Bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, komentējot savulaik sagatavoto informatīvo ziņojumu un lēmumus par atbalstu kokrūpniecības nozarei, paziņojumā medijiem norāda, ka vienīgais motīvs bijusi Latvijas tautsaimniecības interešu aizsardzība.
“Konkrētajā gadījumā mēs aizsargājām eksportspējīgu nozari, darba vietas Latvijas reģionos un nozares konkurētspējas saglabāšanu,” norādīja Kronbergs, piebilstot, ka arī šodien rīkotos tieši tāpat.
Pēc viņa teiktā, lēmumu nepieņemšana tobrīd būtu uzskatāma par bezdarbību. Kronbergs skaidroja, ka situācija ilgstoši monitorēta, ņemot vērā Covid-19 seku un kara Ukrainā ietekmi uz būvniecības sektoru un eksporta tirgiem.
Kronbergs noliedz, ka būtu pretdarbojies izmeklēšanai kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar atbalsta sniegšanu kokrūpniecības nozarei. Viņš uzsver, ka ar izmeklētājiem sadarbojies pilnā apmērā un nesaprot, kāpēc tieši viņa rīcība kļuvusi par pamatu aizturēšanai.
Kronbergs pastāstīja, ka kratīšanās viņa dzīvesvietā un darbavietā izņemts telefons un dators. Viņš noliedza ģenerālprokurora Armīna Meistera pausto, ka būtu izrādījis pretdarbību kriminālprocesam.
“Man tas nav saprotams. Nekāda pretdarbošanās nebija, un mans advokāts to skaidros ar prokuratūru,” Latvijas Televīzijai sacīja Kronbergs.
Uz LTV jautājumu, vai izmeklētāji tika ielaisti dzīvesvietā, Kronbergs atbildēja apstiprinoši, norādot, ka sadarbojies no pirmā brīža: “Tiklīdz viņi bija atbraukuši uz manu dzīvesvietu, es arī ielaidu un sadarbojos. Visu, ko viņiem vajadzēja, visu darīju.”
Viņš arī noliedza, ka būtu dzēsis informāciju vai slēpis datu nesējus. “Visu informāciju sniedzu. Nekas netika dzēsts,” apgalvoja bijušais Valsts kancelejas vadītājs.
Kronbergs atzina, ka atlūguma iesniegšana no Valsts kancelejas direktora amata bijis smags lēmums, taču viņš to pieņēmis valsts pārvaldes reputācijas vārdā.
“Valsts pārvaldes reputācija, sabiedrības uzticēšanās publiskajam sektoram un cieņa pret tajā strādājošajiem man vienmēr ir bijusi augstāka par personīgām interesēm vai amatiem,” viņš norādīja.
LTV intervijā Kronbergs atklāja, ka par aiziešanu no amata domājis jau ceturtdien, kad sākās aktīvās procesuālās darbības. Viņš norādīja, ka lēmumu pārrunājis ar ģimeni, piebilstot, ka notiekošais smagi skāris arī viņa nepilngadīgos bērnus.
“Skolā jau ir mobings pret to, un diemžēl valsts pārvaldē es strādāt vairs nevaru,” sacīja Kronbergs.
Viņš arī atzina, ka reputācija kriminālprocesa dēļ esot būtiski cietusi, un no tā nepamatoti ciešot arī ģimene. Tuvākajā laikā Kronbergs plānojot reģistrēties bezdarbniekos.
Raivis Kronbergs Valsts kancelejas direktora amatā tika apstiprināts 2024. gada jūlijā. Pirms tam viņš ilgstoši ieņēma vadošus amatus valsts pārvaldē, tostarp bija valsts sekretārs Tieslietu ministrijā un Zemkopības ministrijā.
Viņa vārds iepriekš izskanējis arī saistībā ar kritizēto Zemkopības ministrijas elektroauto uzlādes staciju tīkla iepirkumu. Toreiz disciplinārpārbaude pret Kronbergu netika ierosināta.
Premjere Evika Siliņa raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka Kronberga kandidatūras apstiprināšanas brīdī neesot bijis indikāciju par iespējamām aizdomām.
Jau ziņots, ka procesuālo darbību laikā tika aizturēts arī zemkopības ministrs Armands Krauze, ko viņš pats gan vēlāk noliedza. Prokuratūra izmeklē kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar atbalsta sniegšanu kokrūpniecības nozarei.
Ģenerālprokurors Armīns Meisters iepriekš paziņoja, ka kriminālprocesā desmit personām piemērots statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”, tostarp Krauzem un Kronbergam. Vienlaikus Meisters norādīja, ka Kronbergs bijusi vienīgā persona, kas aizturēta Kriminālprocesa likuma izpratnē, jo izrādījusi pretdarbību izmeklēšanai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!