Teju 33 miljoni kiberdrošībai: VM neatliekamo vajadzību sarakstā IT apsteidz zāles
Veselības ministrijas (VM) 2027. gada neatliekamo papildu vajadzību sarakstā lielākā summa – 32,95 miljoni eiro – prasīta kiberdrošībai. Kamēr pacientu aprūpē samilst pieejamības problēmas, šajā sarakstā finansiāli apjomīgākā pozīcija saistīta ar informācijas tehnoloģijām.
Kiberdrošībai gandrīz divreiz vairāk nekā zāļu deficīta segšanai
Kopumā sarakstā apkopotas vajadzības par 77,84 miljoniem eiro. Kiberdrošība veido aptuveni 42% no šīs summas, bet kompensējamo medikamentu deficīta segšanai sākotnēji norādīti 17,54 miljoni eiro — gandrīz divreiz mazāk.
Saeimas 21. oktobra kopsēdē par proporcijām brīnījās komisijas vadītājs Uģis Mitrevics (NA). VM valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins skaidroja, ka kiberdrošības finansējums paredzēts pamatreģistru vajadzībām.
Ministrijā gan norāda, ka zāļu deficīta segšanai vajadzīgā summa jau pieaugusi.
Bērnu prioritāte uz papīra, pakalpojumi — atkarībā no dzīvesvietas
Īpaši skaudri un nesamērīgi šis pieprasījums izceļas uz bērnu veselības aprūpes problēmu fona. Jau 7. oktobrī Saeimas komisiju kopsēdē tika apspriesta Valsts kontroles revīzija “Bērnu veselības aprūpe – loterija pēc dzīvesvietas”.
Saeimas publicētajā sēdes izklāstā norādīts, ka bērniem paredzētā prioritāte praksē nedarbojas: nav nodrošināta priekšroka pieraksta rindās, bet informācija par gaidīšanas laiku mēdz būt novecojusi un maldinoša. Reģionos trūkst speciālistu, un ģimenēm nākas vest bērnus uz Rīgu pat ikdienas konsultāciju saņemšanai.
Revīzijas apspriešanā minēts arī aptuveni 12 miljonu eiro iztrūkums bērnu zobu labošanas pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus uzsvērts, ka problēmas rada arī aprūpes organizācija: atsevišķiem pakalpojumiem nauda paliek neizlietota, lai gan bērnus ārstniecības iestādes nepieņem. Tātad nepieciešams gan finansējums, gan pārvaldības sakārtošana.
Zālēm naudu meklē arī gada nogalē
Kompensējamo medikamentu finansējuma nepietiekamību apliecina arī valdības 20. oktobra lēmums piešķirt papildu piecus miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šīs naudas piešķiršanas mērķis ir mazināt deficītu un nodrošināt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību.
Kā vēstīja LSM, kompensējamās zāles, ko valsts apmaksā 75% vai 100% apmērā, saņem vairāk nekā 760 tūkstoši iedzīvotāju. Lai gan finansējums pēdējos gados palielināts, tas joprojām atpaliek no faktiskajām vajadzībām. Līdz ar to jautājums par budžeta prioritātēm skar ārstēšanas pieejamību ļoti plašam pacientu lokam.
Digitalizācijai miljoni paredzēti jau iepriekš
Veselības nozares IT attīstībai ievērojams finansējums apstiprināts arī agrāk. VM 2024. gada 26. novembrī paziņoja par valdības atbalstītiem 25,1 miljona eiro ieguldījumiem digitālajā veselībā no ES fondiem.
Šajā programmā paredzēta jauna pacientu portāla un vienotas elektroniskās rindas izveide, pacienta elektroniskās kartes papildināšana un reģistru pilnveide. Projektu ieviešana plānota līdz 2029. gada beigām. Ministrija šo risinājumu ieguvumus saistīja ar labāku aprūpes koordināciju, datu pieejamību un mazāku izmeklējumu dublēšanu.
Šī programma un pašreizējais kiberdrošības pieprasījums ir atšķirīgi pasākumi. Tomēr iepriekš plānotie ieguldījumi padara vēl būtiskāku prasību skaidrot katra jaunā IT tēriņa saturu, izmaksas un izmērāmo ieguvumu pacientiem.
Vērtējot summu, jāņem vērā arī salīdzinājuma robežas: 32,95 miljoni ir lielākā pozīcija konkrētajā neatliekamo vajadzību sarakstā. Visā VM papildu finansējuma pieprasījumā 2027. gadam apzināti vairāk nekā 826 miljoni eiro, tostarp aptuveni 406 miljoni pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei un 135 miljoni kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai, vēstīja Latvijas Radio.
Tieši ierobežota budžeta apstākļos ministrijai jāspēj pamatot, kā kiberdrošībai prasītā summa samērota ar bērnu ārstēšanas, zāļu un citu neatliekamu pakalpojumu vajadzībām. Pacientiem katra jauna ieguldījuma vērtību nosaka tas, vai aprūpe kļūst drošāka un reāli pieejamāka.
