PĒTERIS APINIS
Šo rindu autoram jau astoņus gadus viena no ceļa locītavām ir endoprotezēta. Endoprotezēšana man nozīmēja ievērojamu dzīves kvalitātes uzlabošanos, atgriešanos basketbola laukumā un orientēšanās distancēs, bet pie reizes – garu un apnicīgu pārmeklēšanu lidostās. Pirms tam bija sporta traumas ar plašām vaļējām operācijām. Tāpēc šis stāsts ir ne tikai teorētisks apcerējums, bet arī paša pieredze.
Vissliktākā pieredze manā mūžā ir mēnešiem ilgs ģipša pārsējs. Manas jaunības gados tas bija standartrisinājums, no mana šodienas skatpunkta – baiss un neproduktīvs ārstniecības veids. Nekustība locītavām ir ļoti slikta izvēle. Ilgstoša nekustēšanās novājina apkārtējos muskuļus un paātrina locītavu bojājumus, kā rezultātā ceļa locītavā artrīts attīstās daudz agrāk, nekā tas būtu noticis citādi.
Kā jau vecāka gadagājuma ārstam, man biežāk nākas sarunāties ar vecāka gadagājuma pacientiem. Un vismaz trešā daļa no viņiem sūdzas par sāpēm ceļu locītavās, patiesībā jau par osteoartrītu dažādās smaguma pakāpēs. Vairums no šiem pacientiem ir veikuši magnētiskās rezonanses izmeklējumus, bijuši pie vairākiem ārstiem, un tagad – atkarībā no savas informētības lūdz man sarunāt vizīti pie profesora Pētera Studera, pieredzējušā ceļu ārsta Ērika Ozola vai talantīgā Kristapa Knohenfelda. Katru gadu, kad Rīgā iebrauc pasaules ceļa locītavas ķirurģijas guru un pasaules dižākās ceļa locītavas ķirurģijas grāmatas autors profesors Bertrams Zariņš no Bostonas, daži pacienti izmisīgi vēlas konsultēties pie viņa. Man ir pazīstams vēl kāds izcils ceļa locītavas ārsts, kurš izliekas par tādu vairs neesam – Valdis Zatlers.
Visi nosauktie un daudzi citi izcili Latvijas ortopēdi par ceļa locītavu zina daudz vairāk par šo rindu autoru, izņemot to, ka savu sporta traumu dēļ man nācies būt par ceļa locītavas ārstu pacientu. Tādēļ vēl joprojām cenšos runāt un rakstīt par vecumu un ceļa locītavu. Novecošanās, senas traumas, liekais svars un ikdienas nodilums lēnām iznīcina aizsargājošo skrimsli ceļa locītavā, izraisot stīvumu, sāpes un nepatīkamu kustīguma zudumu.
Kāds ir labākais padoms ceļgalu problēmu novēršanai? Uzturēt zemāku svaru. Liekais svars ietekmē ceļgalus divējādi – gan ar tiešu mehānisku pārslodzi, gan veicinot vispārēju iekaisumu organismā, kas pasliktina locītavu deģenerāciju.
Katru sava svara kilogramu, ko jūs nēsājat līdzi, ceļgals uztver kā 4 vai 5 kilogramus. Iedomājieties, ka jūs nēsājat pastāvīgi līdzi divus pilnus spaiņus ar ūdeni. Šī palielinātā slodze ātrāk nolieto skrimšļus un paātrina artrīta progresēšanu, savukārt aptaukošanās izraisītie iekaisuma procesi pastiprina bojājumus no iekšpuses.
Otrs tik pat nozīmīgs ieteikums ir rūpes par spēcīgiem kāju muskuļiem, un šo muskuļu trenēšana bieži vien ir izšķirošais faktors ceļu locītavu veselībai. Cilvēkam novecojot vai kļūstot mazkustīgam, šie muskuļi vājinās, padarot ceļgalus neaizsargātus. Svarīgi ir saglabāt spēcīgus ne tikai kāju četrgalvainos muskuļus, bet arī citus augšstilba un apakšstilba muskuļus, kā arī vēdera priekšējās sienas, iegurņa un muguras muskuļus – tie visi aizsargā ceļgalus kā amortizatori.
