ANDRA OZOLA, Neatkarīgā
Jaunākajā “Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā Latvijas augstskolām pieticīgi rezultāti – nav izdevies pakāpties augstāk par 1000. vietu, bet Igaunijas un Lietuvas augstskolas mūs krietni apsteidz. Toties pašas universitātes par reitingiem daudz nebēdā un ar sevi lepojas.
“Times Higher Education” reitingā iekļautas 1904 universitātes no 104 pasaules valstīm, tajā skaitā četras augstskolas no Latvijas – Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU).
Latvijas augstskolām – būtisks kritums
Kāda sociālā tīkla “X” (“Twitter”) lietotāja Dace raksta: “Šis ir ļoti, ļoti slikti.” “Ļoti traki, Rīgas Stradiņa universitātei un Latvijas Universitātei žurnāla “Times” vērtējumā būtisks kritums. RSU no 600. uz 1500+, LU no 800. uz 1000. Kāpums RTU – Rīgas Tehniskajai universitātei no 1200. uz 1000. vietu.
Kritums arī Tartu universitātei no 250. uz 350. pozīciju! Katrā ziņā Igaunijas un Lietuvas universitātes būtiski priekšā.
Pie šāda reitinga krituma RSU būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, kāpēc RSU rektora vēlēšanās piedalījās tikai viens kandidāts, kāpēc vēlēšanas netika izsludinātas starptautiski. Mums jāsaprot, ka tam ir reālas konsekvences. Jācer, ka LU Padome to izdarīs, rektora vēlēšanām tuvojoties, un izsludinās konkursu ne tikai angliski LU mājaslapā, bet “Times Higher Education” un citur,” turpina Dace.
Augstāk par 1000. vietu netiek
Augstāk novērtēta Latvijas augstāko izglītības iestāžu sadarbība ar industriju un starptautiskā sadarbība, liecina reitinga dati. Kritērijā par starptautisko sadarbību visaugstāk novērtēta RSU, saņemot 62,7 punktus. Vairāk par 50 punktiem saņēma arī RTU.
Savukārt kategorijā par sadarbību ar industriju teju 50 punktu saņēma RTU – tās sniegums novērtēts ar 46,4 punktiem. Tikmēr pārējos trīs kritērijos – mācību vide, pētniecības vide, pētījumu kvalitāte – Latvijas universitāšu sniegums novērtēts ar mazāk par 40 punktiem.
Kopumā “Times Higher Education” reitinga vērtējumā visaugstāk novērtētas LU un RTU, ieņemot 1001.-1200. vietas, kamēr RSU un LBTU ieņēma 1501.+ vietu.
Augstākos rezultātus starp trim Baltijas valstīm sasniegusi Tartu universitāte, iekļūstot 301.-350. vietā, kā arī 601.-800. vietā esošā Tallinas Tehnoloģiju universitāte.
Visaugstāk reitingā kopumā novērtēta Oksfordas universitāte, otrajā vietā ierindojusies Stenforda universitāte, bet trešajā – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts.
“Times Higher Education” reitings tiek veidots, izmantojot gan zinātnisko sasniegumu informāciju no “SCOPUS” publikāciju bāzes, gan augstskolu sniegto, gan aptaujās iegūto informāciju. Reitings sniedz plašu un līdzsvarotu augstskolu salīdzinājumu studentu, akadēmiskā personāla, universitāšu vadītāju, industrijas un citu sabiedrības pārstāvju vērtējumā.
Šogad vērtēšanas metodoloģija ir mainīta, liekot uzsvaru uz zinātniskās darbības izcilību. Iekļauti indikatori, kas vērtē zinātnisko publikāciju atrašanos pasaulē visvairāk citēto darbu skaitā, arī patentu citējamība. Joprojām liela nozīme ir universitātes reputācijai.
Reitings izziņots 27. septembrī Austrālijā. Šogad paiet 20 gadi kopš pirmā “Times Higher Education” jeb THE Pasaules universitāšu reitinga iznākšanas. Pasaules labākās universitātes tiek vērtētas piecās kategorijās – mācību vide, pētniecības vide, pētījumu kvalitāte, starptautiskā darbība un sadarbība ar industriju.
Pašas universitātes ar sevi lepojas
LU lepojas, ka “Times Higher Education” reitingā starp Latvijas augstskolām novērtēta visaugstāk.
“Latvijas Universitāte (LU) jaunākajā “Times Higher Education” pasaules universitāšu reitingā ieguvusi augstāko vērtējumu starp Latvijas augstskolām, pirmo vietu dalot ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU),” rakstīts LU mājaslapā.
Visaugstāko novērtējumu LU saņēmusi pētniecības vides kategorijā, ierindojoties 537. vietā. Šajā kategorijā tiek vērtēts ne tikai pētniecības apjoms, bet arī universitātes reputācija zinātnē. Atzinīgi vērtēta arī sadarbība ar industriju un starptautiskā sadarbība.
“THE reitings apliecina, ka LU ir starptautiski atzīts zinātnes centrs. Vērtēšanas metodoloģijas maiņa dod būtiskas priekšrocības universitātēm ar ilglaicīgu intensīvas pētniecības atbalsta vēsturi, ar ko mūsu valstī nevaram lepoties. LU šogad atrodas 1001.-1200. vietā un ir visaugstāk vērtētā Latvijas augstskola,” reitingu komentē LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
“Reitinga rezultāti liecina par Latvijas Universitātes potenciālu un sekmīgu attīstību. Esmu pārliecināts, ka ar adekvātu finansējumu esam spējīgi ne tikai būt līderi Latvijā, bet arī iekļūt pasaules 500 labāko universitāšu skaitā,” vērtē LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.
Līdzīgi ar sevi lepojas RTU. “Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kopā ar Latvijas Universitāti (LU) izvirzījušās pirmajā vietā Latvijā prestižajā starptautiskajā reitingā “The Times Higher Education World University Rankings 2024″, ar vienādu kopējo punktu skaitu dalot kopēju pozīciju – 1001.-1200. vietu. RTU ir vienīgā universitāte no Latvijas, kas salīdzinājumā ar pērno gadu savu pozīciju ir kāpinājusi, un visaugstāk reitingā novērtēts RTU sniegums starptautiskajā sadarbībā,” vēsta RTU mājaslapa.
Internacionalizācija ir viens no nozīmīgākajiem RTU stratēģiskajiem mērķiem, un ārvalstu studentu skaita kāpums ir mērķtiecīgas darbības rezultāts. Šajā pozīcijā RTU ieņem 642. vietu starp reitingā iekļautajām 1904 universitātēm.
Otru augstāko vērtējumu RTU ieguvusi kritērijā par zinātnes vidi, ierindojoties 656. vietā. Šajā pozīcijā vērtē universitātes pētniecības produktivitāti, reputāciju un ienākumus no pētījumiem. Savukārt sadarbība ar industriju novērtēta kā trešā spēcīgākā RTU pozīcija, universitāti ierindojot 874. vietā. Šajā pozīcijā vērtē, cik lielus ienākumus augstskola ir guvusi no zināšanu pārneses, kādu pienesumu uzņēmumu attīstībā tā sniegusi ar inovāciju, izgudrojumiem un ekspertīzes darbu un kāda ir tās spēja piesaistīt finansējumu no komercsektora.
“RTU tradicionāli spēcīgākās pozīcijas ir sadarbība ar industriju un studiju internacionalizācija, kas ir labs atspēriena punkts, sākot virzību uz universitātes vietas kāpināšanu starptautiskajos reitingos. Tas nav viegli, jo globālā konkurence prasa arī lielus ieguldījumus, taču mēs pamazām, bet konsekventi virzāmies uz savu mērķi, un to apliecina pēdējā laikā publicētie divi nozīmīgi starptautiskie reitingi, kur RTU ir sasniegusi labākos rezultātus Latvijā, uzņemoties līderību valsts pozīciju stiprināšanā starptautiskajā konkurences cīņā augstākajā izglītībā un zinātnē,” saka RTU rektors Tālis Juhna.