Komentāri (13)
Jūs AM paskataties. Solvitai brokastis 150eur Italijā! Briļļainaijam homoseksuālistam tas pats te. VVF Jūrmalā 5000 lati
To tik vien dzird ka visi ir apdraudēti, visu naudu drošībai, par ko vaimanas kad par kiberdrošību medicīnai prasa naudu? Starp citu es tieši nozarē ar drošību strādāju. Mana dzīve nekad nav bijusi tik laba kā tā sākās neilgi pēc 22. gada 24. februāra. Nāk nauda, viegla un liela, jo valstī valda baiļu režīms, bet es strādāju vēl mazāk nekā pirms tam, patiesībā es vispār esmu tikpat kā aizmirsis ko nozīmē strādāt. Mani nevar nobiedēt, es nebaidos, es redzu kā bailes tiek izmantotas pret sabiedrību. Varu nomierināt, nekāda kara te nebūs, te nekā nav ne naftas ne gāzes, te nekā… Lasīt vairāk
Esi gan tupaks. Palasi, kā Prigožins grasījās sagrābt Suvalku koridoru un vai ir garantijas, ka nav vēl kādi dullie, kuri ar pļūtina svētību gribētu paslepkavot arī šeit?
Vesalības un izglītības ministri ir peramie zēni, kurus iedod zaudējušajiem vēlēšanās. Viņus zākā un maina kā zeķes! Tā ir sociālā sfēra,kura saistīta ar parastajiem mirstīgajiem. Ieliekat Rinkeviču par izglītības ministru!
Nevajadzēja turpināt lietot to caurumaino e-veselību, tā un citi tamlīdzīgi iepirkuma procedūras produkti prasa dārgāku aizsardzību kā pašu izmaksas.
Pasaki paldies iepirkuma procedūrai.
galvenais iepirkumi un otkati, vai strādā vai ne – tas nav svarīgi
Tā ir vistīrākā budžeta naudas izkrāpšana.
Nau tādas kiberdrošības, ko var “uzlikt pa virsu” esošajām gļukainajām drazām.
Cybersecurity can not be added, it has to be built-in. Neaceros kas pirmais šito domu izteica. Varbūt Torvalds, a varbūt pat Vozņiaks.
Un to kiberdrošību nevar nopirkt tajos beziepirkumu iepirkumos. Tur var nopirkt bezjēdzīgus amerkāņu mēslus, dārgus mēslus, bet mūsu pašmāju ražotājs MikroTik nemaz nav sarakstā. Ja LVM būtu pirkuši MikroTik produkciju, tad gan jau ka MikroTik būtu nokonfigurējuši un arī iemācijuši kā konfigurēt tos muļķīšus. Tad nebūtu visi serveri vienā subnetā.
Domu formulēja Fils Māršals laikam, bet tas bija par civiliem tīkliem. Armijniekiem ir savs tīkls, kur to ievēro delžaini jau no pirmsākuma.
Mūsu armijnieku jaunais “tīkls” ir FSB precīzi zināms. Kad velk optiku uz kaukādu armijas bāzi tad viss ir rakstīts uz asfalta vai zālē. Ar smuku košu zaļu krāsiņu.
Zināma patiesība – pašmāju produkti sūda vērtē bet citu galīgi mēsli tiek celti saulītē. Piemērs nav tālu jāmeklē – skola 2030.
Tas tā vienmēr ir bijis. Skaties uz to plašāk. Holivuda, visi Discovery channel, visi rada tādu sajūtu itkā visi zinātnes sasniegumi nāk no Rietumu pasaules. Bet ja sāk iedziļināties detaļās, tad bieži vien ir tā ka Rietumos ir pirmie kas vienkārši ir nopatentējuši to kas izgudrots citās valstīs, kaut vai Austrumeiropā, kur patentu sistēma nebija izveidota. Tāpēc sabiedrība pat pēdējos sūdus no Rietumiem vērtē augstāk nekā vietējo produkciju. Piemēram, munms Discovery stāsta ka šķidrās degvielas raķešdzinēju izgudroja vācietis Verners fon Brauns, bet patiesībā pirms viņa bija tepat Rīgā Fridrihs Canders, Maskavā Konstantīns Ciolkovskis kura vārdā nosaukts raķešdzinēju vienādojums. Un tikai… Lasīt vairāk
Es nezinu, ko Discovery stāsta par raķešu dzinēja IZGUDROŠANU. Fon Brauns to IZGATAVOJA. Izgudrot var visu ko. Piemēram, saules buru principu formulēja Keplers pirms gadiem 400 apmēram. Sekmīgi tās ieviest vēl nav izdevies, bet, ja izdosies, ne jau Keplers būs tas varonis….