Ģenerālprokuratūrā veikta reorganizācija, izveidojot trīs jaunas Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, liecina informācija Ģenerālprokuratūras tīmekļvietnē.
Maijā aizvadītajā Ģenerālprokurora padomes sēdē ģenerālprokurors Armīns Meisters prezentēja vienu no primārajiem uzdevumiem – mainīt Ģenerālprokuratūras struktūru, atbildības jomas un stiprināt kapacitāti. “Spēcīga un labi organizēta iestādes pārvaldība ir būtisks priekšnoteikums iestādes funkciju efektīvai izpildei,” izteicās Meisters.
Atbilstoši padomes sēdē nolemtajam un saskaņā ar ģenerālprokurora 2026. gada 27. maija rīkojumu izveidotas trīs jaunas Ģenerālprokuratūras struktūrvienības. Ar 1. jūniju papildus jau šī gada sākumā izveidotajam Valsts drošības aizsardzības departamentam prokuratūrā darbu sācis Ģenerālprokuratūras Eiropas deleģēto prokuroru departaments, Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departaments, kā arī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments.
Savukārt no prokuratūras struktūras izslēgtas arī trīs Ģenerālprokuratūras struktūrvienības – Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departaments, Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļa un Starptautiskās sadarbības nodaļa. Tāpat no prokuratūras struktūras izslēgta Eiropas deleģēto prokuroru atbalsta nodaļa.
Reorganizācijas rezultātā neviens no strādājošajiem darbu nav zaudējis.
Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzības funkcija, ko īsteno Personu un valsts tiesību aizsardzības departaments, ir viena no prokuratūras pamatfunkcijām. Ārpus krimināltiesiskās jomas prokuratūras kompetencē ir gan Civilprocesa likumā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošana, gan Prokuratūras likumā un citos likumos paredzētā prokurora uzraudzība pār personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzību. Departamenta virsprokurora pienākumu pilda Inga Miķelsone-Indāne.
Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departaments īsteno starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā notiek saskaņā ar Kriminālprocesa likuma C daļu, kas paredz trīs sadarbības formas – tiesiskā palīdzība, personas izdošana un kriminālprocesa nodošana un pārņemšana. Departamenta virsprokurora pienākumus pilda Mārcis Viļums.
Eiropas deleģēto prokuroru departamenta izveidošanas pamats ir nodrošināt Eiropas Savienības Padomes regulā noteiktā pienākuma izpildi – integrēt Eiropas deleģētos prokurorus dalībvalsts prokuratūras sistēmā.
Departamenta izveidošanas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu interešu efektīvāku aizsardzību, likumības ievērošanu un taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulēšanu lietās par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Savienības un Latvijas valsts finanšu interesēm. Par departamenta virsprokuroru uz pieciem gadiem iecelts Aivars Ostapko.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izglītībā notiek brīnumu lietas. Daudz maz laba izglītība tika nomainīta pret skandalozi sliktu. Vai izglītības prokurors ir?