Vairākās ministrijās taupīt nav obligāti

KATRĪNA IĻJINSKA, Inc. Baltics

Pretēji šī gada pavasarī plānotajam samazināt ministriju izdevumus par nieka 150 miljoniem gadā izrādās, ka arī tas nav obligāti visām ministrijām. Piemēram, “Progresīvo” vadītājās ministrijās ietaupījums nebūs teju nekāds. Kam par godu tāda pretimnākšana, precīzi nav zināms, taču Inc. avots Finanšu ministrijā atzīst – tāda bijusi koalīcijas vienošanās.

Jāsāk gan ir ar atgādinājumu – Inc. jau rakstīja, ka pēdējo desmit gadu laikā samazināt budžeta izdevumus nekad nav bijis pat plānots: iecerētie izdevumi ir pārtērēti katru gadu par vidēji 1,5-2 miljardiem eiro, aizņemoties un audzējot valsts parādu.

Tomēr arī 2026.gada budžetā nekāds izdevumu samazinājums nav plānots. Šī gada maijā valdības deklarētais samazināt izdevumus par 150 miljoniem eiro arī ir nevis reāls izdevumu samazinājums, bet gan daļēja atteikšanās no izdevumu pieauguma. Tomēr dati rāda, ka pretēji valdības paziņojumiem, arī šis minimālais plāns jau ir cietis fiasko.

Finanšu ministrija (FM) pavasarī nāca klajā ar redzējumu, kā tieši varētu samazināt izdevumus, sarēķinot, cik lielu ietaupījumu varētu atrast katra no ministrijām un iestādes. Piemēram, Satiksmes ministrijai bija jāatrod 23,2 miljonu ietaupījums, Izglītības un zinātnes ministrijai – 22,4 miljonu ietaupījums, Kultūras ministrijai – 13,6 miljonu ietaupījums, Tieslietu ministrijai – 15,9 miljoni eiro utt. FM arī noteica principus, pēc kādiem jāvadās, proti, samazināšana neskar Eiropas fondu projektus, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumus, ar drošību saistītus izdevumus, pabalstus, izdevumus Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai utml.

Tomēr tagad no Tiesību aktu portālā esošajiem dokumentiem redzams, ka valdības paziņojumiem, ka plānu izdevies izpildīt – nav pamata. Drīzāk to varētu nosaukt par fikciju un mākslu manipulēt ar informāciju. 

Tā, piemēram, saskaitot pašu ministriju reāli plānotos ietaupījumus, sanāk nepilni 90 miljoni eiro, nevis 150 miljoni. Protams, kā skaita: piemēram, Datu valsts inspekciju, kas ir pakļauta Tieslietu ministrijai (TM), var ieskaitīt pie TM, bet var arī neieskaitīt. Tas pats ar citām institūcijām, piemēram, Konkurences padomi.

Tomēr acīs iekrīt fakts, ka vairākām ministrijām uzdevums atrast ietaupījumu, nav licies saistošs. Tā, piemēram, Satiksmes ministrija 23,2 miljonu eiro vietā “atradusi” vien 3,9 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija 13,6 miljonu eiro vietā sola ietaupīt vien 3 miljonus, turklāt tā nav tikai administratīvo izdevumu vai ierēdniecības samazināšana, bet gan ietver arī Valsts kultūrkapitāla fonda bāzes finansējuma saglabāšanu 2025.gada līmenī – būtībā tiek ietaupīts uz nozares finansējuma rēķina.

Varētu šķist, ka tā ir sakritība, ka gan SM, gan KM, gan arī neaizskaramo Aizsardzības ministriju vada “Progresīvie”, taču, iespējams, ka tā nav sakritība. “Tā ir koalīcijas vienošanās un tas nav godīgi pret citām ministrijām, kas mazināja vajadzīgo apjomu,” norāda Inc. avots Finanšu ministrijā, piebilstot, ka tagad Satiksmes ministrija sakot, ka mazina izdevumus kapitālsabiedrībām, taču tas ir cits budžets, kuram nav ietekmes uz valdības budžetu.

Arī ZZS vadītā Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi vien 817 tūkstošus eiro, bet Zemkopības ministrija par 50% samazinās Meža attīstības fonda, Medību saimniecības attīstības fonda un Zivju fonda projektu finansējumu, kas arī ir atbalsts reālai nozarei, nevis ministrijas administratīvās izmaksas.

Tomēr arī “Jaunās Vienotības” ministrijas nav īpaši labākas. Piemēram, nupat saslavētā Tieslietu ministrija, kura ietaupīšot vairāk, nekā prasīts, demonstrē fikciju. Tas fakts, ka Liepājas cietumu izdevies uzbūvēt ātrāk, nav izdevumu samazinājuma atrašana, bet gan laimīga, turklāt neizskaidrojama sakritība, kuru acīmredzot paskaidrot nevar arī pati ministre.

Proti, 26.augustā sabiedriskajā medijā tika ziņots, ka raženākie ietaupījumi – 20 miljoni eiro būs tāpēc, ka izdevies ātrāk uzbūvēt Liepājas cietumu, tomēr vakar šī pati ministrija ziņoja, ka uz cietuma rēķina ietaupījums ir vien 5,3 miljoni eiro. Šajā laika sprīdī izskanēja vēl trešā summa – ap 8 miljoniem. Lūgta skaidrot, cik tad ietaupīs cietums un no kā veidojas ietaupījums, ministrija solīja atsūtīt atbildi dienas laikā. Izdevumu samazinājuma kopsavilkums rāda, ka Tieslietu ministrija nākamajos gados ietaupīs 6,7 miljonus eiro, kas ir krietni mazāk par FM sākotnēji noteiktajiem 16 miljoniem.

Tādējādi, ja pieņemam, ka uz cietuma rēķina tiek ietaupīti 20 miljoni eiro, sanāk, ka reāli pašu ministriju ietaupījums ir pat ne 90, bet vien 70 miljoni eiro, kas ir puse no solītā.

Tomēr lauvas tiesa jeb trešdaļa “ietaupījuma” vispār nav saistīta ar ministriju darbībām. Proti, teju 60 miljonus eiro “ietaupījumu” būs izdevies rast pozīcijā ar nosaukumu “Precizēta nodokļu reformas ietekmes kompensācija”. Inc. rīcībā gan ir arī nedaudz vecāks dokuments: “Ministriju semināra” prezentācija, kur skaidri rakstīts, ka ministrijas, arī pašvaldības solidāri piedalīsies budžeta izdevumu samazināšanā, bet augstāk minētā precizētā kompensācija ir paskaidrota par vienu teikumu sīkāk, proti, tā ir koriģēta kompensācija pašvaldībām, atbilstoši aktuālajām IIN prognozēm. Kāds tam vispār sakars ar ministriju ietaupījumiem, ir retorisks jautājums.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!