PĒTERIS APINIS
Acu veselība ir vairāk nekā redze. Acis atspoguļo visa ķermeņa veselību. Toties uzturs, kustības, emocijas un ikdienas ieradumi ietekmē acis. Acis ir organisma veselības spogulis un sensors – rūpes par acu veselību nozīmē rūpes par savu sirdi, smadzenēm un kopējo dzīves kvalitāti.
Acis ir vienīgā vieta organismā, kur ārstam ir iespēja tieši un bez invazīvām metodēm apskatīt asinsvadus un centrālās nervu sistēmas daļu (tīklene un redzes nervs ir daļa no galvas smadzenēm). Izmaiņas acs tīklenes asinsvados (piemēram, to sašaurināšanās vai mikroaneirismas) atspoguļo asinsvadu stāvokli visā organismā, laikus signalizējot par paaugstinātu asinsspiedienu vai aterosklerozes risku. Acu apskates laikā ārsts pamana pirmās pazīmes tādām slimībām kā cukura diabēts (diabētiskā retinopātija), autoimūnām kaitēm vai iekaisuma procesiem.
Redze ir mūsu dominējošā maņa – vairāk nekā puse no smadzeņu garozas ir iesaistīta vizuālās informācijas apstrādē. Ir cieša saikne starp redzes zudumu un paaugstinātu risku saslimt ar demenci vai Alcheimera slimību vecumdienās. Jo smadzenes saņem mazāk vizuālās stimulācijas, jo tās ātrāk zaudē savu kognitīvo aktivitāti. Slikta redze krasi palielina kritienu un traumu risku vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Acu veselība tieši nosaka cilvēka psiholoģisko stāvokli un sociālo aktivitāti. Redzes pasliktināšanās nereti izraisa sociālo izolāciju, nespēju vadīt automašīnu, strādāt vai lasīt, kas rada smagu psiholoģisku slodzi, stresu un depresiju. Slikta redze vai nekoriģētas brilles liek acs muskuļiem un smadzenēm strādāt pastiprinātā slodzē, kas izraisa hroniskas galvassāpes, spranda saspringumu un vispārēju enerģijas trūkumu.
Kas miega laikā rūpējas par acu veselību?
Katru nakti, kamēr cilvēks guļ, mikroskopiska „tīrīšanas brigāde” pārvietojas pa acīm un izskalo bioķīmiskās atliekas – tas ir atjaunošanās process, kas tur rūpi par tīkleni pēc garās dienas, kurās acis apstrādā sejas (cilvēka redze ir efektīgāka par MI cilvēka sejas skennēšanā), ekrānus un nebeidzamo digitālā satura plūsmu.
Pamostoties atpūties, cilvēks nepamana, ka „tīrīšanas brigāde” acīs pabijusi. Pamostoties bez gana dziļa un pietiekama miega, cilvēka acis visu dienu signalizē, ka kaut kas nav kārtībā, taču vairums ļaužu nelāgo sajūtu nesaista ar iepriekšējās nakts cauro miegu.
Darbību, ko smadzenes naktī veic – savu atkritumu izvākšanas operāciju, sauc par glimfātisko sistēmu. Tā uztur šķidrumu līdzsvaru un izskalo vielmaiņas blakusproduktus, tostarp proteīnus, kas saistīti ar neirodeģenerāciju. Acis ir smadzeņu izaugums. Tā arī acīs notiek šī procesa paralēlā versija, ko mēs saucam par okulāro glimfātisko sistēmu. Miegs palīdz mūsu centrālai nervu sistēmai un acīm attīrīties no uzkrātajām vielām, tīklenes audi acs aizmugurē ir nervaudi, arī tur notiek šāda darbība, miegs ir noderīgs šo audu aizsardzībai.
Metabolie atkritumi, kas sastāv no šūnu blakusproduktiem, piemēram, lipīdiem un olbaltumvielām, molekulāriem atliekvielu fragmentiem, kurus organisms nespēj pārstrādāt, un šķidruma, kas uzkrājas tīklenē un radzenē, izraisa vai pastiprina iekaisumu. Šķidruma uzkrāšanās ir saistīta arī ar glaukomas, mākulas deģenerācijas un tīklenes traucējumu veidošanos.
Atkritumu izvadīšanas ceļš no acīm ir sarežģīts process – atkritumi tiek savākti, tad uzņemti tīklenes gangliju šūnās, transportēti uz redzes nerva perivenozo telpu – ar intraokulārā un intrakraniālā spiediena palīdzību – līdz novadīti uz kakla limfmezgliem.
