Vainīgi ir visi citi, tikai ne es, un vēl man ir māja, vecmāmiņa, bērns un hipotekārais kredīts: bijušā aktiera Artusa Kaimiņa pēdējais vārds tiesā

Godātā tiesa, 2018. gada 20. jūnijā 8:00 no rīta man iezvanījās telefons un man zvanīja ziņu aģentūras LETA žurnālists un teica man, ka esmu izdots kratīšanai – kādas man ir domas par to? Ko es par to domāju? Kā es to komentēšu?

Tajā brīdī es sastingu. Es nesapratu, kas notiek. Es noliku klausuli. Tā bija ceturtdiena un es skrēju uz Saeimi. Tā bija pēdējā Saeimas diena pirms vasaras pārtraukuma. Ieskrienot Saeimas mājā, uzskrienot augšā pa kāpnēm uz otro stāvu, es iegāju Saeimas sēžu zālē. Sēde bija sākusies, un es skatījos, ka mani kolēģi redz mani, bet neskatās man acīs, smaida, bet neskatās acīs. Cik es sapratu, ka agrā, agrā rītā vai vēlā vakarā mandātu un ētikas komisija, kur deputāti ir lēmuši izdod deputātu šai te kratīšanai un aizturēšanai. Pēkšņi nonāca darba kārtība un tika izvirzīti jautājumi par deputāta izdošanu kriminālvajāšanā. Uz tablo parādās Saeimas piekrišana deputāta kratīšanai un aizturēšanai. Nekā vairāk tur nebija rakstīts. Tur nebija rakstīts, kāds deputāts, vārds, uzvārds. Tur nebija rakstīts vīrietis, sieviete, kas tas ir. Vienkārši vārds – deputāta. Saeima nobalsoja, vairākums darīja savas balsis zināmas visiem, un mani izdeva šai te kratīšanai.

Tajā brīdī Mūrnieces kundze izsludina pārtraukumu sēdē, un pie zāles durvīm stāv kāds kungs, un viņš mani laipni aicina iziet ārā. Nevar nākt sveši cilvēki uz sēžu zāli, tikai vienīgi deputāti, līdz ar to arī drošības pārstāvjiem ir tikai tiesības atrasties pie šīm te sēžu zāles durvīm. Es izeju ārā pa zāles durvīm. Tur stāv apmēram 20 žurnālisti ar kamerām, prožektoriem, diktofoniem, mikrofoniem, un šis te kungs melnās brillēs stājās man priekšā un saka, ka viņš ir no KNAB, un saka – lūdzu, sekojiet man!

Es izdzēru glāzi ūdens, kas atrodas te pat pie tā ūdens aparāta. Notiek mana šī aizturēšana. Apkārt man ir, nu, cilvēki 40. Es dodos viņam līdzi, un viss tas mediju pūlis arī dodas mums līdzi. Mēs principā esam ielenkti tādā kā cilvēku barā, un mēs no tā otrā stāva ejam uz to pirmo stāvu. Un es atzīšos – es tajā brīdī biju ļoti nobijies. Es nesapratu neko, kas tajā brīdī notiek. Man nebija sapratne vispār, kas par procesu. Mēs vienkārši ejam. Viens atpazīstams deputāts man jautā – Artus, tev advokāts vispār ir? Es saku, ka nezinu un viņš atbild – paņem numuru!

Es izvilku no čemodāniņa vai koferīša maziņā pildspalvu un mēģinu kaut kur uzrakstīt, bet man nav kur uzrakstīt, es atceros, un es esmu slapjš, viss nosvīdis. Ai, tas karstums un skrēju uz to Saeimu. Nu, tā ir, ar uztraukumu tā notiekas. Es nekur nevaru uzrakstīt to numuru. Es mēģinu uzrakstīt uz rokas, bet roka ir slapja, un tur tā tinte nerakstās. Es ieskrāpēju to advokāta numuru uz rokas. Mēs nogājām lejā, gandrīz jau tikām līdz pirmajam stāvam. Viss tas pūlis ir apkārt. Ir notikusi sensācija – Kaimiņš ir aizturēts Saeimā.