Septembrī tika publiskoti arī otra starptautiski nozīmīgākā reitinga “QS World University Rankings: Europe 2024” rezultāti, kur RTU ierindojās 262. vietā, vienīgā no Latvijas augstskolām sasniedzot tik augstu pozīciju šajā reitingā. Šajā reitingā visaugstākās pozīcijas RTU bija sadarbībā ar industriju un starptautiskajā sadarbībā.
Savukārt jūnijā publicētajā “QS World University Rankings 2024” RTU ir ierindota 751.-760. vietā, un šis rādītājs ir augstākais no šajā reitingā iekļauto trīs Latvijas universitāšu izvērtējuma rezultātiem. Arī šajā reitingā visaugstāk novērtēts ārzemju studentu īpatsvars universitātē un RTU reputācija darba devēju skatījumā.
Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte atzīmē, ka THE reitingā ir iekļuvusi jau piekto gadu pēc kārtas.
Augstākos rādītājus LBTU ieguvusi nozares rādītājā, kur saņemti 30,5 reitinga punkti, un starptautiskā profila rādītājā, kur saņemts 24,1 punkts. Savukārt 1000 pasaules labāko augstskolu vidū LBTU iekļuvusi pētniecības vides rādītājā, kur iegūta 949. vieta un saņemti 17,3 punkti.
“Tā kā reitinga veidošanā pirmo reizi izmantota jauna vērtēšanas metodoloģija, šī gada rezultāti nav salīdzināmi ar iepriekšējo gadu rezultātiem, taču tie kļūs kā atskaites punkts izaugsmes novērtēšanai turpmākajos gados,” rakstīts LBTU mājaslapā.
RSU par šā gada septembrī publiskoto reitingu neraksta neko, bet atzīmē, ka jūnijā “Times Higher Education Impact Rankings 2023” Rīgas Stradiņa universitāte uzlabojusi savas pozīcijas un pakāpusies par 100 vietām, tādējādi kļūstot par otru ilgtspējas jomā visaugstāk novērtēto universitāti Latvijā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tos reitingus stādīja, lai visi kaut ko pētītu un publicētu pat tad kad to reāli nevar pavilkt, jo pa burzmu tā liēlajās universitātēs var kāds ģēnijs atrasties. Tie reitingi ir feiki un zinātnes līmeni nekādi neceļ, bet mūsu universitāšu bonzas rektorāta personā bieži popularitates dēļ ļauj zem sava jumta mitināties namsonveidīgiem izglītības naudas pārvēršanai par makulatūru un klusē ar visu pedagoģisko fakultāti, kad Oliņa visiem uztiepj komposta izglītību.
Uz čakenes jau labāk gatavo dzīvei nekā skolotājus tajā ped. fakultātē. No oliņietes vismaz komposts bija lai arī astronmiski dārgs, bet no lindiņas tur pat smaka nesanāk jo tā jau iztirgota pirms tam shēmiņās. Sen bija laiks tur visus patriekt un nelaist visma 10 gadus tuvumā tā pat kā tās IZM babenes, kas tajā pašā maisa liekamas
A kurš ta viņas iebalsoja? Ne tava nedapista kuņasmāte? Tu, kropli, nedapistais!
Es tam neticu ka tā varētu būt ka latvietis būdams kalps nevar piedod latvietim kalpam ka bijuši kalpi zem dažādu valstu un savienību, impērijas, utt varas
Kalps, nāc un piedod sev par naudas gribēšanu!
Kurā vietā reitingos latvijas mākslas akadēmija ar profesoru brekti priekšgalā un viņa sātanisma programmu? Vai Eiropa atkal mūs nesaprata?
