Amatpersonu algu paaugstināšanas likumprojekta “dabūšana cauri” – necieņa pret sabiedrību kopumā

Inga Goldberga, Saeimas deputāte, Saskaņa

Budžeta paketē steidzamības kārtībā tiek virzīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šis ir ļoti svarīgs dokuments mums visiem, un es gribētu paust savu personisko viedokli.

Izsludinot 2021. gada budžeta likumu pagājušā gada nogalē, valsts prezidents vērsās ar vēstuli pie Saeimas priekšsēdētājas un ministru prezidenta, akcentējot virkni jautājumu saistībā ar budžeta paketes apstiprināšanas procedūru, ar kuru mēs arī visi tikām iepazīstināti. Ar interesi pārlasīju arī šogad šo konstruktīvo aicinājumu un droši varu teikt, ka nekas no prezidenta vēstulē norādītā joprojām konsekventi netiek ņemts vērā.

Piemēram, minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzētās atalgojumu sistēmas valsts un pašvaldību institūcijās ieviešana notiks esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma piesaistes un, tikai sākot ar 2025. gadu, kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, varēs lemt par optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām būs nepieciešams papildu finansējums. Līdz ar to neizpildās neviens kritērijs, kādēļ šis likumprojekts būtu virzāms kā steidzams budžeta paketē.

Par steidzamību neizpratnē ir Finanšu ministrija, norādot uz to savā atzinumā, un Valsts kontrole savā vēstulē, kas adresēta Saeimas atbildīgajām komisijām. Visinteresantākā atbilde, ko nācās dzirdēt no likumprojekta virzītāju puses – citādi mēs to nedabūsim cauri vispār.

Jautājums ir tikai – kas un kam jādabū cauri?

Varbūt baidās no tā, ka nebūs atbalsta no sabiedrības, varbūt nesaskaņos atbildīgās institūcijas, nezinu. Likums, kuru paredzēts grozīt, pieņemts 2009. gadā arī steidzamības kārtībā. Tas ir grozīts 33 reizes un no tām 23 reizes steidzamības kārtībā divos lasījumos. Un ir trīs Satversmes tiesas spriedumi attiecībā uz šo likumu. Tā katru reizi, grozot šo likumu, tiek palielināta alga kādai amatpersonu grupai. Nu tai, kurai stiprāks lobijs, vai tai amatpersonai vai nozarei, par kurām panāktas politiskās vienošanās, neizsverot, neizdiskutējot un tā padziļinot nevienlīdzību, netaisnīgumu iestāžu darbinieku starpā un vairojot sabiedrības neuzticēšanos.

Lai izvairītos no haosa, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iniciatīvas Saeima 2016. gadā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt jaunu likumprojektu līdz 2017. gadam. Un tikai 2020. gada sākumā Valsts kanceleja varēja informēt par topošo atlīdzības likumu. Likumprojekts ir izstrādāts un tika izsludināts 2020. gada 30. janvāra valsts sekretāru sanāksmē, bet tā arī nekad nenonāca Ministru kabineta darba kārtībā.

Mēģināju saprast, kas tad īsti ir mainījies pa šo laiku un kādas ir atšķirības starp izstrādāto jauno likumu un šiem piedāvātajiem grozījumiem. Un atradu. Piemēram, jaunajā likumā, kas tika prezentēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 2020. gadā, augstākajām amatpersonām algas koeficients jau bija būtiski palielināts, un tas bija paredzēts 6,5, bet šajos grozījumos jau 7. Mainot koeficientu tikai par 0,5, atalgojums augstākajām amatpersonām palielinās par vairāk nekā 600 eiro.

Gribētu akcentēt arī Pašvaldību savienības bažas un Valsts kontroles iebildes. Abas vēstules tika adresētas ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tomēr, uzmanīgi noklausoties apspriešanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne ar vārdu par tām netika pieminēts. Lieki teikt, ka ne Pašvaldību savienībai, ne Valsts kontrolei vārds netika dots.

Pašvaldību savienība gan konceptuāli atbalstīja likumprojektu, jo atkal baidās, ka pašvaldības sadaļa netiks skatīta vispār. Tomēr atzīmēju, ka, lai gan likumprojekta anotācijā ir minēts, ka, nosakot mēnešalgu, tajā skaitā mēnešalgu koeficientus, ir ņemts vērā varas atzaru līdzsvars un hierarhijas princips, tomēr, iepazīstoties ar likumprojekta normām, kas attiecas uz pašvaldību augstāko amatpersonu atalgojumu, secināms, ka iepriekšminētais netiek nodrošināts. Pašvaldību savienība vērš uzmanību arī uz to, ka nav vērtēts, vai visas pašvaldības varēs nodrošināt minimālās mēnešalgas likmes likumprojekta noteiktajā apmērā.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka likumprojekta izskatīšanā Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un labas likumdošanas principa ievērošana. Tāpat tā atzīmē arī konkrētas lietas. Piemēram, ka, aizstājot visā likumā vārdus “un kompetenču novērtējumu” ar vārdiem “kompetenču un darba snieguma līmeni”, tomēr netiek risināts jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma politikas balstīšanu darba sniegumā.

Tāpat netiek risināts jautājums par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās un netiek risināti arī citi jautājumi.

No tā visa secināms, ka likumprojekts tiek virzīts neatbilstošā kārtībā, nekvalitatīvs un pilnīgi neatbilstošā laikā, tā izrādot necieņu pret sabiedrību kopumā.

Avots: Pietiek