“Rail Baltica” ķeza: Lēmums būvēt atzaru uz lidostu pieņemts tikai tāpēc, ka tā var dabūt naudu jaunam dzelzceļa tiltam, secina izmeklēšanas komisija

Valdība Laimdotas Straujumas vadībā par Rīgas dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas atzara iekļaušanu “Rail Baltica” projektā ir lēmusi bezatbildīgi, vien balstoties uz 2015.gada 14.februāra satiksmes ministra Anrija Matīsa iesniegto informatīvo ziņojumu.

Tādējādi tika uzņemtas saistības 1,96 miljardu eiro apmērā bez finansējuma,

turklāt nevērtējot ne šī trases atzara ieguvumus un izdevumus, ne iespējamos citus variantus, kā arī neņemot vērā nacionālās izpētes procesu,” komisijas sēdē trešdien, 22.augustā, sacīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas par “Rail Baltica” projekta īstenošanu vadītājs Andris Kulbergs un uzsvēra, ka šādi nepārdomāti lēmumi valsti padara par ķīlnieku, kā arī rada riskus valsts finansiālajai stabilitātei un saistībām. 

A.Kulbergs atzīmēja, ka valdībai nav bijis deleģējuma uzņemties šāda apjoma saistības. Tāpat nav bijis mandāta veikt izmaiņas “Rail Baltica” sākotnējā iecerē.

Visi Saeimas lēmumi par šo projektu ir balstīti 2011.gada izpētes dokumentos, kuros norādīts, ka trase ies caur Rīgu bez citām papildu stacijām.

Tāpat A.Kulbergs atzīmēja, ka valdība 2016.gadā izdevusi rīkojumu par būtiskām izmaiņām sākotnējā projekta iecerē. 

“Šodien komisijas sēdē guvām apstiprinājumu tam, ka lēmums būvēt atzaru uz lidostu pieņemts tikai tāpēc, ka tā var dabūt naudu jaunam dzelzceļa tiltam.

Tāpat identificējām, ka no Eiropas Savienības finanšu plānošanas viedokļa ir pilnīgi nepieņemami, ka Satiksmes ministrija šo finansējumu administrē pati, tostarp arī uzrauga. Projekta ieviešanas ikdienas uzraudzībai ir jābūt valsts pusē, un kādam būtu jākontrolē tie, kuri “uzbūruši zelta tiltus”,” pauda parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs. 

A.Kulbergs, vērtējot “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu, norāda, ka nacionālās izpētes izmaksas un ieguvumi nav salīdzināti vai mērīti pret līdzvērtīgu projektu citviet Eiropā.

“Tāpat ir absurdi, ka šo sarežģīto un milzīgo projektu vada ministrijas ierēdņi, kuri vienlaikus strādā citās kapitālsabiedrībās. Tāpēc rosināsim attiecīgas izmaiņas amatu savienošanā,” atzīmēja A.Kulbergs.   

Parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu arī nākamajās sēdēs turpinās iztaujāt atbildīgās amatpersonas, informē A.Kulbergs. 

Saeima 13.jūnijā pēc 34 deputātu ierosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai apzinātu “Rail Baltica” projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu. 

Latvijas prognozētās izmaksas šajā projektā no 1,97 miljardiem eiro pieaugušas līdz 9,59 miljardiem eiro.