Jānis Ādamsons

Politiķis, apsūdzēts spiegošanā

Dzimšanas gads: 1956.

Izglītība:

  • Kijevas Augstākā politiskā jūras karaskola, augstākā politiskā izglītība, jūras kara flotes stūrmanis (1979)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

  • Cēsis – masu kultūras centrs? /Druva, 2007/
  • Vai noskaidros vainīgos trīs miljonu lietā? /Dienas Bizness, 2004/
  • Kāpēc jūs lasāt «Jauno Avīzi»? /Jaunā Avīze, 2000/
  • Bankas «Baltija» lieta tiek novilcināta /NRAL, 1998/
  • NBA komandierim jābūt profesionālim /NRAL, 1998/
  • Pienāks patiesības laiks! /NRAL, 1997/
  • Ģenerālprokurors nevarēja nezināt par operatīvo lietu /NRAL, 1997/
  • Vai autoīpašnieki grib stāvēt rindā pēc nepelnīta pēriena? /Diena, 1997/
  • Spilgts citāts /Dienas Bizness, 1995/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • 13. Saeimas deputāts
  • 12.Saeimas deputāts
  • 11.Saeimas deputāts
  • 10.Saeimas deputāts
  • 7.Saeimas deputāts
  • 6.Saeimas deputāts
  • Rīgas domes deputāts
  • Iekšlietu ministrs Māra Gaiļa valdībā

Dalība partijās:

  • Saskaņa
  • Tautas saskaņas partija
  • LSDSP 
  • Latvijas ceļš
  • Latvijas Komunistiskā partija

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Pieredze menedžmentā: NAV

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis:

  • LR Aizsardzības spēku Robežsargu brigāde (1994.g.)
Deputātam piederošā vai vadītā uzņēmumaNAV
apgrozījums
peļņa/zaudējumi
LV samaksātais uzņēmuma ienākumu nodoklisNAV
LV samaksātais sociālais nodoklis
par 1 darbinieku vidēji gadā
NAV

