PĒTERIS APINIS
19. augustā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde apstiprināja Nīderlandes uzņēmuma Vitestro radīto pirmo autonomo robotizēto ierīci Aletta (tā saņēmusi arī CE marķējumu Eiropā), kas spēj ņemt asinis no pacienta rokas bez mediķa tiešas iejaukšanās. Ierīce ir apstiprināta lietošanai pieaugušajiem ambulatorajā aprūpē, un to drīkst darbināt tikai flebotomijā apmācīta uzrauga klātbūtnē. Viens flebotomists vienlaikus var uzraudzīt līdz pat trim Aletta ierīcēm, kas var palīdzēt risināt pašreizējo flebotomistu trūkumu ASV.
Latvijā asinis no vēnām ņem medicīnas māsas. Māsu un laboratorijas speciālistu trūkums, kā arī grūtības iegūt asinis pacientiem ar sarežģītām (sliktām) vēnām – bērniem, senioriem un adipoziem cilvēkiem – ir globāla veselības aprūpes problēma, bet Latvijā tā ir ļoti nopietna māsu trūkuma dēļ. Tradicionāli vēnā duršanas prasmes balstās uz māsu personīgo pieredzi.
Mazu bērnu mātes un vecmammas ātri čatos noskaidro, kurās laboratorijās strādā profesionālākās māsas, savus bērnus ved tieši uz šīm iestādēm (labprāt arī pašas nodod asinis laboratorijās, par kuru māsām ir laba atsauksme).
Globāli tiek meklēti risinājumi laboratorisko analīžu iegūšanai. Virkne valstu sagatavo flebotomistus – medicīnas speciālistus ar viena vai divu gadu izglītību, kas labi apgūst vienu medicīnas manipulāciju – dūrienu vēnā.
Savukārt medicīnas inženierija un biotehnoloģijas aktīvi meklē risinājumus, lai automatizētu un atvieglotu šo procesu.
Ja agrāk flebotomiju apguva uz pavisam vienkāršiem silikona modeļiem, mūsdienās apmācība ir kļuvusi daudz tehnoloģiskāka un drošāka.
Mūsdienās ultraskaņa kļūst par standartu darbā ar sliktām vēnām. Modernās apmācības programmās māsām un flebotomistiem māca strādāt ar portatīvajiem ultrasonogrāfiem. Studenti apgūst, kā vizuāli atrast dziļas, neredzamas vēnas un vadīt adatu tieši ultraskaņas kontrolē. Klīniskajā praksē jau ienākuši portatīvie vēnu skeneri VeinViewer vai AccuVein. Tie izmanto infrasarkano gaismu, kas atstarojas no apkārtējiem audiem, bet ko absorbē asinīs esošais hemoglobīns. Ierīce projektē uz pacienta ādas precīzu zemādas asinsvadu karti. Šis aparāts palīdz māsām uzreiz ieraudzīt dziļākas vai slēptas vēnas bērniem un adipoziem cilvēkiem, novēršot taustīšanas metodi un vairākkārtējus neveiksmīgus dūrienus, kas bērniem rada lielu psiholoģisku traumu.
Un tomēr atgriezīsimies pie Alettas – pirmās autonomās robotizētās ierīces, kas spēj ņemt asinis no pacienta rokas bez operatora tiešas iejaukšanās. Ierīce Aletta patstāvīgi veic katru asins ņemšanas posmu, savukārt apmācīts flebotomists uzsāk katru procedūru un visā tās laikā ir pieejams, lai reaģētu uz iespējamām problēmām. Ierīce palīdz pacientam pareizi novietot roku, pēc kā pacients vai uzraugs nospiež pogu, lai sāktu asins ņemšanu. Tad Aletta izmanto tuvu infrasarkano gaismu un Doplera ultraskaņu. Tas ļauj ar milimetra precizitāti izskenēt pacienta roku, atšķirt vēnu no artērijas, novērtēt tās dziļumu un diametru, un tad ar robotizētu roku veikt adatas dūrienu. Klīniskajos pētījumos šādi roboti uzrādījuši augstu pirmo dūrienu panākumu līmeni (pat virs 97% pacientiem ar augstu ĶMI jeb aptaukošanos un vairāk nekā 92% pacientiem ar pašas personas norādītām “grūtām vēnām”). Tas pārspēj daudzus vidējos manuālos rādītājus sarežģītos gadījumos.
Patiesībā robota darbība ir ļoti daudzfunkcionāla – tiklīdz vēna ir identificēta, Aletta pati veic atlikušos posmus: uzliek žņaugu, sagatavo ādu, ievada adatu, nomaina asins savākšanas mēģenes, izmet adatu un uzliek pārsēju. Uzraugošais flebotomists pārliecinās, ka asins savākšanas mēģenes piepildītas pareizā secībā, un pēc procedūras pārbauda, vai visas mēģenes ir pietiekami piepildītas.
Aletta ir izstrādāta, ņemot vērā vairākus pacientu drošības līmeņus. Ierīce ultraskaņas skenēšanas laikā nepārtraukti uzklāj dezinfekcijas līdzekli uz ādas. Ja pacients procedūras laikā pārāk daudz kustas, adata automātiski tiek izvilkta un asins ņemšana tiek pārtraukta. Papildu iebūvēti sensori var apturēt procedūru un brīdināt uzraugu, ja tiek konstatēti citi nedroši apstākļi.
Klīniskie dati liecina, ka Aletta, veicot asins parauga ņemšanu, sasniedz veiksmīgus asins parauga ņemšanas rādītājus, kas ir salīdzināmi ar apmācītu flebotomistu rādītājiem vai pat labāki par tiem. Tas tika pierādīts plašā pacientu lokā, tostarp pacientiem ar atšķirīgu veselības stāvokli, pacientiem, kuri paši ziņoja par grūtībām piekļūt vēnām, un pacientiem ar atšķirīgu ādas krāsu. Ar ierīci saistītās blakusparādības bija retas un vieglas.
Ja Amerikā no nākamās nedēlas Aletta sāks savu uzvaras gājienu, tad Eiropā ierīce jau tiek ieviesta un izmantota vadošajās klīnikās un laboratorijās Nīderlandē (St. Antonius slimnīcā un OLVG Lab Amsterdamā) un Dānijā (Odenses Universitātes slimnīcā, kas veica pirmos starptautiskos pasūtījumus).
Eiropas klīniskajos pētījumos iegūtie dati uzrādījuši ļoti augstus pirmā dūriena panākumu rādītājus (virs 94%) un lielu pacientu atsaucību – lielākā daļa pacienti ierīces darbu novērtējuši kā mazāk sāpīgu par tradicionālo asins ņemšanu pie māsas.
Kad šis robots ienāks Latvijā? Domāju, ka Aletta 2–3 gadu laikā ienāks lielākajās E.Gulbja laboratorijas un Centrālās laboratorijas klīnikās.
Kādā virzienā vēl attīstās meklējumi flebotomijā?
Strauji attīstās mikrovaskulārās un mikrofluidikas tehnoloģijas. Lai izvairītos no venozas punkcijas problēmām kopumā, attīstās decentralizētās laboratorijas (POCT – Point-of-Care Testing) tehnoloģijas. Tiek radītas ierīces, kurām nepieciešams tikai viens mikroskopisks asins piliens (iegūts ar nesāpīgu dūrienu pirkstā vai papēdīti zīdaiņiem), lai uz vietas laboratorijas mikročipā veiktu plašas bioķīmiskās vai hematoloģiskās analīzes. Tas lielā mērā varētu apiet vajadzību meklēt dziļas vēnas.
Tehnoloģijas necenšas pilnībā aizstāt veselības aprūpes personālu, bet gan noņemt no māsām tehniski visgrūtāko slodzi. Robotizēti risinājumi un vizuālie palīgrīki mazina cilvēcisko kļūdu risku, uzlabo paraugu kvalitāti (samazina paraugu sadalīšanos jeb hemolīzi) un ļauj māsām vairāk koncentrēties uz tiešu pacientu aprūpi, nevis uz cīņu ar sarežģītām vēnām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!