Pie Saeimas durvīm, pie parādes durvīm, stāv noparkots KNAB busiņš ar tumšiem logiem. Tieku apsēdināts iekšā, cenšas aiztaisīt durvis, bet nevar, jo mediju pārstāvji visu laiku cenšas iebāzt savu galvu iekšā un kaut ko jautāt. Es nedzirdu neko, ko viņi man jautā. Es nevaru atbildēt, jo nesaprotu neko. Viņi pabīda viņus malā un tās durvis sanāk aiztaisīt ciet. Tajā busā atrodas vēl trīs cilvēki bez tā vīra melnajās brillēs. Tajā busā viņš novelk tās melnās brilles, un es redzu, ka viņam ir uzsista zila acs. Mēs sākam braukt uz KNAB. Braucām veselu garu 1 minūti, jo KNAB un Saeima atrodas netālu.

Nokļuvām KNABā. Mani ieveda kabinetā un lūdza parakstīt kaut kādu papīru. Es tā kā nesapratu. kas jāparaksta, ko, kas šis, kas vispār notiek. Es lūdzu – vai drīkstu piezvanīt – un es piezvanīju tam numuram, kas man bija uzskrāpēts uz rokas, un man pacēla klausuli Saulvedis Vārpstiņš, advokāts. Es viņam izstāstīju situāciju. Principā es ar viņu iepazinos caur telefonu – es esmu Artuss Kaimiņš. Ir noticies tas, kas šeit notiek. Es nesaprotu, kas īsti šobrīd notiek. Vai jūs varētu kaut kādā veidā, lūdzu, ierasties šeit.

Viņš atbildēja, ka nevarēs. Viņam pašam šobrīd tiesas sēde. „Es pieslēgšos, atsūtīšu savu kolēģi. Šobrīd neko neparakstiet. Pēc pusstundas būs mans kolēģis klāt.” Es noliku klausuli, un man uzreiz atkal dod papīru – parakstiet, lūdzu, šo te – es pat nepaskatījos, kas tur rakstīts. Es teicu, ka neparakstīšu neko, neko, nerunāšu, kamēr neieradīsies mans advokāts. Pēc pusstundas ieradās mans aizstāvis. Es izgāju ārā un tajā brīdī iepazinos ar savu advokātu Normundu Duļevski. Mēs iegājām atpakaļ šajā te kabinetā, un tā attieksme uzreiz bija uz 180 grādiem pretēja. Neviens man vairs nekādus jautājumus neuzdeva, vairs neko nelika parakstīt un pajautāja tikai vienu jautājumu – sakiet, Kaimiņa kungs, kāds jums ir personas kods?

Es paskatījos uz Duļevska kungu, un viņš man pamāja ar galvu, un es nosaucu savu personas kodu. Vairāk jautājumu no KNAB man bijuši nav. Visu šo gadu laikā, visu šo 5 gadu laikā, kopš iet šis process, citu jautājumu no KNAB man nav bijuši. Pēc KNAB šī te kabineta mani atkal iesēdināja busā un veda uz manu dzīvesvietu Antonijas ielā 10. Tā ir tā pati vieta, kur es pēc pāris gadiem cietu ugunsgrēkā, jo tur aizdedzies bija dators, kas bija guļamistabā pie gultas un tas smagi tas bija. Tā ir tā pati dzīvesvieta. Tātad izmeklētāji izņemot savus zilos cimdus, gumijas zilos cimdus sāka dzīvokli pārmeklēt. Viņi izņēma cieto disku ar visiem Suņu Būdas raidījumiem, datorpeles antenu, kas ir tāda 1cm USB vietnē iespraužama antena, tas būtu visiem jāsaprot, ka tā ir peles antena, bet bija izņemta kā īpaša lieta, kas jāņem ir ārā. Nu, lūk. Vienīgais, ko es jautāju – Sakiet, kas notiks tālāk? Vai mani aizturēs? Es esmu savā dzīvesvietā. Vai mani aizturēs pa nakti? Kas tālāk notiek?

Advokāts brauca līdzi ar savu mašīnu. Advokāts bija blakus. Kungs ar zilo acu teica – visticamāk, ka jā?

Es – Sakiet, vai es drīkstu pārģērbties un uzvilkt kaut ko citu mugurā? – jo es biju pilnībā slapjā uzvalkā un kreklā.