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

  • 2021.gada 9.decembrī Saeima atbalsta deputāta Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai – Puaro.lv;
  • 2021.gada 30.augustā paziņo par izstāšanos no partijas “Saskaņa”, bet deputāta mandātu nenoliek (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada 11.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli nolemj piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam (S) (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada 10.jūnijā Saeima atbalsta prokuratūras lūgumu un izdot Jāni Ādamsonu apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā (ŠEIT vairāk);
  • Jāņa Ādamsona biogrāfija:
  • Ādamsons dzimis 1956.gadā. 70-tajos un 80-tajos gados viņš mācījies Kijevas Augstākajā politiskajā jūras karaskolā un PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursos.
  • 80-tajos gados Ādamsons strauji kāpis pa karjeras kāpnēm. 1979.gadā viņš iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, tajā pašā gadā beidzis Kijevas Augstāko jūras politisko karaskolu ar specialitāti “kara – politiskais stūrmanis jūras kara flotē”. No 1979.gada oktobra līdz 1981.gada augustam viņš bijis Sahalīnas apgabala Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.
  • No 1981.gada augusta līdz 1984.gada janvārim Ādamsons Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, bijis Jūras kara flotes daļas politdaļas priekšnieka palīgs komjaunatnes darbā, bet no 1984.gada janvāra līdz 1986.gada oktobrim – Jūras kara flotes kuģa komandiera vietnieks.
  • Ādamsons 1986.gada jūlijā beidza desmit mēnešu PSRS Aizsardzības ministrijas Jūras kara flotes augstāko oficieru kursus un ieguva 2.ranga pretzemūdeņu kuģa kapteiņa pakāpi. Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, no 1986.gada oktobra līdz 1987.gada maijam viņš bija Jūras kara flotes kuģa komandiera vecākais palīgs, bet no 1987.gada maija līdz 1990.gada oktobrim – Jūras kara flotes 3.ranga kuģa komandieris.
  • 1989.gadā Ādamsons izstājies no PSKP, bet Latvijā atgriezies 1992.gada jūnijā. Līdz tam, no 1990.gada oktobra līdz 1991.gada septembrim Malokuriļskā, Sahalīnas apgabalā, Ādamsons bijis Jūras kara flotes daļas štāba priekšnieka vietnieks izlūkošanas darbā, bet no 1991.gada septembra līdz 1992.gada maijam Nahodkā, Piejūras apgabalā, – Jūras kara flotes 2.apmācību centra komandiera vietnieks.
  • Atgriežoties Latvijā, Ādamsons uzrakstīja iesniegumu aizsardzības ministram iesaukt viņu uz brīvprātības principa Aizsardzības spēkos dienestam par Jūras karaspēku vecāko virsnieku. 1992.gadā Ādamsons tika iecelts par Jūras spēku pārvaldes vecākā virsnieka vietas izpildītāju, vēlāk – par Jūras spēku pārvaldes vecāko virsnieku.
  • Divu gadu laikā, līdz 1994.gadam, Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris.
  • Kopš 90-tajiem gadiem Ādamsons ieņēmis dažādus politiskus amatus. Kā dažādu politisku spēku pārstāvis viņš bijis iekšlietu ministrs, Saeimas deputāts, Rīgas domes deputāts. Piemēram, 1999.gadā Ādamsons atbrīvots no Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja amata, jo nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.
  • Savulaik prokuratūra, veicot pārbaudi Ādamsona lietā saistībā ar viņa iespējamo sadarbību ar bijušo Valsts drošības komiteju (VDK), atzina, ka Ādamsons bijis VDK štata darbinieks. Viņam tika liegta iespēja kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču viņš to apstrīdēja tiesā.
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa apmierināja Ādamsona sūdzību pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā bijušam VDK virsniekam kandidēt Saeimas vēlēšanās un piesprieda valstij izmaksāt viņam kompensāciju 10 000 eiro apmērā.
  • 2004.gadā tiesa atzinusi Ādamsonu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, piemērojot viņam naudas sodu.
  • 7. Saeimā Ādamsons vadīja parlamentāro izmeklēšanas komisiju tā sauktajā “Pedofilijas lietā”, kuras kulminācija bija 2000. gadā no Saeimas tribīnes veiktais komisijas ziņojums, kura laikā J. Ādamsons paziņoja, ka vairākas augstas amatpersonas liecinieki minējuši kā iespējamos pedofilus, tostarp Andri Šķēli, Valdi Birkavu un Andreju Sončiku. Tiesa atzina viņu par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Tiesvedība turpinājās līdz 2007. gadam, kad arī Augstākā tiesa atstāja spriedumu negrozītu.
  • Pret Ādamsonu tika uzsākta tiesvedība par to, ka viņš ir bijis PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks, līdz ar to nav tiesīgs kandidēt Saeimas vēlēšanās. Tiesa atzina, ka viņš kā bijušais padomju robežsargs ir bijis VDK štata darbinieks. Saeima gan lēma pret deputāta mandāta apturēšanu, toties SAB nākamajā gadā liedza viņam pieeju valsts noslēpumam. 2002. gadā Augstākā tiesa liedza J. Ādamsonam kandidēt 8. Saeimas vēlēšanās. 2008. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa to atzina par nepamatotu.
  • 2002. gadā Rīgā J.Ādamsons izraisīja satiksmes negadījumu, vadīdams savu automašīnu Suzuki Jimny alkohola reibumā, par ko tika sodīts ar autovadītāja tiesību atņemšanu un naudas sodu. Tā nav vienīgā viņa izraisītā autoavārija.
  • Ādamsons nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.
  • Saņem Krievijas Federācijas militāro pensiju, bijis Komunistiskās partijas biedrs. ŠEIT vairāk
  • Biedrības “Gods, likums, taisnīgums” valdes priekšsēdētājs

1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Nellija
Nellija

Stipri izbrīna tik izglītota cilvēka nivelēšana, kāds spiegs, tikpat varēja palikt Krievijā, bet, palika mājās,kam traucēja viņa veidols, saprotams,ka viņam nepatika ,ka visi izzog valsts kasi,afēro,veido firmas ntās, izsmeļ kasi ,jakobi, godīgi no malas skatoties! Ka, ja iedziļinās tais firmās, pieveidotajās, kur tie gali aizvelk, paliek skaidrs, kāpēc jātiek vaļā no Ādamsona!!!Iedzīvotāji ir gudri,visu uzzin,šitiem šakāļiem nav laika aizdomāties,ko viņi dara ar valsts kases naudu,tik iegrimuši raušanā,,,