Čehijas izlūkdienesta vadītājs saskata bīstamas paralēles Krievijas retorikā par Baltiju

Krievija tuvāko mēnešu laikā varētu īstenot riskantākas operācijas NATO valstīs, kuras atbalsta Ukrainu, brīdinājis Čehijas Drošības informācijas dienesta (BIS) vadītājs Mihals Koudelka.

Kā vēsta Reuters, viņš pieļauj sabotāžas, triecienus Ukrainai paredzēto ieroču noliktavām un galējā gadījumā arī ierobežotu militāru operāciju.

Iespējamie mērķi – palīdzība Ukrainai

Uzstājoties drošības konferencē Čehijas parlamentā 12. oktobrī, Koudelka norādīja, ka Krievija varētu uzbrukt objektiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Ieroču noliktavas NATO teritorijā varētu kļūt par dronu vai raķešu triecienu mērķiem.

Tomēr militāras operācijas drauds pašlaik neesot tūlītējs, jo Krievijas spēki koncentrēti Ukrainā. Koudelka arī uzsvēra, ka BIS nav konkrētu ziņu par tiešu apdraudējumu Čehijai, taču dienests uzmanīgi seko operācijām pret valsti un tās sabiedrotajiem.

Ar eskalāciju cenšas šķelt sabiedrotos

Koudelka Krievijas pieeju raksturoja kā eskalāciju deeskalācijas panākšanai. Viņš uzskata, ka Maskavas hibrīdoperāciju mērķis ir vājināt NATO vienotību.

Čehijas ziņu aģentūra ČTK, atspoguļojot to pašu uzstāšanos, vēsta, ka Koudelka Krieviju nosaucis par Čehijas lielāko ārējo drošības apdraudējumu, kas saglabāšoties ilgstoši. Viņaprāt, Maskava cenšas sašķelt Rietumu demokrātijas, jo nespēj tās uzvarēt militāri vai ekonomiski.

Tādēļ pretoties nepieciešams arī dezinformācijai, stiprinot sabiedrības noturību un sašaurinot Krievijas propagandas darbības iespējas.

Brīdinājums arī par retoriku pret Baltiju

Koudelka pievērsa uzmanību Krievijas apgalvojumiem par krievvalodīgo apspiešanu Baltijas valstīs. Viņš atgādināja, ka līdzīgus argumentus Maskava iepriekš izmantojusi attiecībā uz Ukrainu. Pēc dienesta vadītāja domām, demokrātiskajām valstīm skaidri jāparāda, ka tās apzinās Krievijas nodomus un neuzticas tās skaidrojumiem.

Vienlaikus Koudelka aicināja neļauties panikai: Čehija spējot efektīvi pretoties šiem apdraudējumiem, taču tai jābūt gatavai rīkoties. Kā ziņo ČTK, viņš pieļāva, ka ierobežotas militāras operācijas risks nākamajos mēnešos varētu aktualizēties, piemēram, pēc kādas mobilizācijas formas izsludināšanas Krievijā.

Maskava savukārt noliedz iesaisti sabotāžās un hibrīdoperācijās. Reuters atgādina, ka Vladimirs Putins oktobrī apgalvojis – Krievija neplāno uzbrukt Eiropas valstīm.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!