Trešais ieteikums ir aktīvs dzīvesveids. Aktīva dzīvesveida uzturēšana, nodarbojoties ar sportu, ir viens no labākajiem veidiem, kā ieeļļot locītavas, saglabāt to funkcijas un mazināt artrīta risku – taču ne visas kustības ir vienlīdzīgas. Mans kolēģis profesors Andrejs Ērglis ikdienā spēlē tenisu (vispār jau viņš arī spēlē basketbolu, hokeju, skrien, vingro un dara citas aktivitātes, bet galvenokārt spēlē tenisu). Teniss ir trīsdimensiju fitness – tā ir daudzvirzienu veiklība, ātra reakcija un pielāgošanās spēja. Teniss atjauno patiesu trīsdimensiju fizisko sagatavotību un sagatavo ķermeni ikdienas prasībām. Kopenhāgenas sirds pētījumā tika konstatēts, ka starp fiziski aktīviem cilvēkiem tieši amatieru tenisa spēlētāji, salīdzinot ar citiem pētījumā iekļautajiem sporta veidu pārstāvjiem, guva vislielāko priekšrocību ilgmūžības ziņā, pārspējot skrējējus, riteņbraucējus, peldētājus un citus. Teniss apvieno aerobo izturību ar augstas intensitātes intervāliem, sprintiem, apstāšanās, straujām virziena maiņām un pastāvīgu telpisko problēmu risināšanu. Pētījumi liecina, ka amatieru tenisa spēlētājiem var būt labāka muskuļu un skeleta sistēma, kā arī apakšējo ekstremitāšu funkcija, asāka koordinācija, labāks līdzsvars kritienu novēršanai un uzlabota propriocepcija – tas, ko dēvē par ķermeņa iekšējo GPS sistēmu.
Mani kolēģi Ķīnā un Japānā ir pārliecināti, ka badmintons vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vēl labāks par tenisu, jo kustības ir vēl daudzpusīgākas, bet īpaši labs esot galda teniss, kur cilvēkam neticamā kārtā tiek ievērojami uzlabotas ne tikai fiziskās, bet arī kognitīvās spējas. Laikā, kad Latvijā Covid–19 laikā tika noteikta mājsēde, mazkustība un tauku audzēšana, Japānas valdība aicināja cilvēkus nodarboties mājās ar galda tenisu vai pagalmā – ar badmintonu.
Skrejceļi un stacionārie velosipēd (veloergometri) ir vērtīgi, taču trenē ķermeni tikai vienā kustības plaknē. Ja nu vēlies palīdzēt savam ķermenim un īpaši ceļu locītavām, labākais skrejceļš ir meža taka, jo visu laiku liek ne tikai skriet virzienā uz priekšu, bet mainīt skriešanas virzienu, neķerties aiz nokritušiem zariem vai aiz koku saknēm. Bez tam meža taka ir laba ar savu elastību. Es ļoti neiesaku vecāka gadagājuma amatiersportistiem skriet pa asfaltu. Autora pārliecība ir, ka labākais trenažieris, kas izmantojams mājās, ir akadēmiskās airēšanas trenažieris Concept, kas ļauj noslogot līdz 80% ķermeņa muskuļu, tai skaitā – gandrīz visus nozīmīgos kāju muskuļus.
Bet atgriezīsimies pie sporta veidu izvēles. Ir diezgan daudz pamatojumu tam, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem būtu labi nodarboties ar komandu sporta veidiem. Šo rindu autors tomēr nespēj ieteikt kādam vecāka gadagājuma sportistam nodarboties ar futbolu, jo pasaules pieredze liecina – divas trešdaļas no globālajām ceļa locītavas traumām ir gūtas futbola laukumā. Gan pludmales, gan zāles volejbols, basketbols un florbols šķiet ir mazāk traumatiski. Ieguvumi no komandu sporta sniedzas tālāk par fizisko aspektu. Komandu sports papildina garīgās un sociālās priekšrocības – stratēģija uztur prāta asumu, savukārt spēle veicina draudzības veidošanos un cīnās pret vientulību, kas novecošanai ir tikpat kaitīga kā mazkustīgs dzīvesveids. Sporta spēles vienā aktivitātē aptver fiziskās, kognitīvās un sociālās pamatvērtības, proti – visas pamatvērtības, ko cilvēks vēlas dzīvē.
Tas, kas man allaž šķitis nesaprotams un neizskaidrojams, ir – sieviešu – sportistu vidū priekšējās krusteniskās saites bojājumu skaits ir proporcionāli daudz lielāks par šādu pašu bojājumu skaitu sportojošo vīriešu vidū. Pat, ja operācija bijusi veiksmīga, pat, ja saite ir atjaunota – pēc 10 vai 20 gadiem attīstās artrīts.
Iespējams, ka traumatisms sieviešu ceļiem ir lielāks, jo hormonālas svārstības izmaina saišu elastību noteiktās menstruālā cikla fāzēs. Iespējams, ka sievietes atšķirīgi piezemējas pēc lēciena – ar mazāku ceļgala saliekumu, taisnāku stāju, palielinātu ceļgala valgusu jeb ieliekumu uz iekšu, kā arī lielāku četrgalvainā muskuļa dominanti salīdzinājumā ar aizmugurējiem augšstilba muskuļiem – tas viss rada slodzi priekšējai krusteniskajai saitei.
Šķiet, ka visām meitenēm un sievietēm, kas nodarbojas ar sportu, būtu nepieciešams apgūt dažas treniņu programmas, kas palīdz apgūt piezemēšanās mehāniku, gūžas un aizmugurējo muskuļu stiprināšanu, kā arī kustību modeļu korekciju. Latvijā ir izcili fizioterapeiti un fiziskās sagatavošanas treneri, kurus laiku pa laikam būtu ieteicams apmeklēt un viņu ieteikumos ieklausīties. Izvairīties no ceļu locītavas traumas vislabāk palīdz speciāli vingrinājumi pirms un pēc treniņa.