Kungs – Jā, pārģērbjaties. Tur naktīs ir vēss. Paņemiet jaku.

Viņi pārmeklēja visu dzīvokli. Pārmeklēja gultas veļu. Vienīgais, ko neaiztika, ko neaiztika – ledusskapja saldētavu – un pēkšņi viena no KNAB izmeklētājām man jautā – Sakiet, vai šis ir labs gludeklis?

Es nesapratu jautājuma būtību, bet teicu, ka labs, ja gribat, varat ņemt.

Viņa – Es biju domājusi tādu pirkt, bet nevarēju zināt, kādas ir atsauksmes par to.

Es saku – Ņemiet! Es tāpat viņu nelietoju.

Viņa – Es tā nevaru.

Šis bija otrais jautājums no KNAB visu šo gadu laikā.

Es jautāju – Uz kurieni mēs brauksim?

Man atbildēja – Uz jūsu deklarēto dzīvesvietu Garciemā – tas ir Carnikavas novads, tagad jau sanāk, tas ir Ādažu novads.

Es saku, ka tur dzīvo mana vecmāmiņa, un manai vecmāmiņai toreiz bija 81 gads, un viņai ir problēmas ar sirdi, viņa nedrīkst uztraukties vispār, un es lūdzu šim kungam ar uzsistu aci – saprotiet, situāciju. Es tur nedzīvoju. Tā nav mana dzīvesvieta. Es esmu tur tikai deklarēts. Varbūt to varētu nedarīt.

Šis kungs izskatījās, ka viņš saprot situāciju. Viņš paņēma savu telefonu. Viņš skaidroja šo situāciju, un tālāk es dzirdēju kliedzienu no telefona klausules un tādus vārdus, kā „nav svarīgi” un „brauciet”, „vienalga.” Tā bija izmeklētāja Anita Ringo. Cilvēks, kuru es nekad neesmu redzējis un dzirdējis esmu tikai šajā telefonā.

Aizbraucām uz Garciemu. Advokāts sekoja ar savu mašīnu. Es pateicu vecmammai savai, nu, lai viņa neuztraucas, kad mēs gājām iekšā, ka tie ir mani kolēģi no Saeimas, ka tie ir deputāti un, ka viss būs kārībā. Kungs ar melnajām brillēm uzvilka savus zilos, gumijas cimdus. Duļevska kungs un es, mēs iegājām iekšā, šajā te Garciema mājas teritorijā. Izmeklētais ieraudzīja šķūnīšus, šķūnīti, mazo šķūnīti, garāžu, māju, pagrabu, bēniņus un saprata, ka darbs tur ir līdz trijiem dienā, ja tiek veikta šī te kratīšana. Tā arī neko viņi nedarīja, un mēs pēc trijām minūtēm pagriezāmies, izgājām ārā un iekāpām atpakaļ busā. Es prasīju – Uz kurieni mēs brauksim tagad?

Viņš saka – Brauksim uz jūsu uzņēmuma „Suņu Būda” norādīto adresi.

Uz ko es saku – Bet tur dzīvo mana mamma. Es tur nedzīvoju, es tur nekad neesmu dzīvojis. Un visi iespējamie materiāli, kas varētu interesēt šo te izmeklēšanu, atrodas pie valdes priekšsēdētāja vai pie grāmatvedes, bet tā ir norādītā adrese Uzņēmumu reģistrā. Kungs atkal zvana. Atkal tiek dots uzdevums šā vai tā braukt uz turieni. Mēs aizbraucam uz norādīto adresi. Tas bija Teikā, un mana mamma iznāca uz ielas, jo visur viss jau bija, mediju telpa kūpēja tajā dienā, arestēts deputāts, advokāts piebrauca ar mašīnu un palūdza – Vēlreiz uzrādiet, lūdzu, to kratīšanas orderi.

Viņš paskatās to orderi, un tur norādīta pilnībā cita adrese. Visi trīs izmeklētāji bija jau uzvilkuši savus zilos, gumijas cimdus, šoferis palika. Tūlīt ies iekšā un kratīs manas mammas māju, un labi, ka pajautāja šo te orderi, jo tur pilnībā cita adrese norādīta, Kaimiņa māja kaut kur. Mēs palikām uz ielas. Mani iesēdināja atpakaļ busā. Vakars bija jau klāt, kaut kādi 20:00. Mani aizveda uz Čiekurkalnu, uz šīm te 7. debesīm, kur es arī paliku pa nakti, un nākamās dienas vakarā ap 19:00 mani izlaida ārā. Teica, ka es nedrīkstu pamest Rīgu un teica, ka es esmu aizdomas turamais. Viss.

