Latvijā pašlaik ir pusmiljons pensiju saņēmēju, no tiem lielākā daļa ir vecuma pensionāri. Vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju saņem izdienas pensijas. Lai arī pēdējos gados pensijas ir palielinātas, vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir zemi.
Vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas ir 404 eiro, vecuma pensija ir nedaudz lielāka, bet invaliditātes pensija – uz pusi mazāka.
Vidējā vecuma pensija – 400, invalīdiem – vien 200 eiro
Šāgada pensiju indeksācijā septembrī paredzēts indeksēt valsts pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 50 procentus no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. 2022. gadā tie ir 534 eiro. Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas. Diskusijas par šā gada pensiju indeksāciju un atbalstu senioriem augstās inflācijas apstākļos aktualizējušas jautājumu, kāda ir vidējā pensija Latvijā pašlaik un cik senioru Latvijā saņem pensijas līdz 200, 300 vai 500 eiro.
Labklājības ministrijā norāda, ka vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir salīdzinoši zemi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka
2022. gada martā vidējais valsts pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas bija 404,61 eiro.
Vidējā vecuma pensija gan bija nedaudz augstāka – kopā ar piemaksu pie pensijas tā bija 433,44 eiro. Savukārt invaliditātes pensijas apmērs ar piemaksu pie pensijas ir pavisam neliels – vien 236,94 eiro; apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246,24 eiro. “Ņemot vērā, ka, pie esošo pensiju apmēriem, strauji pieaug pārtikas, preču un pakalpojumu cenas, pensijas saņēmēji saskaras ar problēmām veikt visus obligātos maksājumus un grūtībām nodrošināt savas pamatvajadzības,” secinājusi Labklājības ministrija. Nav jāpiemīt īpaši analītiskam prātam, lai saprastu, ka ar pensiju ap 400 eiro, ja seniors ir viens pats, nav iespējams nodrošināt pamatvajadzības bez sociālās palīdzības.
Katra desmitā vecuma pensija līdz 200 eiro
Jāņem vērā, ka 400 eiro ir vidējā pensija, kas nozīmē, ka ir seniori, protams, kuru pensija ir lielāka, sasniedzot pat tūkstoš eiro, taču ir ļoti daudz senioru, kuru pensijas ir vien 200 eiro. Jāpiebilst, ka tie nav tikai seniori, jo šajā statistikā tiek iekļauti arī invaliditātes pensijas un citu, ne tikai vecuma pensiju, dati.
Uz neadekvāto vidējo invaliditātes pensiju – ap 240 eiro mēnesī – norādījuši arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti savās rekomendācijas Latvijai.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka 9,5 procenti, kas ir gandrīz katrs desmitais pensionārs, saņem pensiju, kas ir mazāka par 200 eiro, bet pensiju 200 līdz 300 eiro robežās – 13 procenti iedzīvotāju. Lielākais īpatsvars pensionāru saņem pensijas robežās no 300 līdz 500 eiro – 54,7 procenti. Tātad lielākajai daļai Latvijas pensiju saņēmēju jeb 77 procentiem ikmēneša pensija ir līdz 500 eiro.
Ņemot vērā datus, cik Latvijas iedzīvotāju ir pensiju un pabalstu saņēmēji, jāsecina, ka ievērojama daļa Latvijas sabiedrības dzīvo uz nabadzības robežas vai nabadzībā. Šā gada martā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē bija 534 000 pensiju saņēmēju, no tiem vecuma pensiju saņēmēju bija 434 000, invaliditātes pensiju saņēmēju – 75 300, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēju – 15 500. Izdienas pensiju saņēmēju ir 11 000.
Pensijas palielinājušās, bet pavisam nedaudz
Izpētot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus par 2021. gada martu un 2022. gada martu – vidējo pensiju apmēru, jāsecina, ka pensiju vidējais apmērs ir pieaudzis, tomēr tikai par pārdesmit eiro.
2021. gada martā vidējā vecuma pensija bija 405 eiro, šā gada martā 436 eiro, un vidējā vecuma pensija salīdzinājumā ar citām pensijām ir augusi visvairāk. Viens no iemesliem ir lielāks jaunpiešķirto pensiju vidējais apmērs. Savukārt invaliditātes pensija ir palielinājusies par 30 eiro – 2021. gadā tā bija ap 200 eiro, 2022. gada martā – 236 eiro. Būtiskāk kāpusi vidējā izdienas pensija, kurai arī vidējais apmērs ir salīdzinoši lielāks nekā vecuma vai invaliditātes pensijām. 2021. gadā vidējā izdienas pensija bija 570 eiro, bet šāgada martā – jau 622 eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: neatkariga.nra.lv
Vai kungi vispār ir spējīgi saprast 200€ pensijas un cenu dubultošanas saistïbas sekas?Joprojam nekas neliecina par valsts interesi par mūža arodinvalīdu ārstēšanu vai atbalstīšanu.Jo ilgāk cilvėks ar lielu darba stāžu ir strādājis kaitigajos darbos,jo mazāks atbalsts,pat notiek arodivalīdu diskriminācija labklājibas sistēmā,tiek sūtītas draudu vēstules,tiek ignorēts veselības stāvoklis,ārstēšanai ilgus gadus piedāvā tikai nekompensētās pretsāpju zāles,netiek veiktas nekādas veselības pārbaudes.
Pagaidām tā arī būs. Tagad aizejošie pensijā dzīvo ar padomijas darba stāžu un laika periodu 90tie 2000tošie. Deviņdesmitajos laukos vispār reti kurš darbs bij oficiāls un tika maksāti nodokļi. Tā kā vēl gadus 10..15 pensijā aizejot tās būs mikroskopiskas.
Tas tak taču hu%ņa
Jūsu labklibas m.
:)
Ja ir strādājis 35 gadus un nav šlīherējies, tad gan būtu jāsņem vairāk.
a kam tagad viegli?