Stājies spēkā notiesājošs spriedums pret izgudrotāju un radioinženieri Raimondu Skurulu lietā par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācijas sistēmā atklātu ievainojamību. Skurulam piespriests 4290 eiro naudas sods, tomēr viņš spriedumu uzskata par nepamatotu un apšauba veidu, kādā tiesa novērtējusi viņa saziņu ar CSDD.
Augstākā tiesa 3. septembrī nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi atstājot spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu. Tiesa Skurula rīcību atzina par izspiešanas mēģinājumu, nevis civiltiesisku darījumu par drošības ievainojamības izpēti un atklāšanu.
Lietas pamatā ir 2018. gada notikumi. Skuruls CSDD e-pakalpojumos bija konstatējis autorizācijas ievainojamību un par to informējis direkciju. Saziņai ar viņu CSDD piesaistīja uzņēmumu SIA “WeAreDots”, ar kuru vēlāk tika parakstīts sadarbības līgums. Tas paredzēja, ka Skuruls nodos viņa rīcībā esošo informāciju, bet pēc ievainojamības apstiprināšanas viņa uzņēmums par paveikto darbu saņems 1000 eiro.
Skuruls informāciju par nepilnību nosūtīja, taču samaksu nesaņēma. CSDD savukārt vērsās Valsts policijā, un tika sākts kriminālprocess.
Tiesa norādi uz mediju iesaistīšanu uzskatīja par draudiem
Izšķiroša nozīme tiesas vērtējumā bija Skurula teiktajam, ka gadījumā, ja CSDD nerīkosies, viņš par drošības ievainojamību informēs sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.
Augstākā tiesa skaidroja, ka naudas pieprasīšana kopā ar piedraudējumu nesamaksāšanas gadījumā publiskot ziņas par CSDD reģistra ievainojamību nav uzskatāma par civiltiesisku darījumu.
Senāts arī secināja, ka kasācijas sūdzībā izteiktie argumenti par nevainīgumu galvenokārt balstīti Skurula atšķirīgajā skatījumā uz pierādījumu ticamību un pietiekamību. Kasācijas instances uzdevums nav atkārtoti pārvērtēt lietas faktiskos apstākļus, ja netiek konstatēti juridiski pamati sprieduma atcelšanai, vēsta LSM.
Savukārt Skuruls uzsver, ka 1000 eiro nav prasīti par klusēšanu, bet gan par viņa ieguldīto laiku un profesionālo darbu. Viņa pozīciju balsta arī tas, ka bija noslēgts rakstveida līgums par informācijas nodošanu un iespējamu atlīdzību pēc ievainojamības pārbaudes. Izgudrotājs uzskata, ka informēšana par iespējamu vēršanos medijos bijusi norāde uz sabiedrības interešu aizsardzību, nevis izspiešanas draudi.
Lietā bijuši gan notiesājoši, gan attaisnojoši spriedumi
Tiesvedība ilga vairākus gadus, un tās gaitā pieņemti atšķirīgi nolēmumi. Rēzeknes tiesa 2021. gadā Skurulu atzina par vainīgu, bet Latgales apgabaltiesa 2022. gadā viņu attaisnoja. Pēc prokurora protesta Augstākā tiesa attaisnojošo spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai.
Vēlāk Skurulam tika piespriests 8400 eiro sods un noteikts pienākums atlīdzināt CSDD zaudējumus. Augstākā tiesa 2025. gadā lietu vēlreiz nosūtīja atkārtotai izskatīšanai, norādot, ka iepriekš nebija ievērots aizliegums pasliktināt apsūdzētā stāvokli jautājumā, kuru prokurors nebija apstrīdējis. Pēc atkārtotas izskatīšanas Vidzemes apgabaltiesa noteica 4290 eiro naudas sodu.
Tiesas iepriekš bija atzinušas, ka Skuruls pats ievainojamību nebija radījis – viņš to atklāja. Sistēmas drošības uzturēšana un trūkumu novēršana bija CSDD pienākums. Galīgajā spriedumā kriminālatbildība saistīta nevis ar ievainojamības radīšanu vai izmantošanu, bet ar veidu, kādā prasīta atlīdzība par informācijas nodošanu.
Lieta aktualizē drošības pētnieku aizsardzību
Skurula lieta izgaismo robežu starp atbildīgu ziņošanu par informācijas sistēmu ievainojamībām un rīcību, kuru iespējams interpretēt kā draudus. Ja iestādei nav skaidras ievainojamību ziņošanas un atlīdzības kārtības, drošības pētnieka un sistēmas uzturētāja saziņa var nonākt juridiski strīdīgā teritorijā.
2024.gadā Drošības profesionāļu asociācija CSDD attieksmi pret Skurulu nosauca par nepieņemamu, uzsverot, ka šādas lietas var atturēt speciālistus no ziņošanas par drošības nepilnībām. Vienlaikus galīgais spriedums apliecina risku, ko rada atlīdzības prasības sasaistīšana ar iespējamu informācijas publiskošanu.
Skuruls ir radioinženieris un inženieris konstruktors, kurš par saviem izgudrojumiem saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas un Patentu valdes Valtera Capa balvu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Kas tas par okko. Vajadzētu atcerēties un tad, kad viņš būs aizmirsis aizslegt sava auto durvis un stslēgas aizdedzē, neko neteikt un pagaidīt cik priecīgs viņš būs par zudušo auto. Ja kāds pārdzītu auto un tad prasītu naudu par adresi, tad būtu izspiešana. Tad viņš sāktu saprast, kas ir atlīdzība un kas izspiešana.
