Lietuva pastiprina Viļņas aizsardzību: galvaspilsētas pievārtē izvietota NASAMS sistēma

Lietuva pastiprinājusi galvaspilsētas aizsardzību, Viļņas pievārtē izvietojot vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu NASAMS. Tā aizstāj līdz šim tur izmantoto tuvās darbības rādiusa sistēmu RBS-70, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.

Lietuvas bruņoto spēku komandieris Raimundas Vaišnorass ziņu aģentūrai BNS norādījis, ka pārmaiņas īstenotas atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam. NASAMS ļaujot Viļņas apkārtni aizsargāt ievērojami efektīvāk, lielākā attālumā un ar plašākām iespējām nekā RBS-70.

Precīzu laiku, kad NASAMS sāka pildīt kaujas dežūru galvaspilsētas tuvumā, armijas komandieris drošības apsvērumu dēļ neatklāja.

Lēmums pastiprināt Viļņas pretgaisa aizsardzību pieņemts laikā, kad NATO austrumu flanga valstīs pieaug bažas par bezpilota lidaparātu ielidošanu to gaisa telpā. Šādi incidenti apliecinājuši, ka valstīm nepieciešami līdzekļi, kas spēj ne vien laikus pamanīt dronus, bet arī ātri tos pārtvert un iznīcināt.

Vaišnorass atzina, ka dārgo NASAMS raķešu izmantošana salīdzinoši lētu dronu notriekšanai var šķist ekonomiski neizdevīga. Tomēr pašlaik Lietuvas rīcībā neesot citas sistēmas, kas piedāvātu līdzvērtīgu ātruma, darbības rādiusa, precizitātes un reaģēšanas spēju apvienojumu.

Pēc komandiera teiktā, līdzīgas raķetes izmanto arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītie iznīcinātāji. Lai gan to izmaksas ir augstas, šie ieroči pašlaik esot visefektīvākais pieejamais līdzeklis, kas ļauj panākt dronu jebkurā Lietuvas teritorijas daļā un to iznīcināt.

NASAMS ir vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma, kas paredzēta lidmašīnu, helikopteru, spārnoto raķešu un bezpilota lidaparātu pārtveršanai. Savukārt zviedru ražotā RBS-70 galvenokārt paredzēta mērķu iznīcināšanai nelielā attālumā.

Pašlaik Lietuvas bruņojumā ir divas NASAMS baterijas. Trešo sistēmu valsts plāno saņemt 2028. gadā. Tās izvietošana pie galvaspilsētas liecina, ka dronu radītais apdraudējums Baltijas reģionā vairs netiek vērtēts vien kā teorētisks risks, bet gan kā drauds, pret kuru nepieciešams nodrošināt pastāvīgu un praktiski izmantojamu aizsardzību.

Avots: LRT

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie