“Kādi likumi ir, ar tādiem jādzīvo,” noraidot amatpersonu pārmetumus par tiesu izskatīšanas termiņiem un piespriestajiem sodiem, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Pēdējā laikā publiski izskanējuši viedokļi, kas nav glaimojoši tiesu sistēmai. Piemēram, premjere Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) paudusi bažas par tiesu spēju Krievijas spiegu jautājumā redzēt “kopējo bildi”, ģenerālprokurors Juris Stukāns izteicies, ka “tiesas nespēj nodrošināt saprātīgu un ātru lietu izskatīšanu”, bet Valsts drošības dienesta priekšnieku Normundu Mežvietu “atsevišķos gadījumos ļoti mulsinot tiesu pieņemtie lēmumi dienesta izmeklētajās lietās”.
“Pirmā reakcija – diemžēl tas viss jau ir dzirdēts, ka tiesu sistēmai uzbrūk un pārmet par lietām, ko tiesu sistēma bieži vien nevar ietekmēt. Tiesu sistēma darbojas saskaņā ar likumiem. Kādi likumi ir, ar tādiem jādzīvo,” sacīja Strupišs.
Viņš arī noraidīja pārmetumus par lietu izskatīšanas termiņiem:
“Termiņi ir ļoti, ļoti labi. Gadā mums ienāk ap 7000 krimināllietu, un pirmajā instancē tās tiek izskatītas vidēji 7,9 mēnešu laikā, bet otrajā instancē – 4,2 mēnešu laikā. Tātad gada laikā lielākā daļa lietu divās instancēs tiek izskatītas. Tas ir ļoti labs termiņš ne tikai Latvijai, bet arī salīdzinājumā ar citām valstīm.”
Pārāk ilgi lietu izskatīšanas termiņi, pēc Strupiša domām, ir ļoti ērts arguments, ja tiesai kaut ko vajag pārmest. “Ja nākamreiz kāds jums saka, ka ir gari termiņi, pajautājiet, vai viņš zina, kādi tie ir. Es šaubos,” piebilda AT priekšsēdētājs.
Vienlaikus ir aptuveni 40 lietas, kas “velkas” ilgāk, bet tam ir izskaidrojumi, piemēram, ir lietas, kuru dalībnieki novilcina to izskatīšanu, ir lietas, kurās neierodas uz tiesu vai ir vajadzīga starptautiska iesaiste.
Savukārt attiecībā uz lietām valsts drošības jomā Strupišs nevēlējās “rādīt ar pirkstu – kurš te ir vainīgs”.
“Mums ar Mežvieta kungu ir sadarbība, organizējam darba semināru metodikas veidošanai, kā drošības dienestu darbiniekiem zināt, kas tiesām ir vajadzīgs, un kā tiesām zināt informāciju, kas ir drošības dienestu rīcībā. Līdz šim tā nebija,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Problēma, pēc Strupiša teiktā, ir tā, ka likums noteic trīs apcietinājuma pamatus, un tiesnesim jāizvērtē un drošības dienestam ir jāpamato, ka pastāv kāds no šiem pamatiem. “Problēma ir tieši šajā saķerē – vai nu līdz galam nepamato, vai nu nepareizi interpretē. Šāda problēma ir vienmēr bijusi,” atzina Strupišs.
“Es to esmu teicis arī politiķiem – ja jums nepatīk tas, ko dara tiesa, jūs vienmēr varat koriģēt tiesu darbu ar likuma izmaiņām. Tas vienmēr ir iespējams,” uzsvēra Strupišs,
nevēloties gan komentēt, kādi grozījumi likumos būtu nepieciešami, – izteikties nebūtu korekti, jo Latvijā ir varas dalīšanas princips, un ar to būtu jānodarbojas likumdevējiem.
No lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Pati apsūdzība spiegošanā krievijas labā jau pa gabalu signalizē, ka jebkura brīvība uzreiz tiks pārvērsta bēgšanā. Ja acīmredzamo tiesnesim ir likumā jāieraksta, tad arī būs jāieraksta, ka zupa jāēd ar karoti.
Tiesas tā nedomā. Vajag, lai viena kāja jau ir fašistiskās Putlerlandes pusē, un kabatā vēl atrasta paša parakstīta zīmīte – bēgšu no iz.eklēšanas!!!
Strupišam taisnība. Ja likumi tādi, kas ļauj advokatiem un apsūdzētajiem novilcināt tiesvedību, un viņi to labprat izmanto, tad kāda gan tur tiesas vaina?