Cilvēkiem, kuriem parādās agrīnās ceļgala artrīta pazīmes, galvenais ir pieņemt esošo situāciju. Saglabāt fizisko formu un aktīvu dzīvesveidu ir pilnīgi iespējams, taču nereti nākas ierobežot augstas slodzes aktivitātes, lai nepaātrinātu locītavas nolietošanos.
Locītavu uztura bagātinātāji
Šo rindu autors ir ļoti skeptisks pret uztura bagātinātājiem, jo gandrīz nekad tiem nav pienācīgas zinātniskas pierādījumu bāzes, kas ļautu mums pārliecinoši apgalvot, ka tie cilvēka veselībai palīdz, un vēl vairāk – vai tie nekaitē. Ja mēs šodien domājam un runājam par ceļa locītavu, tad vienosimies, ka ceļa locītavas veselībai ir nepieciešams komplekss atbalsts, jo locītava nav tikai viens punkts – tā sastāv no skrimšļiem, kauliem, saitēm, sinoviālā šķidruma un apkārtējiem muskuļiem.
Tādēļ pilnībā noliegt iespēju palīdzēt ceļu locītavu veselībai, uzņemot locītavām vitāli svarīgas vielas, nebūtu korekti no manas puses. Es ieteiktu nevairīties no kolagēna, glikozamīna, hontroitīna, hialuronskābes, metilsulfonilmetāna, C, D un K2 vitamīna, kalcija, kurkumīna un omega–3 taukskābju papildu lietošanas.
Kolagēns ir galvenais saistaudu un locītavu skrimšļa proteīns. Ar gadiem tā daudzums samazinās. Hidrolizēta kolagēna vai kolagēna peptīdu lietošana palīdz mazināt locītavu diskomfortu un uzturēt skrimšļu elastību.
Glikozamīns un hondroitīns ir dabīgi savienojumi, kas atrodas locītavu skrimšļos. Glikozamīns palīdz veidot un atjaunot skrimšļa audus, bet hondroitīns piesaista ūdeni skrimslim, nodrošinot tā amortizācijas spējas un elastību. Tos bieži lieto kombinācijā, lai mazinātu osteoartrīta simptomus un locītavu stīvumu.
Hialuronskābe ir dabīga locītavu šķidruma sastāvdaļa, kas darbojas kā smērviela. Hialuronskābe mazina berzi starp kaulu galiem ceļa locītavā un uzlabo tās kustīgumu.
Metilsulfonilmetāns ir dabīgs sēra savienojums, kas piedalās kolagēna un saistaudu sintēzē, kā arī palīdz mazināt iekaisumu un sāpes.
C vitamīns ir svarīgs vitamīns locītavām, jo palīdz organismam pašam sintezēt savu kolagēnu.
D vitamīns ir nepieciešams, lai zarnu traktā varētu uzsūkties kalcijs, kas savukārt nodrošina ceļa locītavu veidojošo augšstilba un apakšstilba kaulu galu blīvumu un izturību.
K2 vitamīns palīdz novirzīt kalciju tieši uz kauliem, neļaujot tam uzkrāties asinsvados vai mīkstajos audos.
Omega-3 taukskābes un zivju eļļa palīdz mazināt hronisku iekaisumu ceļa locītavā, mazina stīvumu un atvieglo sāpes slodzes laikā.
Kurkumīns no kurkumas saknes ir spēcīgs dabisks antioksidants un pretiekaisuma līdzeklis, kas palīdz aizsargāt locītavu šūnas no noārdīšanās (bieži tiek kombinēts ar melno piparu ekstraktu).
Diezgan pārliecinoši pētījumi iesaka arī citus skrimšļus aizsargājošus savienojumus, piemēram, bosveliju, zaļās tējas ekstraktu un uztura bagātinātājus no avokado un sojas.
Mērķtiecīgākai ārstēšanai yiek izmantoti injicējami preparāti, piemēram, trombocītu bagātināta plazma īstermiņā labi mazina sāpes un rada funkcionālus uzlabojumus ceļa locītavas osteoartrīta gadījumā. Autologā hondrocītu implantācija ietver pacienta skrimšļa šūnu ieguvi, to audzēšanu laboratorijā un implantēšanu bojātajā zonā, bet šķiet, šī metode labāk der agrīniem, lokalizētiem bojājumiem.
Tomēr uztura bagātinātāji nespēj atgriezt atpakaļ strukturālos bojājumus. Nav tabletes vai injekcijas, kas var atjaunot locītavu. Svara mazināšana, muskuļu atjaunošana un daudzdimensiālas kustības ir trīs galvenie priekšnosacījumi ceļu locītavas veselībai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!