Godātā tiesa, šeit sākas mans ceļojums pie jums. Es tiku aizturēts par it kā nelikumīgu partijas finansēšanu. Ar tādu statusu es dzīvoju drusku vairāk par gadu, bet man nomainīja apsūdzību un teica, ka es esmu norādījis nepareizus datus savā deklarācijā, un iepriekšējā apsūdzība tika dzēsta. Tad arī šo apsūdzību prokuratūra atmeta KNABam atpakaļ un teica, ka šī te apsūdzība neizturēs prokuratūras apsūdzību, un arī tā tika atmesta atpakaļ.

Tad vēl pēc diviem gadiem man atrada jaunu pantu, kuru jūs nolasījāt sēdes sākumā 217. panta 1. daļa par svešu uzņēmumu grāmatvedības dokumentu viltošanu. Prokuratūra šo pieņēma. Mani lūdza izdot Saeimai kriminālvajāšanā, un tad man beidzot izsniedza apsūdzību. Līdz tam visus šos trīs gadus netika saprasts, par ko ir runa. Tikai mediji rakstīja vienu lietu, un es no medijiem uzzinu par ko lieta grozās. Un arī ap to negrozījās.

Tad kad mēs saņēmām šo te apsūdzību prokuratūrā, tad bija palikušas tikai 29 dienas līdz noilgumam, ka, ja aiztur cilvēku uz aizdomu pamata, tad arī ir laika termiņš, kad šis te termiņš beidzas. Palikās 29. dienas tikai. Vairāki gadi jau pagāja. Pirms tām 29. dienām viņi kaut kā paspēja, izdomāja, ka lūk šāda te būs šī apsūdzība.

Sākās nākamais posms. Šī te pusotra gada laikā, kopš man izsniedza apsūdzību par šī 217. panta 1. daļu par svešu uzņēmumu grāmatvedības it kā dokumentu viltošanu, tika nopratināti visi mani draugi, visi „Suņu Būdas” valdes locekļi, tika nopratināti principā visi, izņemot mans suns, manuprāt, tika nopratināti pat kafejnīcas, kas ir pirmā kafejnīca, kur tu kafiju ņem, apkalpotāji, kur tu tikko izdzēri kafiju un pie apkalpotāja atnāca kungs ar orderi un nopratināja par kungu, kam tikko atnesa kafiju – viņš samaksāja ar skaidru naudu vai ar karti?

Es – Un ko tu atbildēji?

Apkalpotājs – Nu, kā tu samaksāji. Ar karti.

Un tad, respektīvi, šādas darbības notika visu laiku. Šeit lietā figurēja Apple dators. Es to Apple datoru nopirku toreiz, tas bija Latvijā lielākais veikalu tīkls, A/S Capital un es nopirku līzingā. Tā situācija aizgāja līdz tam, ka A/S valdes priekšsēdētāju, viņam ir veikali pa visu Latviju, katrā iepirkšanas centrā, nopratināja KNAB par to, kāpēc viņš man ir pārdevis datoru līzingā. Valdes priekšsēdētājs sēž un atbild, ka viņam ir A/S, ka viņam ir 15 veikali, un viņam ir jāatbild uz šiem te jautājumiem.

