Rīgas mērs, Progresīvie
Viesturs Kleinbergs ir Latvijas politiķis, sociālā darba speciālists un pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņš pārstāv partiju “Progresīvie” un galvaspilsētas mēra amatā stājās 2025. gada 27. jūnijā, nomainot Vilni Ķirsi. Pirms tam Kleinbergs bija Rīgas domes deputāts un Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs. Viņa profesionālā darbība pirms ienākšanas politikā galvenokārt saistīta ar sociālo aprūpi un nevalstisko sektoru.
Galvenie fakti
- Dzimis 1978. gadā.
- Dzīvesvieta – Rīga.
- Pēc izglītības – politologs un sociālā darba speciālists.
- Bijis Latvijas Samariešu apvienības dienesta “Samariešu atbalsts mājās” vadītājs.
- No 2020. līdz 2025. gadam – Rīgas domes deputāts.
- Bijis Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs.
- Partijas “Progresīvie” valdes loceklis.
- Kopš 2025. gada 27. jūnija – Rīgas domes priekšsēdētājs
Izglītība
- 2003 – Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē.
- 2016 – Latvijas Universitāte, profesionālais maģistra grāds sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikācija.
Karjera
Kleinberga profesionālā darbība pirms nonākšanas Rīgas domes vadībā lielākoties saistīta ar sociālo pakalpojumu organizēšanu un nevalstiskajām organizācijām.
- Latvijas Samariešu apvienība – dienesta “Samariešu atbalsts mājās” vadītājs.
- Sociālo darbinieku biedrība – valdes loceklis.
- Latvijas “Aprūpe mājās” asociācija – valdes loceklis.
- Biedrība “Mūsu nams Nr. 78” – valdes loceklis.
- Biedrība sabiedriskai iniciatīvai “CIVITAS” – valdes priekšsēdētājs.
- 2020-2025 – Rīgas domes deputāts.
- 2024 – Saeimas deputāta palīgs.
- Kopš 2025. gada jūnija – Rīgas domes priekšsēdētājs.
Politiskā darbība
Kleinbergs iepriekš bijis saistīts ar partiju “Gods kalpot Rīgai”, bet vēlāk pievienojās “Progresīvajiem”, kļūstot par vienu no partijas pārstāvjiem galvaspilsētas pašvaldībā. Kleinbergs bija klātesošs partijas “Progresīvie” izveidē, taču nebija tās dibinātājs.
2020. gadā viņš tika ievēlēts Rīgas domē, kur pievērsās sociālās politikas jautājumiem, īpaši sociālajiem pakalpojumiem, aprūpei mājās un palīdzībai mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.
2025. gada pašvaldību vēlēšanās Kleinbergs bija “Progresīvo” Rīgas mēra amata kandidāts. Pēc vēlēšanām tika izveidota koalīcija, kurā apvienojās “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”.
2025. gada 27. jūnijā Kleinbergs tika ievēlēts par Rīgas mēru ar 34 deputātu balsīm par un 22 pret.
Sabiedriskā darbība
Kleinbergs ilgstoši darbojies sociālās aprūpes nevalstiskajās organizācijās. Viņa profesionālās intereses saistītas ar sociālo pakalpojumu pieejamību, palīdzību senioriem, aprūpi mājās un sociālā darba organizēšanu.
Darbs Latvijas Samariešu apvienībā un profesionālajās sociālā darba organizācijās veidojis viņa pieredzi sociālo pakalpojumu pārvaldībā.
