa atsūtīt dažādas izziņas, kas patiesībā ir audits.
Tāpat uzņēmējus uztrauc nodokļu sistēma – ja gribi darbiniekam samaksāt par darbu 1000 EUR, tad reāli tas maksā 1800 EUR. Un ja vēl tiek domāts par nodokļu paaugstināšanu, tostarp peļņas nodokļa, tad, protams, uzņēmējs arī norāda, ka ne jau katru gadu šī peļņa ir – it sevišķi, būvniecības, tūrisma vai citās nozarēs – mēdz būt arī zaudējumi, un tad jau valsts nepalīdz, norāda profesors.
Lielākā daļa uzņēmēju jau nav nekādi “krimināli elementi” un grib normāli strādāt, tāpēc nevajag ar represijām iet pa priekšu,
intervijā teica Sauka.
Protams, visatļautība nedrīkst būt, un ir vajadzīgas arī represijas, taču tas nedrīkst būt noteicošais, piebilst pētījuma autors.
Latvijas Radio intervija ar Rīgas ekonomikas augstskolas profesoru
un Ilgtspējīga biznesa centra direktoru Arni Sauku
“Jau vairāk kā desmit gadus veidojot ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs, uzsveram, ka ir svarīgi, lai pie ēnu ekonomikas mazināšanas tiktu pieiets gudri un kompleksi. Piemēram, nodrošinot koordināciju starp dažādām ministrijām un to pakļautībā esošām iestādēm, datu apmaiņu un savietojamību, kā arī spēju rast jaunākus, modernākus risinājumus cīņai pret ēnu ekonomiku.
Esam uzsvēruši arī to, ka ēnu ekonomiku nav iespējams mazināt tikai ar represīvām metodēm. Proti,
lai arī tas ir sarežģītāk un var prasīt vairāk laika, politikas veidotājiem tomēr ir jāiegulda daudz lielāks darbs, lai veicinātu uzņēmēju vēlēšanos nodokļus maksāt labprātīgi.
Piemēram, pašiem politikas veidotājiem demonstrējot efektīvāku nodokļu izlietošanu uzņēmēju un plašākas sabiedrības interesēs, kā arī caurskatāmāku valsts un pašvaldības iestāžu darbību, piemēram, bez korupcijas ēnas.
Joprojām būtu arī jāstrādā pie tā, lai sabiedrības acīs tiktu taisnīgāk un arī ātrāk iztiesāti korupcijas un citi ekonomikas noziegumi, kā arī jāturpina darbs pie uzņēmējiem draudzīgākas, paredzamākas biznesa vides, t.sk. nodokļu politikas. Pretējā gadījuma neredzu iemeslus, kāpēc ēnu ekonomika Latvijā turpmākajos gados varētu mazināties, ” norāda pētījuma autors.
Vērtējot jaunākos ēnu ekonomikas datus, profesors Arnis Sauka atzīst: “Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā nemazinās jau ilgāku laiku, būtu nopietni jāpārdomā pieeja tās mazināšanā.
Kopējais ēnu ekonomikas apjoms norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas nav problēmas tikai kādas vienas vai vairāku nozares ietvaros
– mēs redzam, ka galvenie ēnu ekonomikas cēloņi un dzinuļi pēc būtības ir līdzīgi.
Tāpēc, pretēji politikas veidotāju iepriekš praktizētajai pieejai ēnu ekonomikas mazināšanā koncentrēties uz atsevišķām nozarēm, piemēram būvniecības vai veselības nozarēm, sākumā būtu jāievieš jau iepriekš pieminētie horizontālie pasākumi, kas ir būtiski uzņēmējdarbības vides un uzņēmēju nodokļu morāles jeb vēlmes labprātīgi maksāt nodokļus uzlabošanai.
Lai spētu īstenot šādus sarežģītus pasākumus un spētu ieviest izmaiņas ēnu ekonomikas dinamikā, būtu jāsāk tieši ar kopējās valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, lai ar sarežģītiem problēmjautājumiem strādātu iespējami kvalificētāki cilvēki. Tas ir svarīgi ne tikai ēnu ekonomikas mazināšanai, bet arī daudzu citu problēmjautājumu risināšanai, t.sk. veselības un izglītības sistēmas pilnveidošanai,” uzskata pētījuma veidotāji.
Pētījumu var izlasīt ŠEIT: Enu_ekonomikas_Indekss_Baltijas_valstis_2009-2022_0.pdf (ltrk.lv)
Par šo tēmu lasiet arī:
Ašeradens piedāvā lielākus nodokļus un vēl represīvāku valsti – Puaro.lv
Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pēdējos astoņos gados būtiski audzis – Puaro.lv
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Valsts pieeja ēnu ekonomikas ierobežošanai nav pietiekami iedarbīga, secina VK; Ašeradens tam nepiekrīt 10
-
Nutrameg publicē pirmo Caurspīdības ziņojumu 11
-
VK: Valsts tēriņi auga gandrīz trīsreiz straujāk nekā ieņēmumi 9
-
Konkurētspējas reitings: Baltijā līdere ir Lietuva, Latvija uzlabo investoru vērtējumu 3
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju uz preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 9
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 12
Komentāri (4)
Saukas kungs arī nedaudz iestrēdzis savu uzskatu slazdā, netiek vērtēti arī citi ēnu ekonomikas faktori, piemēram, nabadzība. Jo nabadzīgāka valsts, jo lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars. Āmen! Ja cilvēks ir pliku pakaļu un nepaēdis, tad ne ar kādām hiperbolām jūs viņu nepierunāsiet maksāt vairāk nodokļus šodien, lai tālā nākotnē no tā iegūtu, viņam ēst gribas šodien, ziemas zābaki jāpērk šodien un bērni arī jāskolo šodien. Tikai šo un citus svarīgus ēnu ekonomikas faktorus FM un galma pētniekiem nav intelektuālās kapacitātes aptvert.
Palasi Ašerādena vēlmes graudus.
Nu, lūk! Idejas ir. Galvas kopā, igauņus,leišus bariņā un uzlikt par mērķi reiz šo atrisināt (ēnu ekonomiku). Nesteigt celt nodokļus, un deklarācijas?!
Ir gan.