Kas notiek KNABā? Cilvēki tur tika iebaidīti, viņiem tika draudēts, ja viņi mani piesegs, tad sēdēs cietumā, lai stāsta ātrāk, jo viņiem tāpat viss ir zināms. Mums jāsaprot, ka tie cilvēki nebija politiķi, tie ir, nu, normāli, vienkārši sabiedrības locekļi, kas nezin, kas ir politika, kas nezin, kas ir šādas te iestādes un ka šādā te veidā, šāds naratīvs tiek izpildīts, cilvēkiem ir bērni, tas atstāj, tomēr, ļoti lielu iespaidu uz nervu sistēmu kā tādu. Prinipā tika pielietotas tādas metodes, kas ir kā krievju, padomju filmās, kad notiek nopratināšana. Mēs atceramies šeit, kur tātad tiesā bija grāmatvede, it kā, kas bija „Suņu Būdas” grāmatvede vēl 2014. gadā. Es nebiju tad vēl Saeimas deputāts. Viņa bija jau pēc 3 gadiem nomainījusi savu darbu. Viņa strādāja bērnudārzā un stāstīja, ka viņai atbrauca KNAB pakaļ uz bērnudārzu, iesēdināja busiņā, un viņas bērns arī tajā bērnudārzā gāja, un viņa kopā ar savu bērnu no pirmās grupiņas tika aizvesta uz KNABu pratināt. Pēc trijiem gadiem. Jūs iedomājaties to šoku cilvēkam, kuram ne zvana, bet vienkārši atbrauc pakaļ un aizved prom.

To mēs dzirdējām šeit, šeit, šeit. Šinī pašā mikrofonā viņa to arī stāstīja. Ar šo zīmogu, godātā tiesa, es staigāju pa pasauli jau 5 gadus – Kaimiņš ir noziedznieks. Šis ir liels sods, ko cilvēkam var uzlikt sabiedrība, kas šo naratīvu kultivē, arī apšaubāmas kvalitātes žurnālisti un mediji, kuri to pārpublicē, jo tas tādejādi rada sensāciju, tas rada klikšķus, tas rada ienākumus, kā ne kā vairāk tavu lapu skatās,  vairāk tu vari paprasīt no iespējamajiem reklāmdevējiem. Ne man tiesai stāstīt par to, kā ir uzbūvēta šī internetklikšķu pasaule, bet, godājamā tiesa, pa šiem 5 gadiem ir notikušas arī labs lietas – man ir piedzimis dēls, pirms diviem gadiem. Pēc mēneša un 1 dienas viņam būs 2 gadi. Viņam vārds ir Kaupo Kaimiņš. Manam uzņēmuma, kura īpašnieks es esmu joprojām, banka, kas apkalpoja kontu visus šos gadus, tajā izdošanas dienā no Saeimas, kad mani izdeva tai kratīšanai, atsūtīja vēstuli, ka viss, ka viņi vairs neapkalpos SIA „Suņu Būda” kontu. „Mēs slēdzam jums kontu. Izņemiet ārā, kas jums tur vēl ir. Viss.”

Tad attālināti varēju uztaisīt kontu „Revolutā”, tad „Revoluts” izdomāja, tad bija Lietuvas jurisdikcijā sanāk, nākt Latvijā kā banka iekšā. Viņi atnāca šeit un viņi uzreiz pārtrauc sadarbību ar „Suņu Būdas” kontu, kaut arī nekādas darbības nenotika tajā suņu būdas kontā. Nekas. Viss bija paralizēts no tās dienas, kad mani izdeva kratīšanai, jo „Suņu Būda” bija teroristiska organizācija, naudas atmazgāšana, terorisms, viss šis te – Osama bin Ladena fāze – saucamā. Mēs atklājām vēl attālināti kontu. Latvijā vairs nevarēja nekur. Baltijā nevarēja nekur, tad attālināti sanāca Francijas bankā uztaisīt kontu, lai tev vismaz kaut kāda atskaite ir, ka tu vari VIDam kaut ko vismaz iesniegt. Gadu tas konts tur bija, bet arī banka Francijā lūdza, kav viņi nevar apkalpot vairāk, jo nekādas darbības ar kontu nenotiek. Tā arī bija.

