Uz katru Latvijas iedzīvotāju 2026. gada otrā ceturkšņa beigās bija 11 700 eiro vispārējās valdības parāda, vēsta TV3.lv, atsaucoties uz Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) informāciju. Lai gan Eiropas Savienības mērogā Latvijas parāda līmenis joprojām ir salīdzinoši zems, prognozes paredz tā turpmāku pieaugumu un lielāku procentu maksājumu slogu.
Parāds otrā ceturkšņa beigās sasniedza 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Gada laikā šī attiecība palielinājusies par 0,9 procentpunktiem. Latvija aizvien atrodas zem Māstrihtas kritērijā noteiktās 60% robežas, tomēr parāda īpatsvars ekonomikā turpina augt.
Līdz 2030. gadam parāds varētu sasniegt 54,1% no IKP
Finanšu ministrijas indikatīvais novērtējums paredz, ka 2026. gada beigās vispārējās valdības parāds varētu būt 47,9% no IKP. Savukārt 2027. gadā tas varētu palielināties līdz 51,8%, 2028. gadā – līdz 52,8%, bet 2029. gadā sasniegt 54%. Uz 2030. gadu attiecinātā prognoze ir 54,1% no IKP.
Tātad šajā novērtējumā paredzēts, ka no 2026. līdz 2030. gadam parāda attiecība pret IKP pieaugs par 6,2 procentpunktiem. Arī perioda beigās tā būtu zem 60% robežas, taču attālums līdz tai saruktu. Šie skaitļi ir prognozes, kuru piepildīšanās būs atkarīga gan no aizņemšanās apjoma, gan ekonomikas attīstības.-
Pieaugs procentu maksājumu slogs
Saskaņā ar prognozēm pieaugs arī procentu maksājumu attiecība pret ekonomikas apjomu. Procentu maksājumi 2026. gadā prognozēti 1,3% no IKP, 2027. un 2028. gadā – 1,4%, savukārt 2029. un 2030. gadā – jau 1,6% no IKP.
Procenti ir regulāri budžeta izdevumi par aizņemtās naudas izmantošanu. Šie maksājumi jāsedz no budžeta līdzekļiem, tādēļ parāda apkalpošanas izmaksas ir būtisks faktors, plānojot finansējumu valsts vajadzībām.
Eiropā parāda apmērs būtiski atšķiras
Pārrēķinot parādu uz vienu iedzīvotāju, FDP apkopojumā lielākais rādītājs bija Beļģijā – 60 100 eiro. Zemākais tas bija Bulgārijā – 5500 eiro.
Savukārt, salīdzinot parādu ar ekonomikas apjomu, augstākais rādītājs bija Grieķijā – 140,8% no IKP, bet zemākais Igaunijā – 26,1%. Tas nozīmē, ka Latvijas parāda īpatsvars IKP bija ievērojami lielāks nekā ziemeļu kaimiņvalstī.
Rādītājs uz vienu iedzīvotāju ļauj izteikt kopējā parāda apmēru vieglāk uztveramā summā. Tas ir statistisks pārrēķins; saistības uzņēmušās attiecīgās publiskā sektora institūcijas. Vispārējās valdības sektors aptver valsts un pašvaldību pārvaldi, sociālās apdrošināšanas iestādes un citas šajā statistikas sektorā iekļautās institūcijas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas beigsies ar to ka EU Latviju aneksēs un sadalīs daļās.
Sigulda varētu patikt Itālijai, tātad Vidzeme būs Itālijas. Vāciešiem niecīga pludmale, tātad Kurzeme būs Vācijas. Frančiem patiktu Rīga, un viņi prot mežrūpniecību un lauksaimniecību, un prastu arī saglābt Vanšu tiltu, tātad Zemgale būs Francija.
Nu Latgale būs Spānijai, jo tie jau ir raduši pie graustiem.
Sēliju atdalīs Belģiem, lai ir kāda liela upe īpašumā, kur ar laivām pavizināties.
Bet man ir risinājums – nonullēt pensijas visiem Godmaņiem, Seskiem un tamlīdzīgiem deputāteļiem un ministreļiem, konfiscēt sazagto mantu, uztaisīt ūtrupi un nomaksāt parādu.
Easy!