AS “Latvenergo” koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes – līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina “Latvenergo” sniegtā informācija biržai “Nasdaq Riga”.
Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022. gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.
“Latvenergo” pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas – gandrīz divas reizes augstākas.
Tāpat “Latvenergo” pārstāvji atzīmē, ka kompānijas peļņa, kā valsts kapitālsabiedrībai, tiek novirzīta izmaksai dividendēs, kas nonāk valsts budžetā.
Šogad nolemts dividendēs izmaksāt 70,2 miljonus eiro, savukārt 2023. gadā dividendēs plānots izmaksāt ne mazāk kā 56,8 miljonus eiro.
2022. gada deviņos mēnešos “Latvenergo” saražoja 2729 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 19,9% mazāk nekā pērn deviņos mēnešos, tāpat saražotas 1147 GWh siltumenerģijas, kas ir par 13,1% mazāk.
Kopējais “Latvenergo” koncerna investīciju apmērs 2022. gada deviņos mēnešos bija 85,4 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tostarp lielākā daļa jeb 71% ieguldīti sadales tīklu aktīvos. Turpināta Daugavas hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcija, kur kopējais jau ieguldīto investīciju apmērs pārsniedza 200 miljonus eiro.
Koncerna pārskatā norādīts, ka, izvērtējot iespējamos riskus, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gada 21. aprīlī pieņemti grozījumi Latvijas Enerģētikas likumā, kas nosaka, ka dabasgāzes energoapgādes drošuma rezervju iegādi 1,8-2,2 teravatstundu (TWh) apmērā un uzglabāšanu valsts vārdā organizē “Latvenergo”. Lai arī situācijas gāzes tirgū visā Eiropā ir saspringta, “Latvenergo” veica gāzes iepirkumu un pastāvīgi turpina arī papildināt gāzes krājumus, nodrošinot arī valsts rezervēm nepieciešamo dabasgāzes apmēru. Šogad 30.septembrī koncerna bilancē atzītie dabasgāzes krājumi ir 507,6 miljoni eiro, kas attiecīgi ir palielinājis koncerna apgrozāmo līdzekļu apmēru un neto aizņēmumus.
Daugavas HES šogad deviņos mēnešos ir saražotas 2242 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgā periodā pērn. Savukārt “Latvenergo” termoelektrostacijās (TEC) darbību noteica augstā dabasgāzes un ogļskābās gāzes kvotu cena, saražojot par 64% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada jeb 465 GWh.
Šogad deviņos mēnešos “Latvenergo” klientu portfelis pieaudzis gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes klientu skaits – attiecīgi par 7% un 14%. Tādējādi koncerna elektroenerģijas klientu portfeli veido aptuveni 800 000 klientu, no kuriem vairāk nekā 160 000 ir ārpus Latvijas, savukārt dabasgāzei klientu skaits pārsniedz 20 000.
2022. gada deviņos mēnešos “Latvenergo” koncerna pārdotais elektroenerģijas apmērs Baltijā veidoja 3892 GWh, kas ir par 22% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet pārdotās dabasgāzes apmērs pieaudzis par 6% – līdz 719 GWh.
Vienlaikus noslēgto saules paneļu un saules parku daļu pārdošanas līgumu skaits Baltijā ir pieaudzis gandrīz septiņas reizes, pārsniedzot 5300.
Kopējā “Latvenergo” koncerna klientiem uzstādītā saules paneļu jauda Baltijā pārsniedz 30 megavatu (MW). Paplašinot un diversificējot ģenerācijas portfeli ar zaļajām tehnoloģijām, notiek saules parku projektu attīstība. Šobrīd darbībā atrodas četri “Elektrum” saules parki ar kopējo jaudu 11 MW, bet projekta vai celtniecības stadijā ir saules parku izveides projekti ar kopējo jaudu vairāk nekā 150 MW.
“Latvenergo” koncerna apgrozījums 2021. gada deviņos mēnešos bija 659,543 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 26,403 miljoni eiro.
“Latvenergo” nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. “Latvenergo” pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: apollo.lv
Uzjautrinoši.
Latvenergo 3cet. nostrādāja ar smukiem zaudējumiem, bet lielās ar peļņu. Vai tad grūti salīdzināt pusgada un 3cet. rezultātus?
Pajolīšiem, kas cepas par Latvenergo peļņu – Latvenergo zaudējumi jums ir bīstamāki par uzskrūvēto peļņu. Zaudējumi liecina par to, ka cenas kāps kamēr Latvenergo varēs samaksāt budžetā 100 milj. eiru gadā.
Tā, ka gatavojaties!
Kolosāli absurdi – elektroenerģija saražota par 20% mazāk, bet peļņa 4x lielāka, savukārt meitasuzņēmumi AT un ST esot zaudējumi dēļ elektrības cenas pieauguma tehnoloģiskām vajadzībām, un tāpēc šiem monopoluzņēmumiem jāpaaugstina tarifi!!!
Deviņi mēneši atpakaļ arī cenas paaugstināja, tagad arī domā 4X augstināt. Tā ka attītās un plauks uz visu maksātāju rēķina. Un luksa autiņus arī nopirks, ja nē, tad īrēs!
Kapēc Latvenergo jāsniedz informāciju biržai “Nasdaq Riga”?