Sausais atskats, godātā tiesa, ir tāds, ka VIDs no 2015. gada ir taisījis līdz 2017. gadam 5 revīzijas, sanāk divu ar pusi gadu laikā un nekad neko nav atraduši. Nekad nav bijis nekāds pārkāpums, nekad nav bijis neviens nodokļu parāds centā. Nekādi aizrādījumi pat nav bijuši. Viss mainījās pēc tieši šīs te izdošanas, kad pēkšņi VID ir sarēķinājis mistisku nodokļu ienākumu parādu vairākos padsmittūkstoš eiro, vēl soda procenti, un te, nu, es paliku tādā izvēles priekšā, ko darīt. 99%, manuprāt, godātā tiesa, vienkārši neko nedarītu un to uzņēmumu atstātu, kā ir, un viss, bet ir izrēķināti šitie it kā parādi, un, lai tu pierādītu, ka neesi vainīgs, tu esi pildījis visu godīgi, tev ir jāsamaksā parāds, un tikai tad tu vari tiesāties. „Suņu Būda” pārdevu visu, kas vien bija. Visas iestrādnes, visas aktīvās lietas, kas bija uzbūvētas. Visu pārdevām, lai nomaksātu šos padsmittūkstošos eiro sodam uzliktu no VIDa. Tad vēl strādāja pēdējos mēnešos konts. Ieskaitīju Valsts kasē visu šo naudu, un mēs sākām tiesvedību ar VIDu par naudas atgriešanu, un šeit nevarēja nepamanīt šo te korelāciju, kas notikās paralēli ar KNAB un ar VID darbību, takā administratīvais un kriminālais process tika ieslēgts, un mēs, respektīvi, „Suņu Būda” šī procesa laikā piedzīvojām vairākas tiesas, kaut kāda daļa no summas ir nevis atdota, bet tiesa ir atdzinusi, ka šis ir nepamatoti, un viņi atkal pārsūdz, un mēs pārsūdzam. Šodien esam kasācijas sūdzību iesnieguši, bet, tiesa, man tika uzdots jautājums, vai mēs to naudu, tā „Suņu Būda”, naudu ir atguvusi atpakaļ?

Es domāju, ka nē. Jo mums gluži nav konta. To naudu, ko tagad jau VIDam vajadzētu ieskaitīt „Suņu Būdai”, viņi nevar, jo nav kur. Un Latvijā šim uzņēmumam kontu atvērt nevar. VIDam nevienu atskaiti valdes priekšsēdētājam nodod nevar, un tā ir jau vairākus gadus. Uzņēmums ir pilnībā beidzis savu pastāvēšanu, viņš ir iznīcināts, un tas nav darīts no manas puses, tā tās dzirnas acīmredzot maļ.

Nu, lūk, un tad paralēli šeit notiek šis te process ar krimināllietu. Es sapratu, ka ir bijis dots uzdevums un tas uzdevums ir jāpilda, tāpat kā šis izmeklētājs ar melnajām brillēm zvanīja Ringo, kura kliedz, ka mana vecmāmiņa ir jāizkrata. Nu, ziniet, ir svarīgi saprast motīvu, kāpēc tas tā vispār notiek, kāpēc mēs esam šeit, kādā sakarā vispār? Atbilde, godātā tiesa, par nožēlu vai par laimi sēž pie manas kreisās rokas, še, Lato Lapsa ir, manuprāt, bijis Lemberga kunga privātais politisko kampaņu reklāmas menedžeris un gadiem ar viņu ir strādājis. Šis kungs kopš mūsu pēdējās tikšanās šeit šajā zālē, pat mēnesis nav pagājis, ir veicis vairāk kā 60 ierakstus internetā, publiski nomelnojot, ņirgājoties par mani, par tiesas procesu, par to, kādā veidā būs šis te spriedums, un arī pagājušo reizi tā uzvedība nebija adekvāta, kas šeit ir bijis.

Līdz ar to man ir vieglāk runāt, zinot, ka šis personāžs ir šeit šobrīd klāt. Es nekad neesmu slēpis savu nepatiku pret Lembergu. Es esmu savu politisko darbību arī veicis pret Lembergu. Es uzskatu, ka Lembergs ir bijis viena no Latvijas lielākajām nelaimēm. Šodien par laimi Lemberga vadībā vairs nav. Latvijai tas varētu būt liels ieguvums šobrīd, bet tas nemaina to, ka tā mīla tam kungam ir jau palikusi. Ne jau nāks viņš jau pats un sitīs plaukstas, ka Kaimiņš ir noziedznieks, tāpēc šeit arī ir cilvēki, kas to dara.