Atkritumu izvadīšanas procesu var ietekmēt zīlīšu kustības. Ne-REM miega laikā, kas veido lielāko daļu no mūsu miega laika, zīlītes parasti kļūst mazākas, bet turpina kustēties. Atkārtota zīlīšu sašaurināšanās un paplašināšanās paātrina šķidruma un atkritumu pārvietošanos no acs pa redzes nervu.
Pirmā pazīme acīs, kas liecina, ka cilvēkam nav gana daudz laika miegam, ir acu sausums, lai gan ne visi to pamana, jo acis ne vienmēr jūtas sausas – tās var pat ražot vairāk asaru, lai to kompensētu.
Pat viena nakts ar sliktu vai nepietiekamu miegu var izmainīt asaru ražošanu un ķīmisko sastāvu asaru plēvei (tā ir acs trīs slāņu aizsargslānis). Tas var izraisīt apsārtumu, dedzināšanu, kairinājumu un redzes asuma samazināšanos.
Neskaidra redze var būt ne tikai slikti izgulētas nakts pazīme. Pēkšņš skaidras, asas redzes zudums var būt nopietnu acu slimību simptoms, piemēram – mākulas deģenerācijas, kataraktas, glaukomas, retinopātijas, sausās acs sindroma. Un vēl šādus simptomus var radīt zāļu blakusparādības.
Vairumam pacientu ar izteiktiem acu sausuma simptomiem ir miega traucējumi, un šis rādītājs ir līdzīgs tam, kas novērots pacientiem ar miega apnoji. Savukārt acu sausuma sindroms var traucēt miegu arī gaismas jutīguma dēļ, diskomforta dēļ, ko rada nepilnīgi aizvērti plakstiņi, kā arī sāpju dēļ, kas apgrūtina pilnvērtīgu atpūtu.
Acu sausuma sindroms mēdz izraisīt arī nakts lagoftalmu, kas nozīmē, ka miega laikā acis neaizveras pilnībā. Tas pasliktina asaru plēves veidošanos un acu sausumu, un, pēc aplēsēm, tas skar aptuveni 5 procentus iedzīvotāju. Tas ir biežāk sastopams sievietēm, jaunākiem cilvēkiem un nakts maiņas darbiniekiem.
Viedierīču ekrāni pastiprina gan acu sausumu, gan pasliktina miegu. Ekrāni sarežģī acu sausuma problēmu gan lietošanas laikā, gan – pirms gulētiešanas.
Galvassāpes, kas rodas ekrāna lietošanas dēļ, ir mazāk saistītas ar darbu pie datora, bet vairāk – ar acu sausumu. Ekrāna lietošana ietekmē acu sausumu caur mehānismu, kas ir sasistīts ar nepieciešamību uzmanību. Skatoties uz ekrānu, cilvēks mirkšķina retāk – apmēram sešas reizes minūtē, salīdzinot ar 17 reizēm sarunā klātienē. Cilvēki pie ekrāna mēdz plakstiņus mikšķināt nepilnīgi – ne līdz galam. Un tas ir vēl viens faktors, kas veicina acu sausumu.
Pilnīga mirkšķināšana palīdz izlīdzināt asaras pa visu aci un izspiest eļļu no meibomijas dziedzeriem, kas savukārt palīdz novērst pārāk ātru mitruma iztvaikošanu. Daļēja mirkšķināšana rada nepietiekamu acs mitrināšanu.
Acu mirkšķināšana un acu veselība
Acu mirkšķināšana ir šķietami vienkārša, automātiska darbība, taču tās bioloģiskā nozīme acs veselībai un redzes kvalitātei ir milzīga. Katru reizi, kad plakstiņš aizveras, tas darbojas kā maza tīrītāja slotiņa, vienmērīgi pārklājot acs radzeni ar svaigu asaru slāni. Tas pasargā acs virsmu no izžūšanas, apsārtuma un kairinājuma.
Lai gaisma tiktu pareizi lauzta un attēls uz tīklenes būtu ass, radzenes virsmai jābūt ideāli gludai un mitrai. Asaru plēvīte ir pirmais optiskais slānis, caur kuru iet gaisma.