Pēc būtības kārtējais gadījums, kur masu mēdiji nostājas vienā pusē pirms tiesas norādot, kurš ir labais un kurš sliktais. Liepnieka kungam, kādu laiku atpakaļ bija diskusija par šo tēmu.
<Sadists> “mašīna” tak bija aizslēgta, “pētnieks” ķimerējās ap svešu mantu, līdz to atsēdza un spēja aizbraukt. Pēc tam “pētnieks” informēja mašīnas īpašnieku, ka to mašīnu var atslēgt un aizbraukt, ja gribi zināt kā, maksā man par laiku kamēr es ķimerējos ap viņu, savādāk es ievietošu soc. mēdijos ka to var izdarīt. Varbūt netieši norādot, ka interisenti varētu arī iegūt informāciju, kā to izdarīt.
nedari labu, neceri, ka par to samaksās
atbilstošs komentārs, caca izdarīji kādam labi un cacai nesamaksāja, žēl.
zagļu okupantu līdzskrējējiem ir ierasta sarkanā prakse ,
uzbrukt ziņnesim , kas nes atklātību. Tāpat bij ar to ugunsdzēsēju , kas atmaskoja ugunsdzēsēju mašīnu aprīkojuma iepirkumu , kurā parasts cirvis maksāja trīss reizes dārgāk nekā jebkurā mazumtirzniecības veikalā. latkrievijā jau nekas nekustas uz Latvijas pusi ja neparāda kādā tv sižetā , tā jau ir kļuvusi par tādu kā tradīciju.
Vispār tiesā strādā ne pārāk izglītoti cilvēki, ja viņi nespēj saprast, ka iestādes ievainojamības atklāšana un atlīdzības palūgšana ir labs darbs nevis noziegums. izspiešana tā nav, jo tādā gadījumā katrs veikals ir izspiešana – preci nedod, ja nesamaksā. Morāle no tādiem spriedumiem ir neko neteikt, nerādīt un pat mēģināt neievērot, lai tā valsts pati tiek galā ar savām likstām. Tad, kad notiks tas, kas notika ar CSDD, tad varēs iet uz tiesu un prasīt milzu kompensāciju, ka CSDD nerūpējās par savu datu drošību, uzrādīt ievēroto un tad ar tiesas palīdzību prasītam tūkstotim pievienot nulli.
Ja par veikalu, bet tā jau nav kā saki. Drīzāk, tu ej gar veikalu katru vakaru pēc slēgšanas un parausti durvis. No kāda brīža tu saproti, ka durvis kāds regulāri aizmirst aizslēgt, tu zvani veikala īpašniekam un saki man ir informācija, ka prece tavā veikalā nav drošībā, bet par to, lai atklātu kur tieši ir problēma gribu samaksu. Kas tas ir ja ne īpašnieka šantāža? Pats tu to informāciju nevari izmantot vai nodot citam, jo finālā tieši tev iestāsies atbildība.
Izskatās, ka “okko” ir galvu durvju starpā saspiedis. Ierodas santehniķis, un saka, jums fekālijas tualetē pa grīdu peld. Ja jūs man samaksāsiet, tad es šo problēmu novērsīšu. Pēc “okko” domām tā ir šantāža, jo santehniķis nevar šo informāciju izmantot.
Kas kuram tuvāks. Speciāli Gg, situācija fekāliju līdzībās. Gg vēro meiču pretējā mājā, ko viņa dara ar izlietotām higēnas paketēm, un ievēro, ka viņa regulāri tās met tualetes podā. Gg izdomā, ko vērot, pa brīvu paņemšu no sava kolēģa santehniķa, kas dzīvo stāvu zemāk, par savu “darbu”, piķi. Zvana, saka, klau kolēģi tev tūlīt, tūlīt būs problema ar kanalizāciju, sūdi nāks pa visām malām, samaksā un es pateikšu kur problēma.
Ja CSDD nebūtu tagad izgāzusies kā veca sēta, pētnieks tā arī tiktu notiesāts. Starp citu, sods nav vēl atcelts. Secinājums: tiesai vajadzēja sodīt visus tos, kas publicēja faktu par kiberuzbrukumu. Tas tiešā veidā izriet no sprieduma pamatojuma, jo pētnieks informēja (nevis draudēja), ka tā lieta nododama sabiedrības zināšanai.
CSDD IT nodaļa ir vienkāršs bērnudārzs, tas “pētnieks” ar iegūto informāciju tāpat neko nevarēja darīt nepārkāpjot likumu. Lai iegūtu kaut kādu naudu, izdomāja šantāžu. Pat nav svarīgi cik nopietns ievainojums tas bija, ja bija.
Kāds vēl pētnieks? Kā tas gudrinieks būtu paziņojis par CSDD ievainojamību? Mani pārsteidz CSDD IT klubiņa un vēl kāda tur līgumslēdzēja infantīlisms, ko jūs neesat pārliecināti par to ko darat, tad varbūt vajag darīt ko citu. Pētnieks, kaut ko atrada un lai iet pupās, vai nu saka ko atklājis, vai mēģina savu atklājumu demonstrēt, viss viens. Atklāja noslēdza līgumu, lai valsts kantoris varētu samaksāt, smieklīgi. Kāda bija pētnieka atbildība līgumā un kādā laika posmā, ja bez viņa atklātās ievainojamības būtu vēl kāda un reāli notiktu incidents, kas tad, pētnieks atbildētu ar visu savu mantu?