Tas viss notika, godātā tiesa, šausmīgā ātrumā. Šis te tablo, tad deputāta izdošana, šajā sasaukumā ļoti daudz deputāti tiek izdoti, un tur precīzi redzams, kurš deputāts tiek izdots, tur vārds, uzvārds u.t.t. Šis te tablo, kur mēs nezinām, kāds deputāts tiek izdots. Nu, protams, ka visi zina, bet tas netiek attēlots. Es runāju par juridiskām lietām. Par to, ka tiek kratītas iespējamās dzīvesvietas, tiek kratīta pat mana vecmāmiņa. Tiek sajaukta adrese uzņēmumam. Godātā tiesa, man Saeimā kā deputātam ir kabinets, un tur stāv mans dators, un tur stāv mani dokumenti, tur neviens savu kāju nebija spēris. Tur šie te kungi ar zilajiem cimdiem negāja. Saeimā manu kabinetu neviens nepārbaudīja. Datoru, kurš tur stāvēja, neviens nepārbaudīja. Pēc tam tikai vēlāk, no mūsu šobrīdējā iekšlietu ministra, toreiz premjerministra, es uzzināju, ka tas bija absolūti nepareizs gājiens, šī te sensācija, aizturēšana. Vēlēšanu gadā tā nedrīkst darīt. Straumes kungs esot bijis atvaļinājumā, viņš par to neesot bijis lietas kursā, un tad man ir arī skaidrs, kāpēc, ja KNAB ir kaut ko uzsācis, iznākums ir tāda pompa ārā, pirmo reizi valsts vēsturē deputāts ir aizturēts Saeimā. Tas nekad nav bijis, un es ceru, nekad arī nebūs. Un no šiem te pantiem visiem uzšmorētajiem nekas nav palicis. Tad KNABam kaut kādā veidā ir jāņem sevi ārā no dubļiem, jo tā pompozitāte, tas kliedziens bija milzīgs, un saruka, saruka, saruka, saruka kā ledus izkusa.  Tagad mēs esam pie šī svešā uzņēmuma it kā grāmatvedības viltošanas.

Es vēlreiz saku, godātā tiesa, es neesmu vadījis Linarda Kāļa uzņēmumu, veicis jebkāda veida darbības ar viņa grāmatvedību, es nekad neesmu ne gatavojis SIA „Al De Media” uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, ne licis to gatavot. Es nekad neesmu redzējis ne SIA „Al De Media” konta stāvokli, ne ar to rīkojies. Man nekad nav bijusi ne pieeja SIA „Al De Media” grāmatvedībai un kontam. Es nekad neesmu pārstāvējis SIA „Al De Media” attiecībās ar trešajām personām. Nekad no SIA „Al De Media” neesmu saņēmis dividendes, ja tādas jebkad ir izmaksātas. Man nav bijuši zināmi SIA „Al De Media” citi klienti, kas nebija „Suņu Būda”. Šīs visas liecības, godātā tiesa, nāca tikai pēc tam, kad apsūdzības lieciniekus – Gabužas kundzi, Kāļa kungu – politiskā partija KPV LV izslēdza no biedru saraksta. Šeit pagājušajā sēdē, debašu runā, prokurors runāja, ka Kāļa kungs vismaz divus gadus no 2015. gada, kad viņš dibināja savu uzņēmumu, līdz 2017. gadam ir bijis naudas atkarīgos valgos, tāpēc ir bijis it kā atkarīgs no mana uzņēmuma, un radās iespaids, godātā tiesa, ka Kālis ticis nolaupīts, viņš ir turēts gūstā vairāk nekā 2 gadus, līdz viņš ir iesniedzis tiesā prasību pret trim darbiniekiem, kas pie viņa ir strādājuši, lai tie atdotu naudu par 2015., 2016. un 2017. gada algām. Pret apsūdzības darbiniekiem, kur tajā skaitā ir Kālis un Gabuža, šādas prasības netika veiktas.

Prokurora runā es principā dzirdēju prozas lasījumu, cik daiļrunīgi ir Kālis devis liecības KNABā. Prokurora runā es dzirdēju, ka prokurors neuzticas tiesai, jo šie darbinieki izgāja visas tiesas instances un visās tiesu instancēs viņi tika atzīti par darba ņēmējiem un ka darba attiecības ir bijušas, un ka viņiem nav jāmaksā visi šie te padsmittūkstoš eiro Kāļa uzņēmumam. Šo prokurora kungs ir novēlējis, bet es nedomāju, ka jūs to darījāt personīgi, jo jums šī ir trešā sēde, šeit pirms tam bija cits prokurors Urbāns, kurš tajā, iespējams, daudz vairāk iedziļinājās, un viņam būtu, ko teikt man pretī, bet jūs tā teicāt, ka tas jūsu ieskatā nav svarīgi, ka tiesa vairākās instancēs visas šīs darba attiecības ir konstatējusi.

