Latvijas augstskolu vērtējums – ko iesēja, to arī nopļāva
AIVARS STRAKŠAS
Nesen tika publicēts raksts par Latvijas augstskolu “panākumiem” pasaules universitāšu reitingā: “Jaunākajā “Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.”
Kā tas tā sanāk, ka izglītība un zinātne ir bijušas uz “papīra” prioritātes visu pēckrīzes valdību deklarācijās, programmas pieņemtas, politikas apstiprinātas un tautas zināšanai nodotas, taču pildīties negrib? Politiskā griba taču pausta gana konkrēti.
Tā Krišjāņa Kariņa pirmās valdības deklarācijā tika izteikta apņemšanās: “Turpināsim pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti un starptautisko konkurētspēju.”
Otrās valdības deklarācijā tika pat mērķi nosprausti: “76. Investēsim zinātnes universitāšu konkurētspējā, panākot zinātnes universitāšu iekļūšanu starptautisko reitingu Top 500.”
Evika Siliņa vairs nav tik optimistiska un savā valdības deklarācijā no konkrētiem mērķiem atturas, taču Latvijas universitāšu konkurētspēja būšot prioritāte. “25. Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju.”
Nauda šeit nevarētu būt problēma, jo Kariņš savas pirmās valdības laikā ne reizi vien uzsvēra, ka naudas esot vairāk nekā jebkad. Tātad secinu, ka Kariņa valdīšanas laikā augstākajai izglītībai tika piešķirts, pēc premjera un izglītības un zinātnes ministra domām, pietiekams finansējums, lai sasniegtu valdības deklarācijā noteiktos mērķus. Vai tad tā varētu būt, ka mānījās vai kļūdījās?
Šajā kontekstā neizpratni rada Siliņas valdības deklarācijā minētais: “Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas…”
Ir jau pareizi, tikai kur ir tie mūsu zinātnes sasniegumi un mūsdienīgās prasmes, kas ļaus Latvijas tautsaimniecībai būt konkurētspējīgai? Ja Latvijas augstākās izglītības sistēma nav konkurētspējīga, tad no kurienes radīsies uz zinātnes sasniegumiem balstītas ekonomikas konkurētspēja?
Avots: Pietiek
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
Jurēvics: “Jaunā Vienotība” savu valdību negāzīs un ar gāzējiem jaunu neveidos 4
-
Latvijas skolēnu zināšanas noslīdējušas līdz zemākajam līmenim PISA vēsturē 31
-
Valdības intrigu un kriminālprocesu dēļ Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Savienībā var palikt novārtā 5
-
Latvijas tieslietu sistēma „Jaunās Vienotības” vadībā ir uz sabrukuma robežas 3
Komentāri (6)
Nu vispār jau ir tā, ka par katru ieguldīto miljonu var pēc kāda laika dabūt tik un tik Q1/Q2 līmeņa zinātniskās publikācijas un tik un tik jaunos doktorus. Tur tas ir diezgan labi aprēķināms un ciparos izsakāms. Iekārtas ir sapirktas un citas zinātniekiem piemērotas tehniskās iekārtas un skaitļošanas centri ir daļēji pašiem, daļēji ārzemēs.Nav jau visam uzreiz jābūt īpašumā. Šo tehniku var arī nomāt. Pārdota intelektuālā īpašuma gan universitātēs, gan institūtos ir nu ļoti maz. Jau daudzus gadus. Kas nav viss zinātnieku galvu problēma, bet gan ilgstoša nepietiekama zinātnes finansējuma pilnīgi sagaidāms rezultāts. Līdz ar to patiesībā jau jautājums par… Lasīt vairāk
Nost ar padomismu, nost ar kolektīvo domāšanu.
Vispār jasāk ar podā nolaisto vidējo izglītību, jo no sūdiem bonbongas nesanāk. Augstākā izglītība tiek vērtēta pēc doktoru un publikāciju skaita nevis pēc pētījumu nozīmības un tajos iesaistīto ārvalstu zinātnieku ar publikācijām daudzumu. Ja ņem esošo reitingu kritērijus, tad tie ir tieši atkarīgi no finansējuma lieluma un valdības ir tieši atbildīgas par vietu reitingā. Ja vērtētu, ka vajadzētu, tad atbildību valdibai nāktos dalīt ar augstskolas vadību. Tagad, kad augstskolas reāli vada padomes uz tām balstās visa atbildība nevis uz valdibām, rektoriem un senātiem. Tā valdība tika vaļā no tiešas atbildības par zemajiem reitingiem.
Gan jau kaukā iziesim no situācijas. Piemēram vaig nomainīt nosaukumus. Tjip nu LLU uz LGBTU Jelgavā. Tur galvenais to moderno vārdiņu tehnoloģijas kaut kur iebazt. Un ta visi domās ka tā jauna augstskola.
Figurāli runājot, zirgu baro ar sapelējušiem salmiem, dzirda ar aukstu ūdeni, bet prasa, lai būtu olimpiskais čempions. Dīvāna speciālisti uztur viedokli, ka tos slaistus zinātniekus nemaz nevajag finansēt, sacer visvisādus idiotiskus priekšlikumus, kādai jābūt zinātnei (rīt uz pusdienlaiku mākslīgajam intelektam jāapsēklo neauglīgās transpersonas).
Katrs ierēdnis cenšās ieņemt visaugstāko nekompetences līmeni.