Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude par administratīvās direktores Ilzes Grīnhofas iespējamu prettiesisku rīcību, un ģenerālprokurors Armīns Meisters 24. aprīlī ir izdevis rīkojumu par viņas atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas uz pārbaudes laiku.
Par pienākumu izpildītāju iecelta Ineta Mickāne, līdzšinējā administratīvā direktora vietniece plānošanas un finanšu jautājumos. Prokuratūra uzsver, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz pārbaudes gaitā konstatētiem apstākļiem, taču plašāka informācija sabiedrībai tiks sniegta tikai pēc pārbaudes noslēguma.
Ilze Grīnhofa iepriekš ieņēmusi Valsts kontroles padomes locekles amatu un savulaik tikusi Jaunās konservatīvās partijas virzīta valsts kontrolieres amatam, kas viņas vārdu padara labi zināmu valsts pārvaldes vidē.
Grīnhofas profesionālā biogrāfija – darbs Valsts kontrolē un politiska virzīšana augstam amatam – padara situāciju īpaši jūtīgu. Šādas amatpersonas nonākšana pārbaudes centrā vienmēr aktualizē plašāku diskusiju par iekšējās kontroles mehānismiem, institucionālo kultūru un politiskās uzticības lomu valsts pārvaldē.
Šis gadījums notiek laikā, kad prokuratūra pati publiski atzīst darbinieku trūkumu un paaudžu nomaiņas problēmas, kas sistēmu padara vēl ievainojamāku pret satricinājumiem vadības līmenī.
Tādēļ šī pārbaude kļūst par testu prokuratūras reputācijai: vai iestāde spēs sniegt skaidru, argumentētu un sabiedrībai saprotamu skaidrojumu, vienlaikus saglabājot profesionālu distanci un nepieļaujot, ka process pārvēršas politiskā cīņā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Prokuratūra pati publiski atzīst, ka trūkst darbinieku un ir problēmas ar paaudžu nomaiņu. Nav brīnums – pēc pēdējo gadu sasteigtajām organizatoriskajām reformām un neveiksmīgās kadru politikas vienkārši nav, kas strādā.