2025. gada 16. decembrī, Augstākajai tiesai atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, spēkā stājies Ekonomisko lietu tiesas 2023. gada 13. aprīļa spriedums vienā no Terehovas Muitas kontroles punkta kukuļošanas lietām, ar kuru visi septiņi apsūdzētie atzīti par vainīgiem minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un viņiem piespriesti reāli cietumsodi amplitūdā no pieciem gadiem līdz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, ka arī noteikts liegums ieņemt valsts amatpersonu amatus uz pieciem gadiem, vēsta informācija prokuratūras tīmekļvietnē.
Šī ir viena no divām apjomīgajām Terehovas Muitas kontroles punkta kukuļošanas krimināllietām, kas tika nodotas Ekonomisko lietu tiesai un kurās kopumā 20 muitas amatpersonām tika celtas apsūdzības par to, ka, laika posmā no 2020. gada 24. decembra līdz 2021. gada 7. aprīlim, būdamas valsts amatpersonas, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarīja sistemātisku kukuļu, tas ir, mantiska rakstura labumu, pieņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.
Notiesātie pildot savus vecāko muitas uzraugu amata pienākumus, tīši, mantkārīgā nolūkā, ar mērķi izdarīt kukuļņemšanu un panākt sava materiālā stāvokļa uzlabošanu, īstenojot personu grupas pēc iepriekšējas vienošanās vienoto kopīgo noziedzīgo nodomu, izmantoja savu dienesta stāvokli, un pirms vecākā muitas uzrauga kompetencē ietilpstošo likumīgo darbību neizdarīšanas vai izdarīšanas sistemātiski pieņēma kukuļus naudas līdzekļu veidā no transportlīdzekļu vadītājiem, kuri šķērsoja Latvijas Republikas muitas teritoriju.
Īstenojot savu vienoto kopīgo noziedzīgo nodomu, vērstu uz kukuļņemšanu, notiesātie saņemtos naudas līdzekļus – banknotes ar nominālu vismaz 5 eiro apmērā katru, paslēpa savā dienesta formas apģērbā, slepeni ienesa tos Terehovas Muitas kontroles punkta administratīvajā ēkā izvietotajā vīriešu ģērbtuvē un ievietoja kopīgi ar pārējiem personu grupas dalībniekiem iepriekš šim nolūkam izveidotajā slēpnī, kas atradās ģērbtuves skapī.
Pēc darba beigām personu grupas dalībnieki paņēma no slēpņiem kukuļos saņemtos naudas līdzekļus un sadalīja starp visiem personu grupas dalībniekiem. Kopējā summa, kuras saņemšana kukuļos inkriminēta apsūdzētajiem, bija 1615 eiro un 500 Krievijas rubļi. Vienlaicīgi lietā tika iegūti pierādījumi, kas norādīja uz to, ka saņemto naudas līdzekļu summa ar lielu varbūtību bija ievērojami lielāka, taču atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajai daļai apsūdzētajiem tika inkriminēta minimālā summa katrā epizodē, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nepārprotami tika fiksētas darbības ar lielākām naudas summām. Būtiski uzsvērt, ka kukuļņemšana izpaudās sistemātiski, regulāri un ilgstošā laika periodā.
“Ir patiess gandarījums, ka šāda rakstura un apjoma krimināllietā ātri un efektīvi ir izdevies ne tikai sasniegt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, bet arī sagraut konkrētajā muitas kontroles punktā vēsturiski izveidojušos kukuļņemšanas sistēmu. Kā minimums četru mēnešu laikā virknei transportlīdzekļu vadītāju, kas šajā laikā šķērsoja Eiropas Savienības ārējo robežu, iebraucot tajā, bija jāsaskaras ar nekaunīgu muitas amatpersonu korupciju, tādējādi radot biedējošu un graujošu priekšstatu ne tikai par Latvijas Republiku, bet arī kopējām Eiropas vērtībām,” pauž Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors.
Viņš uzsver – amatpersonām, kuras jau sava ieņemamā amata dēļ, kas saistīts ar zināmu atrašanos varas pozīcijā, un kurām ar likumu ir piešķirts liels tiesību atbildības apjoms, ir izvirzāmas daudz augstākas prasības nekā personām, kas šādus amatus neieņem. Taču apsūdzētie apzināti izvēlējās šo valsts darbu, tai pat laikā to savienojot ar mantiska un koruptīva rakstura noziedzīgām darbībām, proti, kukuļņemšanu, lai tādā veidā uzlabotu savu finansiālo stāvokli un materiālo labklājību.
“Uzskatu, ka ar konkrētās lietas rezultātu tiks veicināta ne tikai speciālā, bet arī ģenerālā prevencija, dodot visām valsts amatpersonām skaidru signālu, ka pret koruptīviem noziegumiem valsts vēršas ar vislielāko bardzību un katram, kas grasās ņemt kukuļus būs jārēķinās ar atbilstošām krimināltiesiskām sekām,” norāda prokurors.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!