Skaļākie skandāli
1. Mārtiņa Eņģeļa skandāls un pārmetumi par informācijas slēpšanu. 2026. gada septembrī un oktobrī Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs nonāca politiska skandāla centrā saistībā ar viņa partijas biedra, Rīgas domes deputāta un Jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas vadītāja Mārtiņa Eņģeļa aiziešanu no amata. 2026. gada 10. septembrī Rīgas dome izbeidza Eņģeļa deputāta pilnvaras pēc viņa paša iesnieguma. Kā aiziešanas iemesls publiski tika minēta ilgstoša izdegšana darbā. Kleinbergs aicināja deputātus respektēt šo skaidrojumu. Tomēr 1. oktobrī nāca klajā informāciju par nepilngadīgas meitenes iesniegumu, kurā Eņģelis tika apsūdzēts iespējamās seksuāla rakstura darbībās ar viņu. Bija aizdomas, ka “Progresīvo” vadība par šo situāciju varējusi zināt jau pirms Eņģeļa mandāta nolikšanas. (“Progresīvais” Eņģelis nepilngadīgās pavešanu uzdeva par izdegšanu darbā? – Puaro). Partija “Progresīvie” vēlāk skaidroja, ka sākotnēji saņēmusi signālu par Eņģeļa iespējamu nepieņemamu rīcību un tādēļ pieprasījusi viņam nolikt deputāta mandātu. Savukārt pēc viņa aiziešanas no domes un partijas saņemts anonīms e-pasts ar informāciju par iespējamu Krimināllikuma pārkāpumu, pēc kā partija vērsusies Valsts policijā. Šie apstākļi radīja jautājumus par Kleinberga informētību. Ja partija jau pirms Eņģeļa aiziešanas bija saņēmusi brīdinājumu par iespējamu nepieņemamu rīcību, būtisks kļuva jautājums, ko tieši zināja Rīgas mērs un kāpēc publiski tika uzsvērta izdegšana. Opozīcijas politiķi pārmeta Kleinbergam iespējamu Eņģeļa piesegšanu apgalvojot, ka mērs esot nelietderīgi izmantojis pašvaldības resursus, aizstāvot bijušo kolēģi un pauda pārliecību, ka Kleinbergs par apsūdzībām zinājis jau pirms Eņģeļa aiziešanas.
5. oktobrī opozīcijas deputāti sāka vākt parakstus Kleinberga atstādināšanai. Skandāls kļuva par vienu no argumentiem mēra demisijas pieprasījumam.
Arī 9. oktobrī publicētajā Jurģa Liepnieka rakstā “Vardarbība mīl klusumu. Progresīvo gadījums” tika analizēta notikumu hronoloģija un jautājums par partijas vadības iespējamo informētību.
2. Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona krīze un mēra demisijas pieprasījums. 2026. gada jūnijā Būvniecības valsts kontroles birojs aizliedza ekspluatēt Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonu, jo tā konstrukcijās bija konstatēti būtiski trūkumi. Daļa problēmu bija zināma jau vairākus gadus, bet ēkas stāvoklis bija pasliktinājies. Paviljona slēgšana izraisīja uzņēmēju neapmierinātību un krīzi pašvaldības kapitālsabiedrībā “Rīgas nami”, kuras padome atkāpās no amata. Opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” pieprasīja Kleinberga atbrīvošanu, pārmetot viņam politiskās atbildības neuzņemšanos par ilgstošām pašvaldības pārvaldības problēmām. 2026. gada 8. jūlijā Rīgas dome balsoja par mēra atbrīvošanu. Par nobalsoja 23 deputāti, pret – 33, un Kleinbergs saglabāja amatu. Pats Kleinbergs atzina, ka nav bijis apmierināts ar “Rīgas namu” vadību, un norādīja, ka uzdevis izvērtēt tās darbu. Vienlaikus viņš un koalīcijas pārstāvji opozīcijas demisijas pieprasījumu saistīja arī ar priekšvēlēšanu politisko cīņu.
Kā viņš tiek vērtēts?
Kleinbergs politikā ienācis no sociālā darba un nevalstiskā sektora, nevis no uzņēmējdarbības vai valsts pārvaldes augstākās ierēdniecības. Viņa profesionālā pieredze galvenokārt saistīta ar sociālo pakalpojumu organizēšanu, bet Rīgas mēra amatā viņa atbildība aptver arī pilsētas infrastruktūru, kapitālsabiedrību pārvaldību un koalīcijas vadību.
2026. gadā viņa politiskās darbības vērtējumā īpašu vietu ieņēmušas divas pretrunas: Rīgas Centrāltirgus pārvaldības krīze un jautājumi par “Progresīvo” vadības rīcību Mārtiņa Eņģeļa lietā. Abos gadījumos opozīcija pieprasījusi mēra politisko atbildību, savukārt līdz šim pārbaudītie avoti nepamato secinājumu par Kleinberga personiski izdarītu noziedzīgu nodarījumu. Pēc 2026. gada 5. oktobra ziņām opozīcija atkārtoti centās panākt viņa atstādināšanu.
Papildu informācija:
- Kleinbergs bija arī klātesošs partijas “Progresīvie” izveidē, taču nebija tās dibinātājs.