Kāpēc zēni pārsvarā spēlējas ar mašīnām, bet meitenes – ar lellēm?

NILS S.KONSTANTINOVS

Šķietami nevainīgs, gandrīz pašsaprotams novērojums, kas kļuva par vienu no skaļākajām psiholoģijas debatēm.

Vai zēni spēlētos ar lellēm, ja varētu brīvi izvēlēties starp lelli un mašīnu vai rotaļu pistoli? Vai meitenēm interese par lellēm ir bioloģiski noteikta vai sabiedrības iemācīts stereotips par to, kā meitenēm jāuzvedas?

Ja vēsturiski tika uzskatīts, ka bērnu interese par noteiktām rotaļlietām ir tikai dabiska, tad ap 2000. gadu radās vesels virziens, kas to noliedza. Šī virziena pārstāvji uzskatīja, ka dzimuma normas ir iemācīti stereotipi. Cilvēki, šis virziens apgalvoja, piedzimst visi vienādi un tad tiek “iemācīti” būt par vīriešiem vai sievietēm (no šejienes arī dzimtes teorija). Turklāt, šīs apmācības sākoties jau agrā bērnībā – kad zēniem dod vairāk spēlēties ar mašīnām, bet meitenēm rūpēties par lellēm.

Lai pierādītu šo domu, tika radītas jaunas, dzimum-neitrālas bērnu audzināšanas teorijas, dārziņi, kurā visiem bērniem vajadzēja spēlēties ar vienādām rotaļlietām, un ģimenes, kurās bērniem “nepiešķīra” dzimumu, lai neriskētu iemācīt ar šiem dzimumiem saistītos “patriarhālos stereotipus”.

Tomēr par spīti visiem šiem mēģinājumiem, novērojumi atkal un atkal apliecināja – neatkarīgi no audzināšanas, zēni vairumā gadījumu spītīgi turpina izvēlēties rotaļlietas, kas atgādina priekšmetus (auto, pistoles), bet meitenes – cilvēkiem līdzīgos (lelles). Reizēm šīs atšķirības izpaudās pat komiskos veidos – vienā no eksperimentiem, kur zēniem deva spēlēties ar lellēm, viņi norāva tām galvas un izmantoja kā pistoles…

Nesen publicēts šīs jomas lielākais meta-pētījums (pētījums par pētījumiem: https://link.springer.com/article/10.1007/s10508-021-01989-8 Plašāks raksts par šo un citiem pētījumiem šajā sfērā: https://bigthink.com/the-present/gender-stereotyped-toys/) skaidri parādīja, ka 50 gadu laikā bērnu interese par dzimum-tipiskām rotaļlietām nav mainījusies arī par spīti visām sabiedrības pārmaiņām.

Šis liek domāt par labu citai teorijai – proti, ka cilvēki piedzimst noteiktā dzimumā, kurš jau no pašām pirmajām dienām dabiski piemērots atšķirīgu uzdevumu veikšanai. Proti, meitenes no pirmajām dzīves dienām ir vairāk orientētas uz cilvēkiem un attiecībām, tādēļ arī lelles (ir pētījumi, kas rāda – bēbju meitenes labāk atpazīst un vairāk interesējas par sejām nekā puikas). Kamēr zēni ir “nedzīvu objektu orientēti” – proti, viņu smadzenēm interesantākas liekas mašīnas, pistoles, mehānismi un viss ar tiem saistītais (šis ir iemesls, kāpēc autisms daudz biežāk var skart zēnu smadzenes – tā ir objektu orientācija, kas sasniegusi ekstrēmu līmeni). Protams, kā viss ar cilvēkiem – mēdz būt izņēmumi, dažādības, sajaukumi, taču kopumā dzimumu orientācija tagad ir pētnieciski izšķirtas debates.

Kā viegli noprast, tā nav arī nekāda nejaušība, bet simtiem tūkstošu gadu ilgs evolūcijas process – cilvēku sabiedrība spēj tik veiksmīgi funkcionēt, jo mums ir ārkārtīgi smalka un dažāda specializācija. Gudrākie no dzīvniekiem – piem., delfīni, visi tomēr dara vienu un to pašu lietu – peld, pīkst un mūs iepriecina, kamēr cilvēki ir ārsti, inženieri, skolotāji, zinātnieki utt.

Visa šī sarežģītā specializēšanās sākas ar pašu agrāko un svarīgāko no tām – smadzeņu specializāciju vienā vai otrā virzienā. Tas nebūt nenozīmē, ka dzīvē mēs katrs nevaram darīt dažādas lietas vai ka visi zēni vai visas meitenes domātu vienādi. Absolūti nē! Bet vairums zēnu un meiteņu mācās, apgūst lietas un izzina pasauli dažādos veidos, tāpat kā dažādos veidos viņi ar to rotaļājas. Zinātniskie pētījumi tam ir pierādījums, kuru praktiskās izpausmes var novērot katrā klasē, skolā, sporta pulciņā un vēlāk arī darba kolektīvā.

Mēs esam dažādi orientēti, un tas ir tikai pašsaprotami. Tikpat saprotami būtu ņemt šīs atšķirības vērā klasēs, skolās un kolektīvos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!