Valsts amatpersonu deklarācijas, kas līdz šim ikvienam izpētīšanai pieejamas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē, nākotnē varētu būt apskatāmas vienīgi pēc lietotāja identificēšanās. Šādu iespēju 19. augustā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču pieļāva Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Lai gan galīgais lēmums vēl nav pieņemts, iecere aktualizē būtisku jautājumu: vai rūpes par drošību nekļūs par aizsegu sabiedrības kontroles ierobežošanai?
Premjers pēc tikšanās Rīgas pilī norādīja, ka esošā kārtība, kas ļauj iepazīties ar amatpersonu deklarācijām bez personības apliecināšanas, būtu nopietni jāpārskata.
“Tas ir nepieļaujami, ka šīs deklarācijas ir pieejamas publiski bez identifikācijas,” sacīja Kulbergs.
Viņaprāt, deklarācijās pieejamā informācija ļauj sasaistīt amatpersonas ar viņu ģimenes locekļiem, kas noteiktos apstākļos var radīt drošības riskus. Tāpēc premjers ar Valsts prezidentu apspriedis iespēju nākotnē piekļuvi datubāzei nodrošināt tikai identificējamām personām. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka pagaidām nekāds konkrēts lēmums nav pieņemts, ziņo LETA.
Prezidents runā par žurnālistiem, bet likums – par “parastiem cilvēkiem”
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka jautājums par amatpersonu deklarāciju pieejamību publiskajā telpā aktualizējas atkārtoti. Viņš uzsvēris: runa nav par visu datu noslepenošanu, turklāt žurnālistiem būtu jāsaglabā pilnvērtīga piekļuve informācijai.
Tomēr šajā formulējumā slēpjas būtiska problēma. Spēkā esošais regulējums neparedz, ka amatpersonu deklarācijas ir domātas tikai žurnālistiem vai īpaši izraudzītām personām.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 26. pants nosaka, ka deklarāciju publiskā pieejamība nozīmē ne tikai plašsaziņas līdzekļu darbinieku, bet arī citu personu tiesības iepazīties ar jebkuras valsts amatpersonas deklarāciju un publicēt tajā ietvertās ziņas.
Tātad pašlaik sabiedrības tiesības pārbaudīt politiķu, pašvaldību vadītāju, deputātu, ierēdņu un citu amatpersonu mantisko stāvokli nav atkarīgas no piederības profesionālai grupai.
Sensitīvākā informācija jau šobrīd netiek publiskota
Premjera minētie drošības apsvērumi jāvērtē, ņemot vērā vēl kādu būtisku faktu: amatpersonu deklarācijas jau pašlaik netiek publiskotas pilnā apjomā.
Valsts ieņēmumu dienests skaidri norāda, ka publiski nav pieejams deklaranta personas kods un dzīvesvietas adrese. Tāpat netiek publicēta informācija par nepilngadīgajiem radiniekiem, tostarp adoptētiem bērniem, kā arī ziņas par saistību un darījumu partneriem.
Turklāt informācija par nepilngadīgajiem radiniekiem netiek publiskota jau kopš 2015. gada 1. janvāra.
Tas nozīmē, ka amatpersonu ģimeņu aizsardzības mehānismi sistēmā jau ir iestrādāti.
Publiski pieejamajā daļā saglabātas ziņas, kas nepieciešamas amatpersonu mantiskā stāvokļa, ienākumu, īpašumu, uzkrājumu, parādsaistību un iespējamo interešu konfliktu izvērtēšanai.
Līdz ar to pirms jaunu ierobežojumu ieviešanas būtu nepieciešams precīzi paskaidrot, kādu apdraudējumu rada jau publiskojamā informācija un kādēļ to nav iespējams novērst ar šaurākiem, mērķētākiem pasākumiem.
Radniecības saites nav nejaušība, bet pretkorupcijas instruments
Informācija par amatpersonu pilngadīgajiem radiniekiem deklarācijās nav iekļauta tikai ziņkārības apmierināšanai. Tā palīdz noskaidrot, vai publiski iepirkumi, amati, līgumi vai cita veida labvēlīgi lēmumi nenonāk amatpersonu ģimenes locekļu rokās.
LV portāla skaidrojumā norādīts, ka amatpersonu radinieku datu publiskošanas mērķis ir nodrošināt valsts darbības caurskatāmību, novērst interešu konfliktus un dot sabiedrībai iespēju pārbaudīt, vai konkrēti darījumi netiek slēgti ar amatpersonu radiniekiem.
Citiem vārdiem, iespēja sasaistīt amatpersonu ar tās ģimenes locekļiem noteiktās situācijās nav sistēmas kļūda. Tā ir viens no mehānismiem, kas ļauj pamanīt iespējamu radinieku protežēšanu, slēptas biznesa intereses vai publiskās naudas novirzīšanu savējo lokam.
Tieši tādēļ vispārīgs arguments, ka amatpersonu radniecības saišu noskaidrošana pati par sevi ir nepieļaujama, nonāk pretrunā deklarāciju sistēmas sākotnējam mērķim.
Identificēšanās nav aizliegums, tomēr maina spēles noteikumus
Prasība identificēties pati par sevi vēl nenozīmētu, ka deklarācijas kļūst slepenas. Ja piekļuve tiktu saglabāta visiem interesentiem, amatpersonu mantisko stāvokli joprojām teorētiski varētu pārbaudīt jebkurš.
Tomēr praksē atšķirība būtu būtiska: valsts varētu iegūt informāciju par to, kurš un, iespējams, kādas amatpersonas deklarāciju skatījis.
Līdz ar to rodas vairāki līdz šim neatbildēti jautājumi: kas glabātu šos datus, cik ilgi tie tiktu uzkrāti un vai pati amatpersona varētu noskaidrot, kurš interesējies par viņas ienākumiem, īpašumiem vai radniecības saitēm?
Īpaši jutīgs šis jautājums būtu pašvaldībās. Iedzīvotājs, kurš vēlas pārbaudīt vietējās domes priekšsēdētāja vai iepirkumu komisijas locekļa saistību ar konkrētu uzņēmēju, varētu atteikties to darīt, ja pastāvētu iespēja, ka viņa interese kļūs identificējama.
Tas attiektos arī uz trauksmes cēlējiem, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgiem pētniekiem un žurnālistu avotiem, kuri ne vienmēr vēlas atklāt, par kuru amatpersonu vāc informāciju.
Savukārt īpašas piekļuves piešķiršana tikai žurnālistiem radītu nākamo jautājumu: kurš noteiktu, kas uzskatāms par žurnālistu un kurš drīkst veikt sabiedrības interesēs balstītu izpēti?
VID jau tagad var ierobežot aizdomīgu masveida datu iegūšanu
Ja galvenās bažas saistītas ar datu automatizētu ievākšanu vai datubāzes izmantošanu ļaunprātīgos nolūkos, jau pašlaik pastāv arī citi tehniski risinājumi.
VID skaidro, ka automatizētu sistēmu izmantošana informācijas pieprasīšanai nav aizliegta, tomēr dienests var ieviest tehniskus ierobežojumus, ja konkrētu IP adrešu pieprasījumu intensitāte rada datubāzes darbības vai pieejamības traucējumus.
Tādēļ politiskajā diskusijā būtu jānošķir masveida datu nokopēšanas risks no parasta iedzīvotāja tiesībām apskatīt konkrētas amatpersonas deklarāciju.
Cīņa pret iespējamu datu ļaunprātīgu izmantošanu automātiski nenozīmē, ka jāreģistrē katrs cilvēks, kurš vēlas pārbaudīt publisku amatpersonu.
Iecere skartu desmitiem tūkstošu amatpersonu
Runa nav tikai par ministriem, Saeimas deputātiem vai pašvaldību priekšsēdētājiem. VID 2026. gada janvārī norādīja, ka deklarācija par 2025. gadu jāiesniedz 52 748 valsts amatpersonām.
Šajā lokā ir personas, kuru lēmumi skar valsts un pašvaldību līdzekļu sadali, publiskos iepirkumus un citus sabiedrībai nozīmīgus jautājumus. Tāpēc piekļuves kārtības maiņa ietekmētu nevis dažus augsta līmeņa politiķus, bet plašu publiskās pārvaldes uzraudzības sistēmu.
Pagaidām šī ir tikai skaļi izteikta iecere, kas vēl nav pārvērtusies konkrētā valdības lēmumā.
Taču jau šobrīd sabiedrībai būtu jāsaņem skaidra atbilde: vai drošība patiešām prasa identificēt katru deklarācijas skatītāju, vai arī drošības aizsegā tiek gatavota sistēma, kurā vara zinās, kurš cenšas to kontrolēt? Un, izrietot no tā, iespējams, pusvārdos un mājienos dot ziņu šiem cilvēkiem labāk nebāzt savu degunu tur, kur neklāja šņukurēt…
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Apsurda ideja. Nu pieņemsim apskatijos es – Ansis Dirssvaidziņš. Tālāk tos datus nododu kam vēlos. Šis vairāk ir vēlme slēpt no sabiedrības visu.