Mirkšķināšana nemanāmi noskalo un aizskalo prom mikroskopiskos putekļus, netīrumus un alergēnus, kas visu dienu nosēžas uz acs virsmas. Ja acij tuvojas kas bīstams (spilgta gaisma, vēja brāzma vai straujš priekšmets), mirkšķināšana vai automātiska plakstiņu aizvēršanās notiek sekundes daļā, pasargājot aci no traumas.
Mirkšķināšanas laikā smadzenes uz mirkli atslēdzas no vizuālās informācijas apstrādes (tā ir tik īsa pauze, ka mēs to nepamanām). Tas ļauj redzes centram smadzenēs nedaudz atpūsties.
Plakstiņa kustība stimulē asinsriti ap aci un palīdz nodrošināt acs audus ar skābekli.
Ja cilēvks mirkšķina par maz rodas sausās acs sindroms (dry eye syndrome), kas izpaužas kā graušana, smilšu sajūta acīs, apsārtums, asarošana (organisms cenšas kompensēt sausumu) un – miglaina redze dienas beigās.
Bezgalplašā viedierīču lietošana ir viens no iemesliem, kādēļ jauniem pacientiem parādās agrīnas acs sausuma pazīmes. Šāda tendence agrāk netika novērota.
Ekrānu lietošana pirms gulētiešanas problēmu saasina vēl citā veidā. Stimulācija no sociālajiem tīkliem, ziņām un e-pastiem izraisa dopamīna reakcijas, kas apgrūtina smadzeņu atslābumu, traucējot miegu, no kura acis ir atkarīgas, lai naktī atgūtu spēkus.
Vēl nedaudz atcerēsimies par zilās gaismas nelāgo ietekmi uz acīm. Tiesa, parastā ekrāna iedarbība nav tik intensīva, lai uzreiz sabojātu acis, bet to dara.
Zilā gaisma var ietekmēt to, cik modrs vai miegains cilvēks jūtas.
Neliela daļa tīklenes šūnu – iekšēji gaismjutīgās tīklenes gangliju šūnas – nav saistītas ar redzi kā tādu. To uzdevums ir uztvert vides gaismas intensitāti, jo īpaši zilo viļņu diapazonā, un nosūtīt šo informāciju smadzeņu cirkadiānajam ritmam. Zilās gaismas iedarbība nomāc melatonīna izdalīšanos un palielina modrību, tāpēc ekrāna lietošana vakarā ir saistīta ar grūtībām aizmigt.
Tomēr tas pats mehānisms padara rīta gaismas iedarbību par efektīvu līdzekli cirkadiānā ritma stabilizēšanai. No rīta dabiskās saules gaismas iedarbība signalizē organismam sākt mošanos un atlikt melatonīna ražošanu uz 14–16 stundām. Vakara stundās, valkājot zilo gaismu bloķējošas brilles vai samazinot apgaismojuma intensitāti viedierīcēs, cilvēks var atbalstīt organisma dabisko cirkadiāno ritmu.
Miegs palīdz redzei. Paralēli recepšu pilieniem, meibomijas dziedzeru ārstēšanai, speciālām kontaktlēcām, miegs ir nepietiekami izmantots un nepietiekami apspriests ārstēšanas līdzeklis.
Ja mums ir slikts nakts miegs, regulāra acu pārbaude ar pievērstu uzmanība mirkšķināšanai var būt daļa no redzes ilgtermiņa aizsardzības plāna.
Cilvēkiem, kuriem regulāri ir grūtības aizmigt vai saglabāt miegu, var palīdzēt kognitīvā uzvedības terapija bezmiega ārstēšanai, kas vērsta uz domām un ieradumiem, kas traucē miegu. Acu un smadzeņu veselībai nozīmīga ir guļamtelpa vēsā un tumšā vidē, fiziskās aktivitātes dienas laikā, izvairīšanās no pārmēra kofeīna lietošanas vēlākā dienas laikā, gulēšana tikai tad, kad rodas miegainība, un relaksācijas paņēmieni.
Dažas fiziskas korekcijas var samazināt kaitējumu – novietot viedekrānu pusmetra attālumā vai pat tālāk, saglabāt skatienu, kas vērsts nedaudz uz leju un ievērot 20–20–20 likumu. Šis likums nosaka – ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes skatieties uz kaut ko, kas atrodas vairāk nekā 20 pēdu (6 metru) attālumā. Nebūtu slikti pēc šīm 20 minūtēm veikt mirkšķināšanas vingrinājumus.
Acis cilvēkam ir brīnišķīga dāvana. Tās darbojas tik labi un prasa itin maz kopšanas, taču par acīm der parūpēties.