14. Saeimas deputāts, pie frakcijām nepiederošs, bijušais Rīgas mērs
Dzimšanas gads: 1960.
Izglītība:
- Rīgas 4. medicīnas skola – feldšeris;
- Maskavas Darba un sociālo attiecību akadēmija – augstākā izglītība ekonomikas un darba socioloģijas jomā
Pamatprofesija:
- Feldšeris
Zinātniskās publikācijas: NAV
Sarakstītās grāmatas: NAV
Publikācijas medijos:
- Viedokļrakstus nav publicējis
Partiju piederība:
- Saeimā ievēlēts no Latvija pirmajā vietā saraksta (2022);
- Latvijas ceļš – līdz 2004. gadam;
- Gods kalpot Rīgai (GKR) – kopš 2012. gada; valdes priekšsēdētājs kopš 2021. gada;
Politiskā pieredze, vēlēti amati:
- Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors (1998-2003; 2007-2017).
- Rīgas domes deputāts (vairāki sasaukumi).
- Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (2018-2019).
- Rīgas mērs (2019. aug.-2020. febr.).
- 14. Saeimas deputāts (kopš 2022).
- Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs (kopš 2023)
Dalība kapitālsabiedrībās:
- SIA “Projektu vadības konsultanti” – 50% īpašnieks, patiesais labuma guvējs.
Darbs ārpus politikas:
- Akciju sabiedrība “Rīgas starptautiskā autoosta” – padomes priekšsēdētājs;
- vadījis Rīgas domes Īpašuma pārvaldi (1998.-2003., 2007.-2017.);
- strādājis LR Finanšu ministrijā; Latvijas Privatizācijas aģentūrā,
- Akcizēto preču pārvaldes priekšsēdētāja Leonarda Teņa palīgs;
- Rīgas pašvaldības SIA “Pļavnieku nami”,
- Jūrmalas pašvaldības SIA “Jūrmalas attīstības projekti”,
- SIA “Projektu vadības konsultanti”,
- AS “Latvijas Tilti”,
- Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas ūdens”,
- Rīgas pašvaldības aģentūrā “Mežaparks”
Parādsaistības: NAV
Krimināllietas un korupcijas skandāli:
- Rīgas Centrāltirgus skandāli – kā Rīgas mērs iesaistīts RCT apsaimniekošanas problēmu risināšanā, tostarp nelegālo cigarešu tirdzniecības lietās (politiskā, nevis krimināla atbildība);
- 2020. gada janvāris – KNAB paziņoja, ka rosina kriminālvajāšanu pret vairākām Rīgas pašvaldības amatpersonām par iespējamu dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā, un medijos tika ziņots, ka starp lietā minētajām personām ir arī Oļegs Burovs; izmeklēšana skāra dokumentu noformēšanu un lēmumu pieņemšanas procedūras Rīgas domes struktūrās, taču lieta vēlāk nenoveda pie apsūdzības Burovam, jo prokuratūra neatrada pietiekamus pierādījumus kriminālvajāšanas turpināšanai.
- 2020. gada augusts – “dārgā pulksteņa skandāls”; KNAB veica pārbaudi par iespējamu neatbilstošu dāvinājumu vai deklarēšanas pārkāpumu. Pārbaude noslēdzās bez kriminālvajāšanas.
Papildu informācija:
- Oļega Burova 2025. gada amatpersonas deklarācija pēc publiski pieejamās VID informācijas rāda salīdzinoši vienkāršu finanšu struktūru – viņa galvenie ienākumi ir Saeimas deputāta alga un darbs padomē, būtisku uzkrājumu nav, parādsaistību nav, un īpašumi vai lielāki finanšu aktīvi deklarācijā nav izcelti, savukārt uzņēmējdarbības ienākumi nāk no SIA “Projektu vadības konsultanti”;
- 2023.gada jūnijā paziņo, ka viņam nav pieņemama partijas “Latvija pirmajā vietā” tuvināšanās ar partiju “Stabilitātei!” un pamet LPV Saeimas frakciju, kļūstot par neatkarīgo deputātu (ŠEIT plašāk);
- 2022. gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, kur partija “Gods kalpot Rīgai” sadarbojās ar partiju “Latvija pirmajā vietā” un no tās saraksta tika ievēlēts 14. Saeimā;
- 2021. gada novembrī ievēlēts par partijas “Gods kalpot Rīgai!” vadītāju tās izveidotāja un ilggadīgā priekšsēdētāja Andra Amerika vietā.;
- 2020.gada 4.janvārī KNAB rosina sākt kriminālvajāšanu pret vairākām amatpersonām par iespējamu dienesta viltojumu mantkārīgā nolūkā. LTV ziņo, ka to vidū ir arī O.Burovs (ŠEIT vairāk);
- 2020.gada RD ārkārtas vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē;
- 2020.gada augusta sākumā izceļas jezga par Burova dārgo pulksteni, kas redzams uz viņa rokas, tiekoties ar vēlētājiem priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros (ŠEIT vairāk); KNAB uzsāk pārbaudi par to (ŠEIT vairāk) un novembrī paziņo izmeklēšanas rezultātus (ŠEIT vairāk);
