Pedagogi solītā 8,5% atalgojuma pieauguma vietā varētu saņemt vien 2,6%.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosoda ieceri daļu nākamā gada budžetā paredzēto finansējumu pedagogu atalgojumam novirzīt arī jaunā finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, šādu nostāju pauda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
2025.gadā pedagogu atalgojumam paredzēts novirzīt 30 miljonus eiro. Arodbiedrību satrauc, ka ar atvēlēto finansējumu nepietikšot, lai izpildītu streika vienošanos par zemākās darba algas likmes celšanu. Tāpēc valdības sēdē Vanaga rosināja atteikties no ieceres daļu finansējuma vēl novirzīt jaunajai reformai.
Situācijā, kad “valsts budžetā jāskaita katrs eiro”, jāpilda jau uzņemtās saistības, nevis finansējums jānovirza jaunu, “pusjēlu” reformu īstenošanai, uzskata Vanaga. Viņa atzīmēja, ka grafiks jāizpilda jau janvārī, savukārt finansēšanas modeli plānots ieviest tikai 2025.gada septembrī. Grafika izpildi paredz arī Izglītības likums.
Nākamnedēļ, 25.septembrī, LIZDA padomes ārkārtas sēdē ar politiķiem spriedīs par iespējām turpināt pedagogu darba samaksas grafika izpildi. Pēc tam arodbiedrība lems par tālāko rīcību, taču sola “nepalikt atbildi parādā”.
“Tā ir brutāla likuma neievērošana un nemēģināšana izpildīt,” uzskata Vanaga.
Iepriekš izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kā nozares ministre solīja iestāties par to, lai tiktu pildīts nākamais algu grafika solis. Atbilstoši grafikam, nākamgad pedagogu atalgojuma zemākās darba stundas likme pieaugtu līdz 10,35 eiro jeb par 8,5%.
Vienlaikus no premjeres Evikas Siliņas (JV) paustā valdības sēdē noprotams, ka pedagogi nākamgad var rēķināties tikai ar 2,6% lielu algu pieaugumu. Attiecīgi pedagogu atalgojuma pieaugumam 2025.gadā tiktu atvēlēti 30 miljoni eiro.
Valdība respektē panāktās vienošanas, tostarp Satversmes tiesas sprieduma izpildi, žurnālistiem pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Šobrīd piedāvāti divi “diskutabli” veidi finansējuma izlietošanai – pieņemtā grafika izpildei vai jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, kas, pēc politiķa paustā, sasniedz līdzīgu mērķi.
“Mēs aicinājām ministri [Andu Čakšu] nodrošināt sociālo dialogu, līdzīgi kā pie darbaspēka nodokļiem, par labāku veidu, kā lietot [finansējumu],” sacīja Ašeradens.
Gada sākumā pirmsskolas, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības pedagogu zemākā darba stundas likme pieauga līdz 9,54 eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Valdība zināja, ka nemaksās un to pašu zināja skolotāji – rudens klasika!