Baltijas valstu finanšu ministri piektdien Vašingtonā piedalījās ASV Tirdzniecības kameras rīkotā apaļā galda diskusijā, cenšoties pārliecināt, ka ieguldījumi Baltijas valstīs ir droši.
Kā informē Finanšu ministrijā (FM), Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā valūtas fonda pilnvarnieku sanāksmes laika Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste un Igaunijas finanšu ministrs Marts Verklaevs tikās ar ASV uzņēmējiem, uzsverot, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, un investīcijas šajā reģionā ir drošas.
Baltijas valstu finanšu ministri iepazīstināja ASV investorus ar valstu finanšu un ekonomisko, kā arī ģeopolitisko situāciju, un apliecināja, ka nacionālā drošība un aizsardzība valstīs ir izvirzīta par prioritāti. Baltijas valstu valdības ir pieņēmušas vairākus lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu iekšējai un ārējai drošībai, nodrošinot valstu aizsardzības stiprināšanu.
Tikšanās noslēgumā ministri atzīmēja, ka, lai nodrošinātu turpmāku uzņēmējdarbības attīstību un ilgtspēju, Eiropas Savienības normatīvais regulējums būtu jāpadara saprotamāks ārvalstu investoriem.
Ašeradena skatījumā, interese par Baltiju kā investīcijām pievilcīgu reģionu kopumā neesot mainījusies. “Visas trīs Baltijas valstis turpina veikt nepieciešamos pasākumus, lai palielinātu investoru interesi un atvieglotu to ienākšanu reģionā. Baltijas valstīs ir atvērtas ekonomikas ar pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, kas pastāvīgi tiek uzlabotas,” pauž FM.
“Latvija atzinīgi vērtē ārvalstu investīcijas un dara visu iespējamo, lai radītu piemērotu vidi un dotu attīstības iespējas jaunuzņēmumiem agrīnā un progresīvā attīstības stadijā. Tāpat strādājam, lai veicinātu “FinTech” vidi, nodrošinot labākus apstākļus inovācijām, tostarp cilvēkresursu pieejamību un piekļuvi finansējumam, kā arī piemērotu regulējumu. Latvijā ir dinamiska un atvērta “FinTech” ekosistēma: uzņēmēji, institūcijas, investori, speciālisti, kā arī publiskais sektors,” sacījis ministrs.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
ASV noteikti smīnēja ūsās un nodomāja, ka melot nav labi. Latvijā ir maz minēti divi ļoti smagi apdraudējumi – krievi aiz robežas un birokrāti ar visiem normatīviem aktiem šaipus robežas.
Ja pie mums pārstāj biedēt ar karu un sāk stāstīt cik viss droši, tad tā nav laba zīme. Zelenskis 23. februāra vakarā stāstīja ka uztraukumam nav pamata. Ka Krievija neesot spējīga uzbrukt. Pat filmā “Baiga vasara” radiofons līdz pēdējai dienai raidīja, ka viss mierīgi. Radiofona direktors vēlāk bankā saņēma ko pelnījis par meliem. Viss jāsaprot pretēji kā mediji stāsta. Pirms kovida komandantstundas oficiālas paziņošanas, pat Spriņģe stāstīja ka tās esot baumas un hibrīdkarš.
Diezgan bezcerīgi viņus pārliecināt, viņiem tak CIP ir un ar MI6 viņi arī sadarbojas. Kāpēc gan viņiem būtu jātic tādam Ašeradenam uz vārda, viņi tak nav muļķi. Kurš investēs potenciālā kara zonā?
Tik tukša un bezjēdzģa runa ir bijusi, ka labāk turēties tlāk no šem, ka mēģina vēl neatpalikt no Rumānijas. Par to padomju vra – tā gan visur un vienmēr, garantējot jebkuru lēmumu iesaldēšanu un un tā jaukā aprobežotīb…. ir vērts par to maksāt
Neko sev, tiekot uzlabota uzņēmējdarbības vide! Latvijā lai dibinātu SIA prasa sadarbības līgumus ar firmām ar kurām strādāsi. Kā var noslēgt līgumu ar neesošu uzņēmumu. Mūsu gudrajiem tas dīvaini nešķiet nemaz.
Ja jādibina SIA, maucat uzreiz pie igauņiem.