- Partija “Gods kalpot Rīgai” piesaka O.Burovu kā Rīgas mēra amata kandidātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās (ŠEIT vairāk);
- 2020.gada jūnijā klajā nāk ziņa, ka Burovs paklusām atgriezies Autoostas padomē, kļūstot par tās priekšsēdētāju (ŠEIT vairāk);
- 2020.gada 13. februārī Saeima pieņem lēmumu atlaist Rīgas domi, kā rezultātā Burovs zaudē Rīgas mēra amatu (ŠEIT vairāk);
- 2020.gada janvārī Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Guntars Grīnvalds Burovam pārmet dokumentu viltošanu un vēršas KNAB (ŠEIT vairāk);
- 2019.gada augustā TV3 raidījums “Nekā personīga” ceļ gaismā faktu, ka par kukuļņemšanu sodu izcietušais Strancis pārstāv Rīgas domi un strādā tiešā O.Burova pakļautībā Mežaparka estrādes projektā (ŠEIT vairāk);
- 2019. gada 19. augustā Burovs tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju ar partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, kā arī pie domes frakcijām nepiederošo deputātu balsīm (ŠEIT vairāk);
- Pēc D. Turlā atbrīvošanas no amata, kopš 2019. gada 20. jūnija atkārtoti ieņēma Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu;
- Pēc Daiņa Turlā ievēlēšanas par Rīgas domes priekšsēdētāju Burovs 2019. gada 30. maijā paziņoja par atkāpšanos no vicemēra amata, taču pēc pēkšņās koalīcijas vairākuma zaudēšanas atsauca savu iesniegumu un turpināja pildīt vicemēra pienākumus;
- Pēc Nila Ušakova atstādināšanas viņš 2019. gada aprīlī kļuva par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju;
- 2017. gadā O. Burovu no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” apvienotā saraksta atkārtoti ievēlēja par Rīgas Domes deputātu, viņš bija Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs. 2018. gadā O. Burovs tika ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku pēc Andra Amerika atkāpšanās;
- 2013. gadā O. Burovs tika ievēlēts Rīgas domē no partiju apvienības “Saskaņas Centrs” saraksta, pārstāvot tajā partiju “Gods kalpot Rīgai”. Uzreiz gan deputāta pilnvaras nolika, lai turpinātu darbu Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora amatā, ko pameta pēc nākamajām pašvaldības vēlēšanām.
HRONOLOĢIJA
| Gads | Notikums |
|---|---|
| 1960 | Dzimis Rīgā |
| 1998-2017 | Rīgas domes Īpašuma departamenta vadība |
| 2018 | Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks |
| 2019-2020 | Rīgas mērs |
| 2021 | Kļūst par GKR vadītāju |
| 2022 | Ievēlēts 14. Saeimā |
| 2023 | Ievēlēts par Saeimas Valsts pārvaldes komisijas vadītāju |
Burovam nav augstākās izglītības, minēto augstskolas diplomu viņš visticamāk ir nopircis Latvijā, tāpat kā daudzi tobrīd esošie komjaunieši….Diploms ir ar viltojuma pazīmēm. Turklāt Burovs tajā laikā nevarēja fiziski atrasties Maskavā 5 gadus, kā rakstīts diplomā. Ja būtu mācījies neklātienē, tad diplomam bija jābūt par 6 gadu mācībām. Tas nozīmē, ka neskaitāmos CV viņš ir melojis, ieskaitot Vēlšanu komisijas dokumentos. Viņam, tāpat kā Grevcovai, ir jāsaņem sods un viņš ir jāpadzen no Saeimas.
Чемодан, вокзал, Россия
Uzvara! Lumpenis ir pagrīdē!
Высшая школа профсоюзного движения ВЦСПС им. Н. М. Шверника – šī ir viņa it kā absolvētā augstskola!!!!
Kad beidzot kāds šim lumpenim, ar feldšera izglītību, uzdos jautājumu par it kā esošo augstāko izglītību, ko šis esot ieguvis 80 to beigās Maskavā Arodbiedrības institūtā??? Jāpiezīmē, ka tajā laikā viņš strādāja Rīgas domē un nez vai lidinājās uz savu etnisko dzimteni studēt. Pat ja šāds diploms ir – vai tas ir akreditējams Latvijā/EU. Burovs nedrīkst ieņemt amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās (pašlaik Rīgas autoosta), bez pierādāmas austākās izglītības – to nosaka likums!
Vai kāds ir painteresējies par Oļega “augstāko” izglītību??? Kas tas par jocīgu Krievijas institūtu, ko Oļegs ir “absolvējis” strādājot Rīgas domē??? Skaidrs , ka pirkts diploms un nez vai ir akceptējams EU valstī!