JĀNIS GARISONS, bijušais AM valsts sekretārs
Ziņa par Latvijā ielidojušo Krievijas militāro dronu mani nepārsteidz, jo skaidrs, ka droni tiek izmantoti arvien vairāk ne tikai karā Ukrainā, bet daudzās operācijās, sākot no ikdienas novērošanas un beidzot kā lādiņa nogādāšanas platforma lielu objektu iznīcināšanai.
Tas, ka Krievija arvien aktīvāk izmantos dronus mūsu pierobežā, t.sk. hibrīdām operācijām, bija jau skaidrs pirms kāda laika.
Šajā gadījumā svarīgākais ir tas, ka izskatās, NBS ir redzējuši šo dronu un spējuši sekot tam. Tas ir ļoti būtiski, jo izsekot lidojošus objektus zemos augstumos nav tik vienkārši.
Kādēļ drons ielidoja Latvijas teritorijā, protams, varēs spriest pēc oficiālās izmeklēšanas noslēgšanas. Līdz tam var izdarīt tikai pieņēmumus.
Faktiski ir iespējami vairāki varianti. Pirmais, ja drons ir bijis aprīkots tikai ar novērošanas iekārtām, tad var pieļaut, ka pār to ir zaudēta kontrole un tas ielidojis Latvijas teritorijā. Kas būtu, protams, visnevainīgākais izskaidrojums.
Vienlaicīgi nav izslēgts, ka pat aiz šādas nevainīgas ielidošanas var slēpties apzināta mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas testēšana. Cik labi mēs redzam šādus dronus, kā rīkojamies utt, lai, izpētot šīs nianses un atklājot caurumus, varētu organizēt jau īstās operācijas, apejot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Baidos, ka pateikt to, vai šī ir bijusi nevainīga ielidošana vai arī apzināta testēšana, nav īsti iespējams pateikt vien analizējot drona lidojumu.
Līdzīgs būtu otrs variants, ja drons bija izmantots mācībās un bija aprīkots ar mācību munīciju. Tas varēja nomaldīties vai arī tikt izmantots, lai testētu mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Visbeidzot, daudz nopietnāks būtu gadījums, ka drons bija aprīkots ar kaujas munīciju, jo skaidrs, ka normāli neviens mācībās dronu ar kaujas munīciju gar robežu nelidina, un tad tas ir bijis apzināts mēģinājums veikt diversiju.
Protams, pilnībā nevar izslēgt, ka līdz mums atlido kāds no pret Ukrainu palaistajiem droniem, taču es dotu šādam variantam pavisam nelielu iespēju gan attāluma, gan virziena dēļ.
Neatkarīgi no tā, būtiskākais, par ko ir jādomā nākotnē – kā notriekt šādus dronus, jo vai tas ir vienkārši iemaldījies, vai arī lido ar konkrētu uzdevumu, uzreiz ir grūti pateikt, tāpat kā pateikt, cik daudz sprāgstvielas tas nes un vai vispār. Miera laikā triekt zemē šādus dronus varētu būt pietiekoši liels izaicinājums, jo tas jāizdara tā, lai neskartu civiliedzīvotājus.
Katrā ziņā oficiālā izmeklēšana gan jau atklās gan drona veidu, gan iespējamos iemeslus, kādēļ tas ielidojis Latvijas teritorijā, taču skaidrs, ka droni arvien biežāk tiks izmantoti dažādām operācijām pāri robežai un ne tikai kontrabandai, bet dažādām hibrīdoperācijām.
Lai mazinātu potenciālos riskus, jādomā arī, kā efektīvāk iznīcināt šādus dronus.
Baidos, ka vadoties vien pēc radaru datiem, ir grūti noteikt, vai drons ir vienkārši novērošanas , vai arī aprīkots ar kaujas munīciju, kas noteikti apgrūtinās arī lēmuma pieņemšanu.
Tāpat kā nedomāju, ka tik viennozīmīgi var pateikt, ka šim konkrētajam dronam nav bijuši naidīgi mērķi Latvijā, jo pretgaisa aizsardzības sistēmas testēšana nav nekas draudzīgs un vai tā nav notikusi mēs noteikti nezinām.
Avots: Facebook
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!