Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona krimināllietā apsūdzēts arī Krievijas pilsonis, bet pret vēl divām personām ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kurā izmeklēšana turpinās Valsts drošības dienestā (VDD).
Saeimas vairākums 9.decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Prokuratūrā skaidroja, ka šajā pašā dienā pieņemts lēmums par Ādamsona saukšanu pie kriminālatbildības pēc trīs Krimināllikuma pantiem – spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.
Jau pagājušajā nedēļā tika ziņots, ka deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.
Prokuratūrā apliecināja, ka šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī kāds Krievijas pilsonis. Vasarā jau publiski izskanēja, ka šajā lietā tika aizturēts un apcietināts Krievijas pilsonis, bijušais valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Genādijs Silonovs.
TV3 raidījums “Nekā personīga” šovasar ziņoja, ka Silonovs dzimis un audzis Latvijā, mācījies Aviācijas institūtā un bijis Latvijas PSR VDK kapteinis. Viņš strādājis nodaļā, kas apkaroja organizēto noziedzību. Pēc PSRS sabrukuma un vietējā VDK likvidēšanas Silonovs esot pārcēlies uz Krieviju, bet saikni ar Latviju saglabājis, apmeklēdams šo valsti regulāri. Viņš esot ticis uzskatīts par cilvēku, kurš ar saviem kontaktiem spēj atrisināt daudzus jautājumus un Silonovs sadarbojies ar Krievijas Federālo drošības dienestu.
“Nekā personīga” vasarā ziņoja, ka apcietinājums varētu būt piemērots arī bijušajam Latvijas PSR VDK Izmeklēšanas daļas nodaļas priekšniekam, VDD priekšteča – Drošības policijas darbiniekam un bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomniekam Andrim Strautmanim un kādas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.
Neminot personu vārdus, VDD aģentūrai LETA apliecināja, ka pret divām personām ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kurā izmeklēšana vēl turpinās. Izmeklēšanas interesēs VDD plašākus komentārus nesniedz.
Ņemot vērā, ka Rīgas Centrālcietumā izsludinātās karantīnas dēļ liegts veikt procesuālās darbības klātienē, veiktas nepieciešamās darbības, lai ar cietuma amatpersonu starpniecību Ādamsonam tiku izsniegts izraksts no Kriminālprocesa likuma par apsūdzētā tiesībām un pienākumiem, kā arī apsūdzība, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.
Tikmēr 17.decembrī plkst.13.30 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kārtējo reizi izvērtēs vai Ādamsonam nepieciešams turpināt piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.
Ādamsonu jūnija sākumā aizturēja VDD un tiesa viņam piemēroja apcietinājumu. Kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.
Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas “Saskaņa” un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: nra.lv
Kāpēc mums viss ir jāpārvērš farsā, piesienoties par pāris ložu glabāšanu? Kriminālsods par krāpšanos ar čekiem SIMTS eiro vērtībā? :)))))) Tīrā klaunāde. Izskatās pēc paraugorāvas, par ko var bazunēt presē, bet ieguvums no tā valsts drošībai – kā mums te saka – ir praktiski nulle. Un Ādamsons arī kā bērns – nenocietās un pārsūtīja darba dokumentus krieviem… kā saka – labu gribēdams. Viņš ir nevis spiegs, bet naivs ezītis miglā.
Arī šeit stienis ir stienis.