Atlūgumu iesniedzis Iekšlietu ministrijas ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, un ministrs to jau pieņēmis. Pats Rajevs neslēpj, ka lēmums nav bijis spontāns.
Kā Rajevs norādījis portālam LA.lv, lēmums briedis jau ilgāku laiku, jo parlamentārā sekretāra amatā viņš vairs neesot redzējis iespējas pietiekami efektīvi ietekmēt procesus, kurus uzskata par būtiskiem valsts drošībai.
“Galvenais iemesls ir, ka es kā parlamentārais sekretārs izsmēlu visas iespējas ietekmēt procesus, ko uzskatu par svarīgiem, tāpēc nolēmu, ka šobrīd man lietderīgāk ir turpināt strādāt Saeimā un pilnvērtīgāk pievērsties sistēmas sakārtošanai no tās puses,” pauž Rajevs.
Viņš arī atzina, ka lēmums pieņemts laikā, kad valdībā valda nestabilitāte un neskaidrība par turpmāko politisko attīstību, tomēr vilcināšanos viņš neuzskata par risinājumu.
“Politikā man nepatīk nepārtraukta minstināšanās un aizkavēšanās. Es esmu pieradis pie ātras lēmumu pieņemšanas un rīcības,” uzsver Rajevs.
Kritika par vilcināšanos drošības jautājumos
Vērtējot paveikto amatā, Rajevs norāda, ka viens no būtiskākajiem darbiem bijis Krīzes vadības centra izstrādes process. Viņš gan atzina, ka valdības maiņa un birokrātiskā kavēšanās daudzus procesus būtiski bremzējusi.
Rajevs īpaši asi kritizē politisko neizlēmību drošības jautājumos, norādot, ka Latvija zaudējusi vērtīgu laiku.
“Man ir žēl, ka esam pazaudējuši tik daudz laika un sasnieguši tik niecīgus rezultātus. Es redzu, ka mēs varējām izdarīt vairāk,” sacīja politiķis.
Viņš brīdināja, ka vilcināšanās valsts drošības jomā nākotnē var dārgi maksāt, īpaši ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju reģionā.
Aicina pārtraukt “Minhauzena stāstus”
Īpaši skarbi Rajevs izteicās par politisko komunikāciju aizsardzības jomā. Viņaprāt, sabiedrībai gadiem ilgi radīts pārspīlēts priekšstats par valsts reālajām spējām.
“Mēs stāstām par lietām, paši apzinoties, ka realitātē tās nav tādā līmenī, kā mēs stāstām,” viņš norādīja.
Pēc Rajeva domām, politiķiem būtu jāatsakās no lozungiem un jārunā atklāti par problēmām aizsardzības sistēmā, tostarp par dronu attīstību, bruņojuma iepirkumiem un bruņoto spēku reālajām spējām.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārmetumu neesot – profesionāļu un militārās vadības līmenī sistēma strādājot labi, taču politiskajā līmenī trūkstot izlēmības un koordinācijas.
Darbu turpinās Saeimā
Pēc aiziešanas no Iekšlietu ministrijas Rajevs turpinās strādāt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, koncentrējoties uz bruņoto spēku attīstības plānu, dronu spēju stiprināšanu un ciešāku sadarbību starp iekšlietu un ārlietu sektoru.
Rajeva aiziešana no IeM notiek laikā, kad sabiedrībā arvien biežāk izskan jautājumi par drošības politikas efektivitāti un valsts gatavību krīzes situācijām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!