Tas bija absurds, ja godīgi. Vispār kaut ko tādu izdomāt, ka tagad par visiem šiem gadiem, kurus tu esi pie manis strādājis, atdod to naudu. Tie darbinieki, starp citu, godātā tiesa, atradās, viņi šeit liecināja, daži no viņiem, Gatis Bērziņš, kurš to stāstīja, arī šeit tiesā. Kas ir svarīgi, godātā tiesa, no prokurora debašu runas, ka tas ir normāli, patiesībā pat pilnīgi pieņemami, ka apsūdzības liecinieki šeit, pie jums tiesas zālē, godātā tiesa, neko neatceras. Neatceras notikumus, neatceras darbības, bet tik klaji prozas lasījumi no prokurora puses, ko Kālis it kā esot vēstījis KNAB telpās, šeit bija ne miņas. Jūs, godātā tiesa, to redzējāt un dzirdējāt, viņš nespēj principā atbildēt ne uz vienu jautājumu, kas tika konkrēti uzdots. Neatceros u.t.t. Prokurors savā debašu runā ir minējis, ka tas ir laiks aizgājis un cilvēki mēdz aizmirst. Es domāju, kā būtu tad, ja tie būtu aizstāvības liecinieki un viņi tādā veidā mēģinātu kaut ko neatcerēties. Kā tad prokurors rīkotos?

Prokurors savā debašu runā ir minējis, ka liels laiks pagāji, 5 gadi no 2017.-2022. gadam. Tā ir taisnība, tas ir liels laika posms. Es ļoti, lūdzu, godātā tiesa ņemt arī faktu, ko konstatēja mans advokāts Duļevskis, ka trijiem apsūdzības lieciniekiem Poikānam, Pokaževskim un Kālim bija viens advokāts. Šis fakts par sevi apstiprina, ka visi trīs liecinieki pirmstiesas procesā ir snieguši organizētas plānotas liecības, bet šeit tiesas sēdē tās nespēj ne atcerēties, ne apstiprināt.

Godātā tiesa, es gribētu pateikt arī lielu paldies savam aizstāvim, advokātam, Normundam Duļevskim par šo te milzīgo ieguldīto laiku, enerģiju un atbalstu, ko viņš man ir sniedzis procesa laikā no brīža, kad mēs ar viņu iepazināmies KNAB teritorijā. Par to es gribu pateikt lielu paldies.

Godātā tiesa, es esmu jau nepamatotu sodu saņēmis pa šiem 5 gadiem, katru dienu mierinot ģimeni, domājot par to, kā tas ietekmēs manu dēlu, vai viņam būs jādzird teksti – tavs tēvs ir noziedznieks. Es lūdzu jūs attaisnot mani, godātā tiesa, bet, ja nu gadījumā jūs uzskatiet, ka es esmu par maz sodīts, lūdzu, piešķiriet man piespieddarbu, nevis naudas sodu, ko ir pieprasījis prokurors, 15 minimālo algu apmērā, jo man tādas naudas nav. Kontā esošie līdzekļi, ko norādīja prokurors savā pēdējā debašu runā, bija deklarācijā minētās naudas summa uz 31. oktobri, kas man bija jānorāda. Es paņēmu mājokļa kredītu bankā, un šobrīd ir tā, ka ir arī izsniegta būvatļauja notiek remontdarbi, tajā pašā mājā, kur dzīvo vecmāmiņa, un būvdarbiem ir jābeidzas jūlijā, ja tas tā nenotiek, tad banka atņems man māju, kurā es šobrīd dzīvoju kopā ar savu dēlu, kad man ir tiesības ar viņu būt, kad mums ir saskarsmes tiesības, šobrīd man ir 40%, bet ne par to. Godātā tiesa, arī apcietinājuma opcija neder, jo tad man visdrīzāk atņems tēva tiesības un savu puiku tad vispār nevarēšu satikt. Paldies jums!

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek