Aiga Aizpuriete: Par ko balsot jeb Rīgas jaunā seja

89 % manu draugu pirms katrām vēlēšanām apgalvo, ka šoreiz viņiem gan nav par ko balsot, jo iepriekšējā izvēle, kā likums, ir pievīlusi, bet jaunas nav. Pārējie paši kandidē. 

Ja piederat pie pirmajiem, pamēģināsim paskatīties, kāda varētu izskatīties jaunā Rīgas dome vienas vai otras izvēles gadījumā.

Gandrīz nav jēgas apskatīt partiju programmas, jo ar nelielām niansēm tās viena no otras būtiski neatšķiras – visi sola remontēt brūkošos tiltus, ielas, sola zaļāku Rīgu un nodrošināt vietas bērnudārzos, kā arī neatcelt atlaides sabiedriskajā transportā. 

Cilvēku trūkums un attiecīgi diezgan zemā prasību latiņa Latvijas politikā kopumā ļauj kandidēt pavisam nepiemērotiem kadriem – arī šīs vēlēšanas nav izņēmums, nenopietni vērtējami šoreiz ir pat daži mēra kandidāti, par tālāko saraksta kvalitāti un partiju kļūdām iepriekšējos gados un pašlaik valsts līmenī nemaz nerunājot.

Tomēr Rīgai šo vēlēšanu rezultātā ir radusies sen nebijusi iespēja nomainīt ilglaicīgo pilsētas politisko vadību un attiecīgi ieraudzīt izmaiņas pilsētā. Cik kardinālas būs šīs izmaiņas un vai tas vispār notiks?

Dažādu faktoru sakritības dēļ, pirmo reizi apdraudēta tik stabilā partijas „Saskaņa” pirmā vieta. Līdzšinējie absolūtie vēlēšanu rezultātu līderi agrāk naski izmantoja domes administratīvo resursu savām priekšvēlēšanu kampaņām, tādējādi apzināti radīja Rīgā ļoti atpazīstamus līderus. Šoreiz mēra amatam izvēlējušies pavisam nezināmu jaunpienācēju politikā, acīm redzami tādēļ, lai viņam kampaņā nebūtu iespējams pārmest iepriekšējo līderu sastrādāto.

Konstantīns Čekušins gan apgalvo, ka nekādu kļūdu vispār nav bijis, un partija visu darījusi tā, ka labāk nevar vēlēties. Vai tāpat domā rīdzinieki, būs iespēja pārliecināties, tomēr norakstīt Saskaņu arī vēl nevajadzētu steigties. Neskatoties uz to, ka Saskaņa pati acīmredzami pēc uzvaras neraujas, vēlēšanu kampaņas partijai faktiski nav, tomēr pastāv mazticams, tomēr iespējams scenārijs, kurā 5% barjeru pārvar arī LKS un Saskaņai kopā ar GKR, un LKS vieniem pašiem vai uzrodoties kādam pārbēdzējam tomēr izdodas izveidot vairākumu.

Vēlēšanu reitingu līdera no tā saucamā latviskā spārna partijām, kopsaraksts „Attīstībai/Par!-Progresīvie” viena no panākumu atslēgām ir veiksmīgi izvēlētais mēra kandidāts – enerģisks, ar uzņēmēja pieredzi – Mārtiņš Staķis.

Tomēr reitingu rādītāji galvenokārt sasniegti, ieguldot līdzekļus masīvā un pārdomātā reklāmas kampaņā. Saraksts aktīvi reklamējas jau kopš februāra. Skaidri redzams, ka motivācija iegūt varu pilsētā ir milzīga. Sarakstā daudz jaunu entuziasma pilnu cilvēku, bet pietrūkst īstas kompetences saimnieciskos jautājumos. Programma bez pārsteigumiem.

Uzvaras gadījumā gan aktuāls jautājums, cik lielā mērā iespējama koalīcija ar GKR. Daži pieļauj, ka arī ar Saskaņu. Staķis apgalvo, ka „vēlas koalīciju ar līdzšinējo opozīciju”, bet viņam vēlēties nav gluži tas pats, kas Jaunupam sarunāt. Atcerēsimies arī to, ka Edgars Jaunups mudināja pirmo reizi veidot koalīciju ar Saskaņu Saeimā jau 2011.gadā – toreiz no Vienotības.

Otrajā vietā ir divu partiju „Nacionālā apvienība” (NA) un „Latvijas reģionu apvienība” (LRA) kopsaraksts. Pēc neveiksmes ar iepriekšējo mēra kandidāti Broku, NA šoreiz nolēmusi pieturēties pie pārbaudītām vērtībām – mēra kandidāts Einārs Cilinskis ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas politiķiem jau kopš leģendārā balsojuma par Latvijas neatkarību. Ar papildu kompetenci vides un enerģētikas jomā, viņš būtu pietiekami cienījams Rīga mērs, tomēr šķiet, ka NA ilgstošā atrašanās dziļā opozīcijā laupījusi ticību jebkad nonākt pie varas Rīgā. Kampaņa ir nepamanāma, lai gan sarakstam ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar citiem.  

Piemēram, programmā minētais Lielrīgas koncepts, ko ir iespējams ātri realizēt nākot pie varas, jo NA un LRA vada vairumu pierīgas pašvaldību. Lai gan tas ir fundamentāls, pilsētai nozīmīgs koncepts, tas nav guvis pietiekamu ievērību un publicitāti, mediji tikmēr atreferē idejas par vārnu un kaiju šaušanu.

Komunikācijā sarakstu vienlīdz pārstāv LRA vadītājs Edvards Smiltēns, kas savulaik gandrīz kļuva par partijas Vienotība līderi. LRA līdz šim nav veicies – no iekļūšanas Saeimā šķīra vien 0,05 procentu daļas, tomēr partija stabili un pragmatiski turpina darboties Latvijas politikā, nesen apvienojoties un kļūstot par vienotu partiju. Kandidātu sarakstā bezpartejiskie Rīgas apkaimju aktīvisti un nopietni uzņēmēji.

Saraksts noteikti iegūs pietiekami daudz mandātu, lai nopietni piedalītos sarunās par koalīcijas veidošanu, tomēr ir tikpat ticami, ka ne tuvu tik daudz, cik pienāktos proporcionāli sarakstā iekļauto cilvēku kompetencei, salīdzinot ar krietni skaļākiem un bļaustīgiem populistiem citos sarakstos, un viegli var palikt opozīcijā novilkto stingro sarkano līniju pret GKR dēļ.

Partija „Gods kalpot Rīgai” (GKR) piedāvā visatpazīstamāko un nenoliedzami pieredzes bagātāko mēra kandidātu – Oļegu Burovu, kurš vienlaikus visus iepriekšējos gadus bija Ušakova varas vertikāles stingrākais balsts un atbildīgais par visu Rīgā notikušo ne mazāk, kā pats Ušakovs.

Grūti pateikt, vai kas mainītos, Burovam atkārtoti nonākot pie varas Rīgā, jo iespēja vadīt pilsētu viņam jau vienu reizi tikusi dota, taču beidzās ar domes atlaišanu. Sarakstā vairāki līdzšinējie Rīgas domes deputāti un komiteju vadītāji, kas rada jautājumu, kādēļ visu programmā solīto nebija iespējams realizēt jau līdz šim, esot pie varas?

Partijas Saskaņa vadītājs kādā diskusijā jautāts, vai Gods kalpot Rīgai ir līdzvainīgi pie pilsētā nepaveiktā, izvairījās no atbildes un tomēr nemēģināja visā vainot bijušos partnerus, kā agrāk to darīja gan Ušakovs, gan Burovs, kas liek domāt, ka atkārtota sadarbība koalīcijā ir ļoti iespējama.  Tomēr pašlaik abi ir sīvākie konkurenti – GKR priekšvēlēšanu komunikācija notiek divās valodās, jo partija ļoti cenšas uzrunāt līdzšinējo Saskaņas elektorātu, cerot uz „zelta balsi” jebkuras kombinācijas koalīcijas izveidē.

„Jaunā Vienotība”. Grūti vērtēt šīs partijas panākumus, jo neizprotu to rašanās mehānismu. Iespējams, ka līdz šim tas ir bijis konkurentu vājums. Partija, kas ieguvusi vismazāk vietu Saeimā, vada valsti, partija, kas no gandrīz 4% reitinga īsā laikā pacēlusies līdz padsmit procentpunktiem, neko nemainot savā darbībā. Rīgā līdz šim ne visai pamanāma opozīcija, mēra kandidātam Vilnim Ķirsim jau vienu reizi ir bijusi iespēja pārņemt varu Rīgas domē, bet viņš to nedarīja.

Lai nu kā – mēra kandidāts jauns un cerīgs, sarakstā ir virkne partijas smagsvaru un arī skandalozi atpazīstami apkaimju aktīvisti. Saraksta otrais numurs Inese Andersone bijusi iejaukta finanšu skandālos (par to lasiet ŠEIT), bet augstā vieta sarakstā liecina, ka partiju tas neuztrauc. Kampaņā Ķirsi reklamē Latvijas ministru prezidents un Eiropas komisijas viceprezidents, izmantojot savus augstos amatus. Liegts jau nav, bet, manuprāt, tas nepavisam nav ētiski.

Prognozēju pietiekamu skaitu vietu, bet ne mēra krēslu 

Pirmo reizi var notikt vēsturisks pagrieziens un Rīgas domē var iekļūt „Zaļo un zemnieku savienība” (ZZS), kas līdz šim uz pašvaldību galvaspilsētā regulāri kandidē neveiksmīgi. Es liktu 50 pret 50. Neko tādu pamanāmu nevar ieraudzīt ne reklāmas kampaņā, ne programmā, tomēr partijas reitings ir ievērojami audzis, šķiet, visvairāk pateicoties viņu aktīvāko noliedzēju JKP neveiksmīgajai politiskajai darbībai valsts līmenī.

Viktors Valainis neizceļas citu jauno, skaisto un enerģisko mēra kandidātu  plejādē, ironiski, ka kopā ar Smiltēnu un Ķirsi visi reiz darbojušies Vienotībā. Tagad ir cerība strādāt kopā pilsētas vadībā. Programmā ZZS pārspējuši pārējos – solīts sabiedriskais transports par brīvu visiem. Ja būs tā saucamo latvisko partiju koalīcija, tad ZZS vieta tajā ne tik daudz atkarīga no saviem, cik JKP rezultātiem vēlēšanās.

„Jaunā Saskaņa” jau nosaukumā izmanto viltību, cerot uz tiem, kas sarakstu vienkārši sajauks ar politiskās partija Saskaņa sarakstu. Tā kā pēc numuru izlozes atrodas augstāk, tad šāds scenārijs ir iespējams. Mēra kandidāte – savulaik slavenākā Latvijas ex-baņķiera bijusī kundze – Tatjana Kargina līdz šim nav darbojusies politikā, bet toties mediji ziņo, ka iepriekš tiesāta par kāpšanu lielā apmērā (par to lasiet ŠEIT).  Priekšvēlēšanu komunikācijā praktiski nav redzēta.

Neskatoties uz to, partijas popularitāte priekšvēlēšanu laikā pakāpusies pat līdz 5 procentpunktiem, kas var liecināt par iekļūšanu Rīgas domē. 

Programmā Kargina atšķirībā no citiem sola izveidot Rīdzinieku banku – krājaizdevu sabiedrību, atsakoties no pārmaksas pa pakalpojumiem ārvalstu komercbankām, kā arī apgalvo, ka ir par ar nodokļiem neapliekamo minimumu 1000 eur, gan tiesa neprecizējot, vai un kā to būtu iespējams ieviest.

Par tiem, kas neiekļūs

Esmu no tiem, kas uzskata, ka „Jaunā konservatīvā partija” (JKP) nepārsniegs piecu procentu barjeru šajās vēlēšanās un vairs arī nekad nākotnē, jo darboties politikā ilgtermiņā ar tik rupju populismu tomēr nav iespējams. 

Iemesli ir ne vien sava elektorāta totāla apkrāpšana Saeimas vēlēšanās, bet arī izvirzītā Rīgas mēra kandidāte, kas pat ļoti virspusēji vērtējot, pilnīgi nekvalificējas šim amatam un nav piemērota, lai vadītu pilsētu. Linda Ozola pirms straujās karjeras partijā bijusi tulks, nekad dzīvē neko nav vadījusi, kā arī viņai nav zināšanu jebkādās saimnieciskās darbības jomās vai ekonomikā. To spilgti parādīja nesenā diskusija Delfi TV pie Dombura (par to lasiet ŠEIT), kur JKP pārstāvji praktiski nebija spējīgi argumentēt.

Varētu teikt, ka to kompensē komanda, ja vien šajā gadījumā aiz viņas tāda būtu, bet tās tur nav. Saraksts ir ārkārtīgi vājš. Piemēram, jau ar sesto numuru sarakstā ir valdes sekretāre. Vairums partiju liek savus tehniskos cilvēkus kandidātu sarakstos, bet nu ne jau ar 6. kārtas numuru – parasti kaut kur vismaz aiz 25 vai 30.

Likumsakarīgi, ka no šī krāpnieku projekta atlikusi vairs tikai izkārtne un vienīgais, kas viņiem dod cerību, ir pieejamā valsts nauda, ko dāsni ieguldīt manipulatīvā un pat klaji melīgā reklāmas kampaņā, kas arī šoreiz ir izdarīts. Lūk, kur paliek mūsu nodokļi.

Uz iepriekšējo Rīgas domi partija gāja ar pretkorupcijas saukļiem, un neizdarīja tieši neko. Jāņem vērā arī fakts, ka šīs partijas novilktās sarkanās līnijas sadarbībai ar ZZS, var nopietni traucēt latviskās koalīcijas izveidošanai abu partiju iekļūšanas gadījumā.

“Kam pieder valsts” KPV.LV par dalību Rīgas domes velēšanās izlēma ļoti vēlu un saraksti ir iesniegti burtiski pēdējā brīdī. Arī te jāsāk ar nelielu atkāpi vēsturē par to, ka šī bēdīgi slavenā politiskā projekta, kas uzreiz pēc vēlēšanām atbrīvojies no diviem partijas dibinātājiem un vēlēšanu „lokomotīvēm”, kā arī to pametuši virkne Saeimas deputātu, nākotne ir ļoti neskaidra.

Minētie notikumi radījuši dramatisku reitinga kritumu īsā laikā – no uzvaras Saeimas vēlēšanās līdz apmēram 1,5% reitingam valstī un 2,2% šobrīd uz Rīgas domi. 

Sākotnēji KPV cerēja Rīgā veidot kopsarakstu ar vairākām citām partijām, kas, iespējams, garantētu kādam viņu pārstāvim iekļūšanu Rīgas domē. Kuluāros runā, ka par šo tika izteikti daži ultimāti valdībā, tomēr kopīgs saraksts neradās. 

Saprotami, ka izlemt par dalību vēlēšanās ar aptuveni viena procenta reitingu, ir izaicinājums.  Tomēr atsevišķais saraksts tapa. Pieļauju, ka partija to nedarītu, ja nebūtu pieejams milzīgais valsts finansējums – nauda, ko partijas nespēj apgūt atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem. 

Mēra kandidāts ir bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, kam ministra posteni nācās pamest ļoti neskaidros apstākļos, ir pietiekami kompetents, lai vadītu pilsētu, kā arī labi izskatās zilacaina puisēna ampluā partijas vides reklāmās. Gandrīz žēl, ka viņš pārstāv partiju ar tik niecīgu reitingu. 

Sarakstā un programmā nav pārsteigumu.  Man, izlasot tādus vārdu savienojumus kā: „pāri liekam tavu viedokli”, „tu būsi aicināts kā lēmumu pieņēmējs”, „jums sniegsim izvēli, iesaisti, efektivizēsim komunikāciju”, vēlme lasīt tālāk nerodas. 

 „Latvijas Krievu savienība” –”Es personiski nodarbošos ar nīlzirgu, kas dzīvo Rīgas zoodārzā,” sola Latvijas Krievu savienības saraksta nr.2 – politiķe Inna Djeri, kura novērojusi, ka dzīvnieks jūtoties pavisam vientuļš. 

Piebilde no manas puses – lai izklaidētu nīlzirgu, nebūt nav jākļūst par Rīgas domes deputāti, var doties uz Zoodārzu un sākt nodarboties jau no rītdienas, un varēja to darīt arī jau aizvakar.

„Alternative” saraksts balstās uz no partijas Saskaņa aizgājušā četrinieka, mēra kandidātam Valērijam Petrovam pieredze gan Rīgas domes darbā, gan labi atalgotos amatos domes kapitālsabiedrībās. Partijas programmā atbalsts izglītībai krievu valodā bērnudārzos, reklāmās – bruņuvilciens. Iespēja iekļūt domē nekāda. 

Lai nu visiem izdodas gan izveidot jaunu un labāku domi, gan kliedēt nīlzirgu vientulību!

Bet mēs visi pārējie, lūdzu, lūdzu, padomāsim divas reizes, pirms iemest vēlēšanu lapiņu urnā – to vēl var nomainīt. To saku, sāpīgi mācoties no savām kļūdām.

Rīgas atslēga tikai reizi četros gados ir vēlētāju rokās, pārējā laikā būs jādzīvo ar to, ko nu ievēlēsim.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!