Brīdina par Krievijas agresiju jau tuvākajos mēnešos, bet Latvijā vēl tikai plāno patvertņu specifikāciju

Kamēr Baltijas valstu amatpersonas brīdina par iespējamiem Krievijas militāriem vai hibrīdiem uzbrukumiem reģionā un kaimiņvalstis pastiprina kritiskās infrastruktūras apsardzi, Latvijā līdz šā gada oktobrim vēl tikai plānots izstrādāt rūpnieciski ražotu patvertņu tipveida tehnisko specifikāciju.

Šāds uzdevums iekļauts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un valdībā iesniegtajā ziņojuma projektā. Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu līdz oktobrim jānosaka optimālās prasības patvertņu rūpnieciskai ražošanai, piegādei un novietošanai.

Tas notiek piektajā gadā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, laikā, kad drošības situācija Baltijas reģionā kļūst arvien saspringtāka. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, nesen brīdināja par iespējamiem Krievijas uzbrukumiem Baltijas valstu un Polijas enerģētikas un transporta infrastruktūrai. Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pieļāvis, ka Krievija tuvākajā laikā varētu mēģināt pārbaudīt NATO reaģēšanas spējas. Runa galvenokārt ir par iespējamiem ierobežotiem militāriem, sabotāžas vai citiem hibrīdiem uzbrukumiem, bet ne pilna mēroga iebrukumu tuvākajos mēnešos.

Neraugoties uz šiem brīdinājumiem, Latvijas valdības līmenī vēl jāvienojas par patvertņu tipveida projekta izstrādes sākšanu. Savukārt EM un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai līdz decembrim jāizvērtē, vai nepieciešams mainīt teritorijas plānošanas regulējumu, lai atsevišķi stāvošas patvertnes varētu būvēt arī vietās, kur pašreizējās teritorijas plānojuma prasības to nepieļauj.

Latvijā kopš 2025. gada jūlija gan ir spēkā patvertņu būvnormatīvs, kurā noteiktas minimālās tehniskās prasības dažādu kategoriju patvertņu projektēšanai. Taču vienota specifikācija tieši rūpnieciski ražotām, ātri uzstādāmām patvertnēm vēl nav izstrādāta.

IeM ziņojuma projektā norādīts, ka tirgū jau ir pieejamas patvertnes, kas atbilst vienotiem NATO standartiem un spēj nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni nekā Latvijas otrās un trešās kategorijas patvertnēm noteiktās prasības.

Rūpnieciski ražotās patvertnes ir saliekami dzelzsbetona vai kompozītmateriālu moduļi, kurus iespējams samērā ātri uzstādīt uz zemes vai ēkās. Tajos var būt ierīkotas gaisa filtrācijas, ventilācijas un ballistiskās aizsardzības sistēmas. Tomēr to projektēšana un izgatavošana ir atkarīga no konkrētā ražotāja tehnoloģijām, tādēļ valstij nepieciešama vienota tehniskā specifikācija, pēc kuras pasūtītāji varētu iegādāties prasībām atbilstošus risinājumus.

IeM neuzskata par lietderīgu izstrādāt vienu detalizētu tehnisko projektu visām patvertnēm. Tas būtu izmantojams galvenokārt tradicionālajā būvniecībā, turklāt patvertņu platība, ietilpība un novietošanas iespējas dažādās vietās būtiski atšķiras. Tādēļ ministrijas piedāvā izstrādāt prasību kopumu, ko varētu izmantot dažādu izmēru rūpnieciski ražotu patvertņu pasūtīšanai.

Vienlaikus IeM rosinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā izveidot jaunu pasākumu valsts un pašvaldību iestāžu tipveida patvertņu būvniecībai. Tam paredzēti desmit miljoni eiro – 8,5 miljoni no ES fondiem un vismaz 1,5 miljoni no valsts budžeta.

Par šo summu iecerēts uzbūvēt desmit tipveida patvertnes vismaz piecās pašvaldību teritorijās. Tādējādi pat pēc finansējuma piešķiršanas sākotnēji būtu runa tikai par vidēji divām patvertnēm katrā izraudzītajā administratīvajā teritorijā.

Avoti: IeM sagatavotais valdības ziņojuma projekts; Latvijas patvertņu būvnormatīvs LBN 210-25; Ministru kabineta informācija par patvertņu regulējumu; AP par Baltijas valstu un Polijas amatpersonu brīdinājumiem; Reuters par Lietuvas brīdinājumu un Kremļa reakciju

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!