Par to, kāda ir situācija ar valsts nodrošināto advokātu darba atlīdzināšanu no valsts puses, “Dienas Bizness” uzklausījis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) locekļa Alda Liepiņa viedokli.
Valsts pieprasa kvalitatīvu aizstāvību, bet neapmaksā visu tai nepieciešamo darbu. Šāda pieeja var atstāt juridiskās palīdzības sistēmu bez advokātiem, brīdina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Aldis Liepiņš publikācijā Dienas Bizness.
Šī strīda pamatā ir Satversmē garantētas tiesības. Tās 92. pants paredz gan iespēju aizstāvēt savas tiesības taisnīgā tiesā, gan tiesības uz advokāta palīdzību. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēma ir viens no veidiem, kā šo aizsardzību padarīt pieejamu cilvēkiem, kuri paši par to nevar samaksāt.
Domstarpības saasinājuši 2026. gada 1. jūnijā spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumu grozījumi. Tie paredz: ja tiesas sēdes vai procesuālās darbības pārtraukumam noteikts konkrēts atsākšanās laiks, šo pārtraukumu neieskaita apmaksājamajā laikā. Savukārt gaidīšanu apmaksā, ja atsākšanās laiks nav noteikts. Tātad, ja tiesa izsludina stundu ilgu pārtraukumu un iepriekš nosaka sēdes atsākšanās laiku, šī gaidīšanas stunda paliek ārpus apmaksas. Izšķirošs samaksas aprēķinā ir tas, vai atsākšanās laiks ir noteikts.
“Advokāta profesionālais laiks nav bezmaksas resurss, ar kuru valsts var rīkoties pēc saviem ieskatiem,” norāda Liepiņš. Viņš uzsver, ka pārtraukumu nosaka tiesa vai procesa virzītājs, bet advokāts šajā laikā nevar brīvi ieplānot citu darbu.
Noteikumi nosaka, cik valsts maksā par pašu aizstāvību: pirmstiesas procesā tie ir 35 eiro stundā, tiesas sēdē – 40 eiro. Par iepazīšanos ar krimināllietas materiālu sējumu, kura apjoms ir līdz 250 lapām, paredzēti 20 eiro vienas tiesu instances ietvaros. Apelācijas sūdzības sagatavošanai noteikti 140 eiro, kasācijas sūdzībai -160 eiro.
Tādējādi daļu darba valsts apmaksā pēc stundām, bet daļai nosaka fiksētu summu. Piemēram, atlīdzība par sūdzības sagatavošanu nepieaug tikai tāpēc, ka tās izstrādei konkrētajā lietā vajadzīgs vairāk laika. Atsevišķos noteikumos paredzētos gadījumos gan piemēro paaugstinātas likmes.
Liepiņš norāda, ka no atlīdzības jāsedz arī prakses izmaksas, un kritizē neapmaksātu sagatavošanos tiesu debatēm.
Vairāk nekā 300 advokātu atklātā vēstulē aicinājuši pārskatīt atlīdzības sistēmu. Liepiņa ieskatā, “tā nav dažu kolēģu neapmierinātība, bet visas sistēmas problēma”.
Juridiskās palīdzības saņēmējiem šai sistēmai ir ļoti konkrēta nozīme. Tiesu administrācija skaidro, ka uz atbalstu var pretendēt cilvēki ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā esošie, kā arī tie, kuri pēkšņu, no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Palīdzība ietver konsultācijas, dokumentu sagatavošanu un pārstāvību tiesā likumā noteiktajās lietās.
Cilvēkam, kurš nonācis strīdā un nevar atļauties advokātu, šis atbalsts ļauj izmantot likumā paredzētās tiesību aizsardzības iespējas. Konsultācija palīdz saprast situāciju, savukārt dokumentu sagatavošana un pārstāvība – aizstāvēt savas intereses tiesvedībā.
Dienas Bizness aicina izvērtēt PTAC un Valsts darba inspekcijas funkciju pārklāšanos ar advokātu darbu un iespējamu finansējuma pārdali.
Liepiņš brīdina: ja profesionāļi atteiksies sniegt valsts apmaksāto palīdzību, sekas izjutīs cilvēki, kuriem tā nepieciešama. Advokāta vērtējumā valstij jārēķinās gan ar profesionāļu atbildību, gan faktiskajām darba izmaksām, ja tā vēlas saglabāt kvalitatīvu aizstāvību.
Avots: Dienas Bizness
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!