Tas tak žurnāla “Ieva” vāks
Ber kur likties, ja pūlis, deputātiņi un ministrijas tantuki no internationalkorporācijas neko citu nespēj uztvert… pārāk sarežģīti un liks vēl domāt? Nekad nav pratuši un par to taču nemaksā
Tie reitingi arī ir paslimi, jo prasa pigmeju izmēra universitātēm to pašu ko no milzu universitātēm. Protams, Latvijas universitātes arī ir apslimušas un skrien pakaļ reitingu izkārtnēm, bet tās pāris reitingu vietas neko neizšķir, ja nevar parādīt kaut ko ar ko esi īpašs. Nedaudzi pasaules līmeņa darbi nevar reitingu noteikumu dēļ atsvērt uz sienas tapešu vietā līmējamos “zinātnisko” darbu palielās kaudzītes. Reitingi ir domāti papīra-diploma “svaram” nevis reālai izglītībai un zinātniskai izaugsmei.
“Interesanti” jau tas nav. Latvijā ir daudz kas pozitīvs. Vai tev pašai ir mazvērtības komplekss, Andra?
Kas ir tas pozitīvais? Vai ST tarifu pieaugumu par 400% jāuzskata par pozitīvu? Vai to, ka JV faktiski likvidē bezmaksas medicīnu, jāuzskata par pozitīvu? Vai to, ka JV gatavojas iepludināt ārzemniekus Latvijā (vēl jau Latvijā nav ārzemnieku bandas, kas kā Zviedrijā ne tikai savā starpā viens otru nogalina, bet arī nogalina nejaušus garāmgājējus) jāuzskata par pozitīvu?
Šādā garā var turpināt un turpināt uzskaitīt JV sgādātos pozitīvos rezultātus.
Tad nu atliek kastrēt JV ar lielas daļas birokrātu no valsts pārvaldes un plutokrātu no valsts kapitālsabiedrībām atlaišanu. Tas labi samazinātu interesi balsot par JV.
Tu nesaprati. Tas jau ir tas pozitīvais, ka sorosītu lolojumus objektīvi vērtētāji noliek pie vietas un pasaka, ka sūds ir sūds. No latvijas televīzijas tak to nesagaidīsi.
Sorosīti?
Tu esi debīls kuņasbērns!
Universitāšu Padomju pirmais gads ir nesis gaidītos rezultātus– par to kā pieaugusi biriokrātija, becerīgs personāls un sabrukušam augstskolām – ar tādu padomju nomenklatūru iznākums jau zināms
Paskataties kaut vai uz LU padomi, kas radīta IZM spiediena rezultātā. Šī padome ir izperējusi jaunu stratēģiju: apvienot un pārsaukt fakultātes. Par to visu var tikai ņirgāties, tāpat kā par nepārtrauktu Latvijas novadu maiņu. Brīnos kā vēl šī padome nav izperējusi ideju par veternārmedicīnas un cilvēku medicīnas apvienošanu. Vai tad tā nav brīnišķīga ideja – Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, tāpēc laikmetīgi būtu, ka kaķīšus un sunīšus ārstētu vienā iestādē ar bērniem un zīdaiņiem. Izglītībā tak ievieš kompota izglītību, jāiet līdzi laikmetam arī medicīnā. Nedrīkst taču XXI gadsimtā palikt pie novecojušām metodēm – cilvēkus ārsttēt atsevišķi no dzīvniekiem.
Būs problēmas, jo bērni un vecāki būros negribēs atrasties. Domāju, ka arī dzīvniekus nāksies nelikt būros. Būs jautri.
Vai rsū ir tā politologu augstskola?
Nē taču – tā proktoloģijas policistu skola
Rīgas stradiņa uzbekistāna
Kurā vietā LGBTU? Kāpēc nav Times reitingos?
Nekvalificējās iekļūšanai. Tur jau nav arī tās sabrukušās un bankrotējušās skolas – Banku augstskola, Sporta akadēmija, Rēzekne, Valmiera u.c. kas izcili neprasmigi vadot un organizējot ir tur, kur ir
Ah Tu mačka, Teu sarkasms dziļš, kā man :-)